Ar zaļā publiskā iepirkuma palīdzību pašvaldības un valsts iestādes var iepirkt tādus produktus un pakalpojumus, kas ir ne tikai saudzīgāki dabai, bet arī mums pašiem. Viens no būtiskākajiem faktoriem produktu ietekmē uz cilvēku veselību ir kaitīgās ķīmiskās vielas, kas izdalās produkta lietošanas laikā. Vai ar iepirkumu palīdzību varam samazināt arī šo vielu radītā kaitējuma riskus? Un kā to var izdarīt?
Vai iepirkumu veicējam jādomā par ķīmiskām vielām?
Ķīmiskās vielas nereti ir acīm nesaskatāmas un visbiežāk tādās koncentrācijās, ka arī mūsu deguns tās nesaož, tāpēc mums šķiet, ka to nav.
Nereti šķiet, ka ķīmiskās vielas izdala tikai sadzīves ķīmiskie produkti un būvniecības ķimikālijas, tomēr arī mēbelēs, interjera materiālos, tekstilmateriālos var būt ķīmiskās vielas, kas izdalās lietošanas laikā, iztvaikojot iekštelpu gaisā, ieskalojoties ūdenī. Piemēram, mazgājot vai svīstot, pāriet citā materiālā, dažādiem materiāliem saskaroties, vai noberžas kopā ar materiālu dilšanas procesā. Šie procesi var būt arī ļoti kompleksi un papildināt viens otru, piemēram, kā tas notiek augsnē.
Jo lielāka materiāla virsma, gaistošāka viela un mazāka telpa, jo straujāk pieaugs tajā esošu produktu vai interjera materiālu sastāvā esošās nevēlamās vielas koncentrācija gaisā tās izdalīšanās rezultātā. Biedrība “Baltijas Vides forums” pirms vairākiem gadiem veica formaldehīda (iespējami kancerogēna un mutagēna viela) koncentrāciju analīzes dažādu ģimeņu bērnu istabās Latvijā. Rezultāti rādīja, ka šur tur koncentrācija bija pat 36 reizes augstāka kā ieteicamais nekaitīgais līmenis1. Šīs vielas avots, visticamāk, ir jaunas mēbeles un apdares materiāli. Tāpēc kaitīgo vielu saturam ir jāpievērš vērība, it īpaši, ja runājam par tādām jūtīgām grupām kā bērni. Piemēram, lielāko daļu kaitīgo ftalātu rāpojoši un tikko staigāt sākuši mazuļi uzņem caur putekļiem, jo savas ziņkārības un nelielā auguma dēļ daudz saskaras ar tiem, bet putekļi satur daudzu piesārņotāju daļiņas.
Šī situācija pakāpeniski uzlabojas, pateicoties pirms desmit gadiem pieņemtajai regulai REACH, kas paredz stingrāku riska izvērtējumu pirms produkts tiek laists tirgū, tomēr vēl aizvien mūsu saskare ar kaitīgām vielām ir iespējama, un zaļais publiskais iepirkums var palīdzēt to mazināt.
Iepirkuma veicējs iepirkumā var norādīt, kādas vielas viņš nevēlas produktā virs noteikta koncentrāciju sliekšņa, vai arī noteikt emisiju līmeņus vielām atiecībā uz izdalīšanos no produkta. Diemžēl, potenciālās kaitīgās vielas mainās atkarībā no produkta, un ir arī vairāki paņēmieni, kā ražotājs var informēt par to klātbūtni (vai neesamību), tādēļ svarīgi iepirkuma izstrādes posmā izmantot zaļā iepirkuma vadlīnijas un konsultēties ar nozares ekspertiem.
Kā iepirkumos norādīt stingrākas prasības, novēršot kaitīgo ķīmisko vielu ietekmi?
Ikviens iepirkumu speciālists zina, ka ir vērts norādīt tikai tādus kvalitātes kritērijus, kurus iespējams pārbaudīt. Vēl viens ļoti svarīgs solis: lai produkta saņēmējs patiešām arī pārliecinātos, ka produkts piegādāts atbilstoši solījumiem. Attiecībā uz ķīmiskajiem produktiem, būvniecības ķimikālijām var prasīt drošības datu lapu, kurā ir detalizēta informācija par sastāvu un drošības ieteikumiem, ko sagatavo ražotājs, kurš arī ir atbildīgs likuma priekšā par informācijas patiesumu. Gadījumos, ja ķimikālija nav bīstama un nesatur bīstamas vielas, drošības lapas var arī nebūt, bet šādā gadījumā ražotājs var iesniegt rakstisku apliecinājumu.
Attiecībā uz materiāliem ir vairākas iespējas, kā ražotājs var paziņot par kaitīgo vielu klātbūtni.
1. Pētījums: Latvijā bērnistabu gaiss satur pārāk daudz formaldehīda, Calis.lv12. februāris 2014, https://www.delfi.lv/tavamaja/interjers/bernistaba/44209095_petijums-latvija-bernistabu-gaiss-satur-parak-daudz-formaldehida↩
Atbildēt