Preiļu novadā īsteno projektus par vairāk nekā 23 miljoniem eiro

Preiļu pašvaldība aktīvi rīko dažādus iepirkumus, projektiem lielu daļu vajadzīgo līdzekļu gūstot no Eiropas Savienības fondu un programmu līdzfinansējuma.

“Pašvaldības darbība Preiļu novadā ir vērsta uz infrastruktūras attīstību, novada labiekārtošanu, atbalstu uzņēmējdarbībai, atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespēju pilnveidošanu, tūrisma attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu. Renovētas ielas un ceļi, sakārtotas izglītības, kultūras un sporta iestādes, moderna bibliotēka, inovatīvi pakalpojumi dažādām sociālām iedzīvotāju grupām, emocionāls baudījums, apmeklējot vietējo pašdarbības kolektīvu koncertus un profesionālo mākslinieku sniegumu – tā ir Preiļu novada šodiena, tas ir ieguldījums mūsu nākotnē,” uzsver Preiļu novada domes mājaslapas satura redaktore Jolanta Upeniece.

Pēc viņas teiktā ikviens novada uzņēmējs un iedzīvotājs, kas ne tikai apzinīgi strādā, bet arī savā ikdienā gādā par savas dzīves telpas harmoniju, ir liela vērtība ne tikai Preiļu novadam, bet visai mūsu Latvijai: “Mūsu novads lepojas ar aktīviem cilvēkiem, kuri godprātīgi dara savu darbu, iesaistās aktivitātēs un savu brīvo laiku velta citu cilvēku labklājības veicināšanai. Mēs lepojamies ar to, ka Preiļu novads ik dienu kļūst sakoptāks, un cilvēks, Preiļu pilsētas un četru pagastu dvēsele, šajā sakoptībā jūtas arvien labāk un spēj realizēt savus mērķus un ieceres.”

Preiļu novada Preiļu novada pašvaldībā patlaban īsteno vairāk nekā 40 dažādu projektu, to skaitā 26 projektus ar ES fondu un programmu līdzfinansējumu par kopējo summu vairāk nekā 23,3 milj. eiro, informē Preiļu novada domes attīstības daļas vadītāja Elita Jermolajeva. Iepirkumus projektos veic atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem.

Nozīmīgākie projekti:
1. Preiļu novada uzņēmējdarbības vides infrastruktūras attīstība – Rietumu ielas izbūve un Industriālās teritorijas izbūve (SAM 5.6.2.0, 2.kārta, 2018.-2020.), kopējās izmaksas 5,541 milj. eiro. Projektā paredzēta jaunas ielas izbūve 3,06 km garumā un intervences noliktava, kas tiks iznomāta uzņēmējiem publiskas izsoles rezultātā.
2. Preiļu novada un ietekmes areāla pašvaldību uzņēmējdarbības vides infrastruktūras attīstība – Rīgas un Brīvības ielu pārbūve un rotācijas apļa izbūve (sadarbības projekts ar Aglonas un Riebiņu novadiem) (SAM 5.6.2.0, 3.kārta, 2018.-2019.) – 1,577 milj. eiro.
3. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana un investīciju piesaistes veicināšana Preiļu novadā – noliktavu teritorijas izbūve pie Rietumu ielas; Ražošanas ēkas, laukuma un inženierkomunikāciju izbūve Meža ielā (SAM 5.6.2.0, 3.kārta, 2018.-2020.) – 3,472 milj. eiro, kas tiks iznomātas uzņēmējiem publiskas izsoles rezultātā.
4. Preiļu novada pašvaldības ceļu pārbūve Preiļu, Aizkalnes un Saunas pagastos (ELFLA, 2017.-2019.) – 1,712 milj. eiro.
5. Preiļu novada pašvaldības ēkas energoefektivitātes uzlabošana Raiņa bulvārī 19, Preiļos (SAM 4.2.2.0, 2018.-2019.) – 1,605 milj. eiro.
6. Preiļu novada vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošana un modernizēšana – Preiļu 1.pamatskolā un Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā (SAM 8.1.2.0, 2018.-2020.) – 2,417 milj. eiro.
7. Preiļu novada uzņēmējdarbības vides attīstība – Veselības uzlabošanas un rekreācijas kompleksa izveide Preiļos, Liepājas ielā 46 (SAM 3.3.1.0, 2018.-2020.) – 5,285 milj. eiro, kas tiks iznomāts uzņēmējiem publiskas izsoles rezultātā.
8. Rīteiropas vērtības – Preiļu pils 2. kārta (SAM 5.5.1.0, 2018.-2019.) – 0,5 milj. eiro logu un durvju ielikšanai, ēkas daļējai siltināšanai.
9. Pasākumi Preiļu novada vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei (SAM 9.2.4.2, 2017.-2019.) – 0,117 milj. eiro.
10. Ģimenes digitālo aktivitāšu centru tīkla izveide dzīves kvalitātes un izglītības atbalstam Austrumaukštaitijā un Dienvidlatgalē (Lat-Lit pārrobežu programma, 2017.-2019.) – 0,81 milj. eiro.
11. Ekotūrisma attīstība Latvijā un Lietuvā, izmantojot ūdens resursus (Lat-Lit pārrobežu programma, 2018.-2019.) – 0,167 milj. eiro.

Iepirkumu komisijai darba netrūkst

Preiļu novada domes juriste Irīna Elste skaidro, kā ikdienā Preiļu novada dome organizē iepirkumu procesus un kādi jautājumi jārisina.

Cik daudz iepirkumu gadā Preiļu novada dome organizē, kāda vidēji ir to kopējā summa?

Preiļu novada dome vidēji gadā rīko ap 35 iepirkumiem. Faktiski izlietoti naudas līdzekļi (veiktie maksājumi par iepirkumiem) ir aptuveni 7 800 500 eiro.
 
Kā pašvaldībā rīkojat iepirkumus? Cik un kādi speciālisti strādā ar šiem jautājumiem?

Preiļu novada domes (Dome) Iepirkumu komisija (Komisija), ir Domes izveidota un pastāvīgi funkcionējoša institūcija Preiļu novada pašvaldības centrālās administrācijas un iestāžu iepirkumu veikšanai.

Komisijas darbības mērķis ir nodrošināt pašvaldības iepirkumam paredzēto līdzekļu racionālu, efektīvu izlietošanu, pašvaldības iepirkuma atklātumu un pašvaldības iepirkuma izpildītāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem. Komisija rīko Preiļu novada pašvaldības centrālās administrācijas, iestāžu vajadzībām Publisko iepirkumu likuma (PIL) 8. un 9. pantā minētās iepirkuma procedūras.

Komisijas skaitlisko un vārdisko sastāvu nosaka un apstiprina Dome uz savas darbības pilnvaru laiku. Komisijas sastāvā ir 5 Komisijas locekļi, no kuru vidus ievēl Komisijas priekšsēdētāju un vietnieku. Komisijas sekretārs ir komisijas loceklis.

Visu iepirkumu dokumentāciju, izņemot iepirkuma tehniskās specifikācijas, sagatavo viens speciālists – Preiļu novada domes juriste, kas arī ir Iepirkuma komisijas locekle – sekretāre. Savukārt tehniskās specifikācijas tiek gatavotas attiecīgajās nodaļās, kuras ir atbildīgas par iepirkuma priekšmeta iegādi.

Kādi ir raksturīgākie iepirkumi – kurināmais, ēdināšanas u.c. pakalpojumi, būvniecība, remontdarbi?

Raksturīgākie iepirkumi, kas tiek veikti katra budžeta gada ietvaros: ēdināšanas iepirkumi Preiļu novada izglītības iestādēm un pašvaldības pansionātam “Preiļi”; pašvaldības autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi gan ziemas periodā, gan vasaras periodā; malkas iegāde pašvaldības vajadzībām utt. Pēdējā laikā pašvaldība pārsvarā rīko būvniecības iepirkumus, realizējot iepriekšējos gados izstrādātus būvprojektus. Šogad pašvaldība piedalās vairākos projektos, kuros iepērk dažādus pakalpojumus un preces.

Vai jūtams, ka iepirkumos ar savu piedāvājumu piedalās ne tikai Jūsu reģiona uzņēmēji, bet, arī no citām Latvijas vietām?

Iepirkumos gan agrāk, gan arī patlaban piedalās galvenokārt pretendenti no citiem reģioniem, jo pašvaldības lielākoties iepērk pakalpojumus vai preces, kurus vietējie uzņēmēji nemaz nevar piedāvāt. Attālumam nav nozīmes. Ja uzņēmējs ir godprātīgs, tad rezultāts vienmēr ir labs. Ir uzņēmēji, kas gatavi iegūt klientu par katru cenu, kā rezultātā iecerētais neizdodas tā, kā gribētos. Tomēr, kā rāda mūsu prakse, lielākā daļa uzņēmēju apzinās savas spējas un piedāvā savus pakalpojumus par to cenu, par kuru viņi spēs izpildīt uzņemtās līgumsaistības.

Kā vērtējat pāreju uz elektroniskajiem iepirkumiem, kas nozīmē arī elektroniskās iepirkumu sistēmas (EIS) obligātu izmantošanu visos iepirkumos? Vai ir radušies kādi jautājumi no Jūsu, piegādātāju puses?

Mēs labprāt izmantojam elektroniskos katalogus dažādu preču iegādei – to vērtējam samērā pozitīvi, jo iepirkumu process norit ātrāk, nav jāveic iepirkumu procedūra (Publisko iepirkumu likuma izpratnē); palielinās iepirkumu procesa caurskatāmība, atklātība un informācijas pieejamība.

Savukārt EIS izmantošana iepirkumu veikšanai ir ļoti sarežģīs un brīžiem neizprotams process, kas nereti uzliek papildu slogu iepirkuma veicējam. Gan iepirkuma procedūras ievietošana, gan piedāvājumu vērtēšanas procedūra EIS sistēmā ir laikietilpīgs process (tas prasa vairāk laika, nekā iepriekš publicējot iepirkumu pasūtītāja mājaslapā), kas nebūt neatvieglo iepirkuma veicēju ikdienas darbu.
Neatbildētu jautājumu par EIS sistēmu ir ļoti daudz – trūkst informācijas par EIS iespējām. No 2018. gada 1. aprīļa saskaņā ar PIL visām iepirkumu procedūrām jānotiek elektroniski iepirkumiem par preču un pakalpojumu iegādi sākot no 42 000 eiro un būvdarbu iepirkumiem sākot no 170 000 eiro. Tātad pasūtītājam nav izvēles un pašvaldībai iepirkumi ir jāveic EIS, ko Preiļu novada pašvaldība arī dara.

Vēl salīdzinoši jaunās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā paredz pāreju uz saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanu, nevis ņemt vērā zemāko cenu. Ko šis maina Jūsu darbā? Kā vērtējat šādas izmaiņas?

Vērtējam pozitīvi, jo pasūtītājs, piemērojot saimnieciski izdevīgākā piedāvājumu vērtēšanas kritērijus, pretī saņem kvalitatīvākus pakalpojumus. Protams, ka šo kritēriju izstrāde ir nedaudz ietilpīgāks process, gan laika, gan sarežģītības ziņā. Pasūtītājam jāizveido tādi vērtēšanas kritēriji, lai nākotnē varētu saņemt pēc iespējas kvalitatīvākus pakalpojumus un preces.

Vai Preiļu novada domes rīkoto iepirkumu rezultātus bieži apstrīd?

Pēdējo trīs gadu laikā Preiļu novada domes rīkoto iepirkumu rezultāti nav apstrīdēti.

Cik lielu vērību un ar kādiem mehānismiem pievēršat piegādātāju līgumu kontrolei? Vai varat minēt konkrētus piemērus, kad esat pieņēmuši kādus mērus saistībā ar novirzīšanos no līgumā noteiktā vai neizpildi?

Par katra līguma izpildi tiek nozīmētas atbildīgās personas, kuras kontrolē līguma izpildi. Būvniecības līgumos pēc iespējas biežāk tiek organizētas sapulces, kurās tiek risinātas aktuālās problēmas. Problēmas cenšas risināt visas iesaistītas puses. Tā kā par līguma izpildi atbildīgās personas kontrolē līguma izpildi, pagaidām īpašie mēri pret piegādātājiem nav piemēroti. Ir piemēroti daži līgumsodi par līgumā noteiktā termiņa neievērošanu.