– Kā pašvaldību un pašvaldību uzņēmumu iepirkumus ietekmējis jaunais Publisko iepirkumu likums (PIL), kas darbojas nu jau pusotru gadu?
– Viennozīmīgi – jaunais PIL visiem pasūtītājiem un arī pašvaldībām dzīvi padarījis sarežģītāku. Ir atšķirīgi risinājumi gan iepirkuma procedūrās, gan mazajos iepirkumos. Tas viss nāk komplektā ar tieši 2017. gadā aktīvi uzsākušos ES fondu finansēto projektu realizāciju un izmaiņām iepirkumu nozarei ļoti tuvu esošās nozarēs kā būvniecība, datu aisardzība, informācijas piejamība un nodokļi. Metu konkurss ir ļoti pārvērties. Pilnīgi atšķirīgs ir PIL 2. pielikums un tā regulējums likuma 10. pantā salīdzinājumā ar iepriekš esošo B daļas pielikumu. Ir par obligātu kļuvušais zaļais iepirkums un elektroniskais iepirkums. Ir palielinājies izslēgšanas nosacījumu skaits un deputāti rosina aizvien jaunus. Pie tam pasūtītājam ir arī vairākos gadījumos dota iespēja izvērtēt, vai piemērot izslēgšanas nosacījumus, vai izmantot PIL 42. panta otrajā daļā nosauktos papildus izslēgšanas nosacījumus. Direktīva un jaunais PIL lielāku uzsvaru liek uz iepirkuma sagatavošanas posmu, tirgus izpēti, sarunām un informācijas apmaiņu ar iespējamiem piegādātājiem. Arī pašas iepirkuma procedūras jau nosaukumā ietver sarunas: konkursa procedūra ar sarunām, konkursa dialogs, inovācijas partnerības procedūra, sarunu procedūra.
Viens no Direktīvas mērķiem ir padarīt iepirkumus pieejamākus maziem un vidējiem uzņēmumiem. Un tā rezultātā ir prasība šādas piejamības nodrošināšanai dalīt iepirkumu daļās, un iepirkuma dokumentācijā ir jāatrunā, ja nedalām – kāpēc nedalām. Tai pašā laikā jāatzīmē, ka pasūtītājam iepirkuma dalīšana daļās ir lielāks administratīvais slogs gan dokumentācijas izstrādē, gan līgumu slēgšanas un izpildes procesā. Liels daļu skaits iepirkumā ļoti reti nodrošina, ka piedalās mazie un vidējie uzņēmumi, jo pati procedūra jau vienkāršāka nekļūst – atklāts konkurss no dalīšanas daļās nepaliek ne īsāks termiņā, ne ar mazāku dokumentu skaitu tajā. Izmaiņu uzskaitījumu varētu turpināt vēl ilgi, bet tā jau būtu tikai fakta konstatācija, ka izmaiņas ir. Faktiski nemainīgs palicis tikai likuma nosaukums un 2. pants, kurā definēti mērķi. Jautājums ir, vai tās izmaiņas un jauninājumi pašvaldībām un valstij kopumā ir devušas efektīvāku līdzekli darbības nodrošināšanai? Vai ar jauno likumu pasūtītāja līdzekļu izmantošana ir kļuvusi efektīvāka, mazinājušies pasūtītāja riski? Vai piegādātājiem ir brīvāka konkurence, vai tiek nodrošināta vienlīdzīgāka un taisnīgāka attieksme? Vai iepirkums no jaunā likuma kļuvis atklātāks? Personīgi nevaru teikt – jā ir, vai arī, ka redzu tādu virzību. Jo patiesi efektīvām izmaiņām vajag papildus līdzekļus, resursus to ieviešanai, un kritērijus vai atskaites punktus iegūto rezultātu analīzei, izvērtējumam. Bet papildus līdzekļi netiek plānoti gandrīz nemaz, vai arī nepietiekami. Tā, piemēram, papildus naudu PVD piegādātās pārtikas atbilstības kontrolēm zaļā iepirkuma prasībām nepiešķīra, lai gan prasītā summa bija ļoti pieticīga.
EIS un elektroniskie katalogi sagādā galvassāpes pašvaldībām
Tāpat ir ar finansējumu un cilvēkresursiem centralizētā iepirkuma EIS sistēmā un elektroniskā iepirkuma nodrošināšanai VRAA paspārnē. VRAA vēlas kļūt par pionieri vairāku IT risinājumu ieviešanā valstī, un daudzas lietas uzsāk darīt nepārliecinoties, ka budžeta nauda tiks piešķirta vajadzīgajā apjomā. Tā rezultātā EIS piedāvātie katalogi kļūst aizvien plānāki vai tiek izslēgti pavisam, jo vienlaicīgi jānodrošina arī elektroniskā iepirkuma darbība. Vairāku gadu garumā esam aicinājuši pašvaldības izmantot EIS katalogu iespējas, nerīkot pašiem iepirkumus, bet iegādāties kancelejas, pārtikas preces, izmantojot EIS piejamos katalogus. Taču VRAA rīcība augustā ar kancelejas preču katalogu liek pārdomāt, vai varam paļauties uz EIS, jo sanāk, ka VRAA katalogu atjaunošanas procesā nenodrošina pēctecību – līdz ar to pašvaldībām nav iespējams prognozēt, kādas preces būs jaunajā katalogā un kādas – nebūs. Par tām, kuru nav, pašvaldībai pašai jāveic iepirkums. Bet lai iepirkumu veiktu, ir jāzina, ka tas būs nepieciešams. Jaunais kancelejas preču katalogs tika ieviests krietni pirms vēl iepriekšējā kataloga darbības termiņa beigām, kas bija prognozētas tikai nākamā gada februārī. Tieši pirms skolas gada sākuma vairākas pašvaldības konstatēja, ka jaunais katalogs ir daudz ko samazinājis, tai skaitā visas preces mācību procesa nodrošināšanai, kā akvareļkrāsa, zīmēšanas albumi, līme, krāsainie papīri utt. Katrai pašvaldībai iegādāties šādas preces nelielā apjomā ir vairāk kā neizdevīgi, jo to cenas pieaug pat 2 un vairāk reižu. Kam šāda rīcība ir izdevīga? Tas varbūt ir neliels ietaupījums VRAA budžetā, bet daudz vairāk izšķērdējusi pašvaldību un arī citu valsts iestāžu budžetu, kuri paļāvās, ka katalogi tiks nodrošināti līdzšinējā vai plašākā apjomā. Jāpiebilst, ka centralizēto iepirkumu nodrošināšana ir paredzēta Direktīvā tāpat kā elektroniskais iepirkums. Katalogu un pozīciju samazināšana EIS nav saprotama un pamatota, un tā grauj uzticību tādas iestādes kā VRAA nodrošināto pakalpojumu prognozējamībai un kvalitātei.
Jaunais PIL arī nosaka obligātu elektroniskā iepirkuma piemērošanu, kuru pirmās uzsāka centralizēto iepirkumu institūcijas par ES sliekšņa un lielākiem iepirkumiem jau no 2017. gada 18. aprīļa, un no 2018. gada 1. aprīļa visi pasūtītāji par PIL 8. panta procedūrām veic iepirkumus elektroniski. E-konkursu vide ir izteikti neērta un nedraudzīga lietošanā pasūtītājam. Tā nekādā veidā neekonomē laiku vai neatvieglo pasūtītāja darbu, un ir izveidota tā, ka rada faktiski papildus admnistratīvo slogu. Mums tika solīts, ka nodrošinās lietotāju apmācību. Nekā tamlīdzīga! VRAA nodrošina darba laikā tikai viena konsultanta atbildes telefoniski. Apmācību piedāvājums 75 un vairāk cilvēku grupām ar saviem datoriem vienā vietā pašvaldībām nav reāls, jo lielākā daļa iepirkumu speciālistu nestrādā ar klēpjdatoriem, un galda datoru un monitoru visi uz mācībām nevedīs. Izveidotais elektroniskais ceļvedis nav pietiekams personai un iepirkumu komisijas locekļiem sistēmas lietošanas uzsākšanai. Pie tam sistēma ir pati par sevi, iepirkuma paziņojumi IUB mājaslapā joprojām ir jāveido atsevišķi. Par EIS nav sajūsmā arī piegādātāji. Vairāki, izsakot interesi par iepirkumu, jautā, kur var saņemt palīdzību piedāvājuma sagatavošanai iesniegšanai elektroniski. Un man nav atbildes, jo neesmu publiskajā telpā šādus pakalpojumu sniedzējus atradusi. Domāju, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kuras pārstāves Katrīnes Pļaviņas ieskatā VRAA elektronisko iepirkumu sistēma darbojas ļoti labi, varētu sniegt kādu atbalstu piegādātājiem vai vismaz informāciju par pakalpojumu sniedzējiem. Nav arī loģiski, ka katram uzņēmējam, ja viņš nodrošina vienreiz gadā vai vēl retāk pakalpojumus vai piegādes savai pašvaldībai, būtu šī piedāvājuma iesniegšana e-konkursu vidē jāpgūst. Un ja viņam nav prasmju vai speciālistu, turklāt pakalpojumu piedāvājuma ievietošanai e-konkursā nopirkt nevar, tad viņš izlemj nepiedalīties.
Elektroniskā iepirkuma prasības pārsniedz Direktīvā noteiktās
Ja sistēma nav ērti lietojama, tā mazina konkurenci. Ar 20.09.2018 Grozījumiem likumā pārcelti termiņi elektroniskā iepirkuma piemērošanai PIL 9. un 10. panta iepirkumiem līdz 2019. gada 1. oktobrim, jo VRAA vadība arī pati atzinusi, ka izveidotā sistēma ir jālabo un jāuzlabo. Direktīva neprasa no Latvijas valsts elektroniskā iepirkuma piemērošanu PIL 9. un 10. panta iepirkumiem, tā neprasa arī PIL procedūru elektroniskajiem iepirkumiem tādā apjomā kā VRAA sistēmā. Ņemot vērā iepriekš minēto, lietderīgi būtu Direktīvas izpildei nodrošināt prasīto minimumu labā kvalitātē, lai tas būtu ērts lietošanā pasūtītājam un pieejams visiem piegādātājiem, un tikai tad domāt par papildus funkcionalitātes pievienošanu procedūras nodrošināšanai vai sistēmas attiecināšanu uz maziem iepirkumiem.
Domāju, ka elektroniskais iepirkums nebūtu kā obligāts attiecināms uz 9. un 10. panta iepirkumiem. Ja e-konkursu vide tiks patiesi uzlabota, pasūtītāji un piegādātāji paši vēlēsies to izmantot, bet ja nē – mazināsies konkurece iepirkumos, vai pat tie būs jāizbeidz bez rezultāta. Procesi notiek, bet rezultātu nav.
Šaubas rada arī zaļā iepirkuma prasības
Ar lielu entuziasmu savulaik uzsākām darbu pie zaļā iepirkuma (ZPI) ieviešanas. Ar labiem panākumiem tas tas tiek izmantots energoefektivitātes projektos. Varam būt gandarīti gan par Alojas pašvaldības Salas bibliotēku, gan Ventspils zaļo Mūzikas skolu. Arī papīru un datorus visbiežāk pērkam no EIS atbilstoša “zaļā” kataloga.
ZPI prasības datoriem it kā nav īpašas, tomēr, ja skatāmies tirgū, “zaļos” datorus tikpat kā neviens nepiedāvā. Par to var pārliecināties, piemēram, internetveikalos. Šā iemesla dēļ, ja vajag atsevišķi pirkt datoru, ievērojot zaļās prasības, tas sadārdzina pirkumu un dators nekļūst efektīvāks. Dators it kā skaitās videi draudzīgāks, tomēr vai tas darbībā ir draudzīgāks lietotājam?
No 01.07.2017 ZPI obligāti jāpiemēro ZPI MK noteikumu 1. pielikumā nosauktajām septiņām preču un pakalpojumu grupām. Nav viegli ar pārtikas un ēdināšanas pakalpojumiem, un iekštelpu apgaimojumu, kurš praktiski ir jebkurā telpu remonta iepirkumā. Atbilstoši IUB sniegtajam skaidrojumam, neatkarīgi no apgaimojuma nomaiņas apjoma būvdarbos, ja tāda pozīcija ir, tad ZPI prasības jāpiemēro. Un tad sanāk arī 10 lampu nomaiņai iekļaut ZPI noteikumus un noteikt apgaimojuma īpatnējo jaudu. Pārtikas iepirkumi ir tik darbietilpīgi: dalīšana daļās ne vienmēr dod gaidīto rezultātu, bet viennozīmīgi patērē milzīgu resursu. Ja attiecīgās pašvaldības teritorijā nav atbilstošu produktu ražotāju vai audzētāju, tad var dalīt, cik daļās gribi – piegādātāji būs vai nu tikai lielie vai to nebūs nemaz. Dalīšana daļās un ZPI prasību iekļaušana pati par sevi negarantē to, ka skolām tiks piegādāti zaļie produkti. Tā kā pasūtītājam lielākajā daļā nav iespējams pašam noteikt piegādātās pārtikas izcelsmi, un ierobežotā finansējuma dēļ PVD, kas to var noteikt, pārbauda tikai nelielu daļu, patiesībā nezinām, vai tiek piegādāta zaļi iepirktā pārtika. Arī tas, ka skolēnu ēdināšanai atvēlētā summa ir pārāk maza zaļās pārtikas iepirkšanai, liek domāt, ka pārāk daudz tērējam resursu procesam, bet rezultāts nav adekvāts. ZPI prasības būtu jāpārskata attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumiem, jo nevar tikt izvirzītas vienādas prasības skolēnu, pacientu, studentu, ieslodzīto un tml. organizētai plūsmai, un ne tik organizētām un iepriekš ilgu laiku neparedzamām semināru, kongresu, delegāciju dalībnieku un tml. ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai restorānos, kafejnīcās, viesnīcās. Pārskatot ZPI piemērošanas noteikumus, pēdējie minētie būtu organizējami bez obligātas ZPI piemērošanas.
Top ierosinājumi jaunām izmaiņām PIL
Kad jaunais PIL 2017. gada martā stājās spēkā, pirmajā mirklī iestājās tāds kā pamiers – visi skatījās, kā nu būs. Šajā gadā esam sākuši aktīvi “bombardēt” jauno PIL ar labojumiem un izmaiņām. Tehniskie precizējumi, kas nebija pamanīti likuma gatavošanas laikā, bija loģiski. Tomēr vēlēšanu gaisotnē ir ienākušas izmaiņas, kuras palielina administratīvo slogu pasūtītājam, bet rezultatīvi nekādu īpašo pienesumu iepirkuma rezultāta iegūšanai nedod: jauni izslēgšanas nosacījumi attiecībā uz ārzonu uzņēmumiem un 50% paredzamās līgumcenas pārsnieguma gadījumā. Ārzonās, piemēram, Ēģiptē reģistrēti uzņēmumi mūsu iepirkumos piedalās reti, bet jāpārbauda ir visos gadījumos. It īpaši pārbaude sanāks garāka, ja jāpārbauda ārvalstnieks. Kamēr viņš tās izziņas sagādās, un ja nesagādās, būs jāiztiek ar apliecinājumu vai zvērestu. Process ir garantēts, bet rezultāts no tā nekādi nemainās. Tas pats attiecas arī uz Grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, jo, maz ticams, ka pēķšņi iepirkumos masveidā piedalīsies personas, kurām sankcijas piemērotas. Bet: Sankciju likuma 11. 1 pants attiecas uz visiem iepirkumiem un iepirkuma procedūrām, partnerības iepirkumiem, koncesijām, publiskās un privātās partnerības procedūrām, kuru veikšanai piemēro: – Publisko iepirkumu likumu, – Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, – Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, – Publiskās un privātās partnerības likumu. Jāpārbauda visos gadījumos, vai uz kandidātu vai pretendentu ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras kavē līguma izpildi, tādā gadījumā tas ir izslēdzams no dalības līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā. Pie tam nav noteikta konkrēta datubāze pārbaudes veikšanai – joprojām pastāv tiesiskā nenoteiktība attiecībā uz pienākumu izpildi. Process garantēts, bet kā ar rezultātu? Vai CFLA piekritīs pagarināt finasējuma izlietojuma termiņu projektā tāpēc, ka vairāk kā 50 pretendentiem 82 daļās jāpārbauda šie izslēgšanas nosacījumi? Un vai visi piegādātāji gribēs nezin cik ilgi gaidīt uz līguma slēgšanu? Mana pieredze rāda, ka lielākā daļa pēc pāris nedēļām sāk interesēties par iepirkuma rezultātiem.
Sankciju likuma sakarā ir viedokļi, ka būtu jārunā arī par patiesā labuma guvējiem. Latvijas Pašvaldību savienībai un arī citām pašvaldībām nav pret to iebildumu. Ja jau valsts politika tāda ir – mums ir sabiedrotie, ir ES spēles nosacījumi – mums tie ir jāievēro. Jautājums ir tikai par to – ja nolemjam, ka jāpārbauda, tad jābūt skaidram mehānismam, lai pasūtītājs vienīgais nepaliek par ķīlnieku. Mēs visi domājam, ka iepirkumu veic, lai pirktu preci vai pakalpojumus, vai veiktu būvdarbus par visizdevīgāko cenu! Bet ikdienā faktiski mēs tos neveicam tāpēc, ka lielāko laika daļu cīnāmies ar e-konkursu vides nepilnībām vai pārbaudām īsti nepārbaudāmus izslēgšanas nosacījumus! Tas nedod rezultātu. Ir jādomā arī tajā virzienā, ka nav lietderīgi tikpat lielus pasūtītāja un arī pretendenta resursus tērēt būvdarbu iepirkumos EUR 175 000 un 5 miljonu eiro apmērā. Bet šobrīd prasības ir vienādas. Būtu jāapsver 8. panta procedūru piemērošana būvdarbiem, sākot ar 1 miljonu eiro. Arī summa un veids nodokļu parādnieka identificēšanai tomēr ir pārāk maza. Atšķirībā no daudzām valstīm, kur saka, ka no iepirkuma būtu izslēdzami vien tie nodokļu nemaksātāji, par kuriem attiecīgi ir pieņemts kādas kompetentas institūcijas lēmums vai, piemēram, tiesas spriedums, Latvijā to konstatējam ik mēnesi divas reizes – pēc VID datu bāzes 7. un 26. datumā. Ja uzņēmumu tajā brīdī atzīmē par nodokļu nemaksātāju, to par tādu arī uzskata. Visi, kas valstij parādā vairāk par 150 eiro, ir nodokļu nemaksātāji. Jautājums ir par to, vai 150 eiro ir samērīga naudas summa, lai izslēgtu no iepirkuma? Jo īpaši bēdīgi, ja nodokļu parāds šādā apmērā parādās vērtēšanā lēmuma pieņemšanas dienā, kad visi citi pārbaudes un vērtēšanas procesi jau notikuši. Turklāt nodokļu parādus VID uzskaita atsevišķi – par katru nodokli. Ja vienā nodokļu maksājumā ir parāds, tad esi parādnieks. Pirms iepirkuma pētām tirgu – tos tirgus dalībniekus, kas varētu piedalīties. Var rīkot piegādātāju apspriedes, viedokļu izzināšanu, aptauju. Tajos arī sākam skatīties, vai iespējamie piegādātāji ir kārtīgi nodokļu maksātāji. Vai vispār ir konkurence? Ja nodokļu maksātāju nav, ko darīt? Tā ir pašvaldību un šauras jomas specifisku iepirkumu problēma, īpaši mazajos iepirkumos. Neskries taču izpildīt līgumu no otras pasaules malas – pat no blakus pilsētas negrib, lai gan žurnālā “Iepirkumi” regulāri stāstīts par izpildītājiem, kuri brauc pāri visai Latvijai! Šajā gadījumā ir jābūt pietiekami lielai interesei un līguma summai, lai transporta izmaksas būtu pieņemamas.
Kā vērtējat šā gada septembrī apstiprinātos labojumus PIL par 50% pieļaujamo sadārdzinājumu iepirkumos?
– Šā gada laikā cenas ļoti kāpa būvdarbiem, projektēšanai un atsevišķiem pakalpojumiem. Ir iepirkumi, kur tās ir divkāršojušās un pat trīskāršojušās. Tādā gadījumā līgumu neslēdzam. Labi, ja iepirkums ir nākotnes attīstībai, varam padomāt, kā to īstenosim – varam atlikt iepirkumu. Tomēr ir produkti, kurus nevar nepirkt. Piemēram, degviela, kurināmais, tie nodrošina ikdienas vajadzības. Vai ar šādu normu deputāti nenodarīs vairāk ļaunuma nekā labuma?
Piemēram, mazākā pašvaldībā neesmu pienācīgi izpētījis tirgu. Ir bijis 3 gadu līgums par šķeldas piegādi. Vai arī esmu kādus sludinājumus paskatījies un esmu kādus procentus cenai pielikusi, cerot, ka saņemšu piedāvājumu. Tomēr reāli saņēma piedāvājumu par 50 un vairāk procentiem dārgāk. Kā rīkoties? Pārtraukt iepirkumu? Resurss ir iztērēts, laiks ir pagājis, ziema tuvojas. Taisu jaunu iepirkumu. Iepirkuma nosacījumos mainu to, ka ielieku lielāku paredzamo līgumcenu. Bet piedāvātā cena jau zemāka nekļūst arī otrā reizē! Varbūt pat pieaug, jo pretendents jau redz, ka citu solītāju nav. Rezultāts taču ir tāds pats! Nevaru nepirkt pašvaldības funkciju nodrošināšanai vajadzīgo produktu.
Kas notiks ES fondu projektos? Ir noslēgts līgums ar CFLA. Ja cenas kāpj, tās jau tāpēc neapstāsies, ja mēs pēkšņi no viena projekta atteiksimies. Visi no projektiem neatteiksies. Faktiski jaunais izslēgšanas nosacījums ir tikai slogs iepirkumu veicējiem un pasūtītājiem. Vienlaikus arī piegādātājiem – ja pasūtītājiem tā ir neatliekama vajadzība un viņš tāpat sludinās, tad tāpat notiks vēl viens iepirkums un jāgatavo jauns piedāvājums. Arī tāpēc sadārdzinājums var būt vēl lielāks.
– Žurnāla “Iepirkumi” intervētie uzņēmēji teic, ka pašvaldību iepirkumu speciālistiem dažkārt nepietiek zināšanu.
– Ikviens ir speciālists savā jomā. Arī IT nozares eksperti stāsta, ka pasūtītāja pusē nav līdzvērtīga iepirkumu speciālista. Bet nevar būt, ka katrā valsts vai pašvaldību iestādē atrodas tev līdzvērtīgs speciālists! Tev ir jābūt goda prātam un apziņai – ja es esmu savas nozares amata speciālists, tad tāds esmu. Un vēlos pierādīt, ka esmu vislabākais. Nevis līguma izpildē meklēt jebkuru atrunu, kuru darbu neveiks tāpēc, ka tas nav bijis norādīts iepirkumā, un ko veiks tikai par papildu naudu!
Vēl viens piemērs par atkritumu nozari. Komersanti saka: pašvaldību uzņēmumi kropļo konkurenci, tie veic pakalpojumus par lielākām cenām, nekā komersanti. Neesmu gan redzējusi. Varu salīdzināt pašvaldību uzņēmumu cenas: Rīgā saņemu komercsabiedrības pakalpojumu, Valkā saņemu pašvaldībām piederošā ZAAO pakalpojumu. Es redzu arī abu uzņēmumu sniegto pakalpojumu daudzumu. Cena par šiem pakalpojumiem Rīgā ir 1 personai 2.80 eiro mēnesī, bet Valkā – 2.14 eiro mēnesī. ZAAO Valkā nodrošina atkritumu šķirošanu, bet Rīgā nekā tāda nav.
Rīgā papīri, plastmasa, elektronika ir jānes nezin kur un nezin cik tālu. Rīgā mēdz būt tā – savāc sašķirotos atkritumus, aizved, tikmēr jau arī nākamais ir pilns.
Tas ir jautājums par pašvaldības iesaisti uzņēmējdarbībā – vai tā ir mākslīga konkurences ierobežošana. Šie in house iepirkumi, par kuriem Konkurences padome visu laiku ir pārliecināta, arī no “Iepirkumi” intervijām vairākkārt ir izskanējis, ka pašvaldības dodas lauciņā, kur tām nevajadzētu doties. Jāsaprot, ka bieži vien tā ir atsevišķu uzņēmēju runāšana un interese nevis patiess konkurences ierobežojums. Pašvaldības pienākums ir nodrošināt teritorijas kārtību un tīrību visā teritorijā, nevis vien tur, kur uzņēmējam šķiet izdevīgi. Atkritumu jomas uzņēmēji tā īpaši netraucas darboties ārpus Rīgas. Ja sludini iepirkumu pakalpojumiem komersantam, tad ir jārēķinās, ka ir jābūt izdomājušam kā šahistam desmit soļus uz priekšu. Kaut ko neesi ierakstījis, maksā papildus! Tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda. Ja ir vairāku pašvaldību vai vienas pašvaldības uzņēmums, pēc vētras postījumiem vai ugunsnelaimes var nolemt – uzdot savākt atkritumus un uzņēmums to izdarīs, un mums ir tiesības redzēt šī pakalpojuma pašizmaksu. Ja ir komersants, var iet pie viņa un lūgt, par kādu naudu tas veiks šo darbu. Pašvaldības uzņēmumam būs izdevumi, privātajam komersantam būs vajadzīga arī peļņa. Un tāpēc pašvaldības izvēlas slēgt in-house līgumus.
Iepirkumu nozarē tomēr notiek arī labas lietas.
– Finanšu ministrija strādā pie tipveida būvniecības līgumiem uz FIDIC bāzes – vairāk vai mazāk to varēs izmantot visiem būvdarbiem. Pozitīvi, ka arī šogad, (precīzāk 2019. gada janvārī) notiks “Iepirkumu Gada balvas” pasniegšana – ka ir cilvēki, arī uzņēmēji, kas to atbalsta un uztur dzīvu. Vienīgi vairāk jārunā un jāreklamē, lai neaizmirstam, ka ir ko izvirzīt un apbalvot. Un ka pieteikumu jāiesniedz laikā ar norādi „Pieteikums Iepirkumu Gada balvai 2018” vai nu elektroniski vai nosūtot to uz e-pasta adresi gadabalva@iepirkumi.lv, vai arī klātienē (iepriekš piesakoties kontaktpersonai) vai nosūtot pa pastu uz adresi: Zvaigžņu iela 24-72, Rīga, LV-1009, līdz 2018. gada 19. oktobrim plkst. 15.00. No pašvaldībām ik gadu ir labi piemēri, kas apliecina, ka par spīti visiem šķēršļiem, spēj īstenot ieceres iepirkumu jomā. Galu galā mēs tomēr vajadzīgo iepērkam un uzbūvējam! Vienīgi gribētu mazāk enerģijas un laika tērēt procesam, lai tas būtu vienkāršāks, bet vairāk laika paliktu paša pakalpojuma, preces izpētei, tehniskās specifikācijas izstrādei, vai būvdarbu projektēšanai un plānošanai, lai rezultāts būtu galvenais. Uzsveru, ka mērķis ir rezultāts, nevis process.
Atbildēt