Noslēgti projektu līgumi par 2/3 ES fondu finansējuma

Valdība novērtējusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto regulāro informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanu. ES fondu atbalsta saņemšanu Latvijā sekmē šā gada 16. augustā no Eiropas Komisijas (EK) saņemtais pozitīvais ikgadējais atzinums par ES fondu vadības un kontroles sistēmas efektīvu darbību.

Atzīstot Latvijas veiktos vadības un kontroles pasākumus par atbilstošiem, EK kārtējo gadu ir pozitīvi novērtējusi Latvijas ES fondu ieviešanas sistēmu, to nodrošinot atbilstoši drošas finanšu pārvaldības principiem. Tādējādi Latvija un Baltijas valstis kopumā ir ne vien starp veiksmīgākajām ES dalībvalstīm fondu ieviešanas stratēģiskuma un ātruma aspektā, bet arī kontroles jomā.

Līdz šā gada 7. septembrim ir noslēgti 1059 projektu līgumi par 2,9 miljardiem eiro ES finansējuma, kas ir 66,6% no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā atbalsta. No tiem pabeigti ir 86 projekti par 220,6 miljoniem eiro ES finansējuma jaunu ražošanas telpu un infrastruktūras izveides, ēku energoefektivitātes uzlabošanas, ceļu būves, uzņēmējdarbības, dabas un izglītības infrastruktūras, atkritumu šķirošanas un degradēto teritoriju revitalizācijas jomās. Piemēram, jau XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku dalībnieki un skatītāji varēja novērtēt nesen pabeigtā ES fondu projekta „Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē” posma – skatītāju tribīņu atjaunošanas un paplašināšanas ar 10 400 skatītāju sēdvietām Daugavas stadionā – rezultātus.

Vienlaikus Alūksnē ar ES fondu atbalstu notiek aktīva kultūrvides attīstība – ir ierīkota multimediālā ekspozīcija “Alūksnes Bānīša stacija”, tiks vēsturiskā apjomā atjaunots Alūksnes pilsdrupu Dienvidu tornis un tā trīs stāvos izveidota inovatīva ekspozīcija par pils vēsturi un sadzīvi cietoksnī; restaurēts Paviljonsrotondra Tempļa kalna pilskalnā, Alūksnes muižas parkā restaurēts Mauzolejs un uzstādīta interaktīva projekcija, sniedzot vēstījumu par vietas vēsturi un personībām.

Tāpat vērts pieminēt programmu “Praktiskas ievirzes pētījumi”, kuras 2. kārtā ir vērojama īpaši liela projektu iesniedzēju aktivitāte – līdz projektu iesniegšanas beigu termiņam 2018. gada 3. septembrī ir saņemti 186 projektu iesniegumi. Visvairāk pētījumu paredzēts veikt dabaszinātņu nozarēs – 35% no kopējā ieceru skaita, 25% no iesniegumiem pētniecību plānots veikt inženierzinātnēs, medicīnā – 23%, lauksaimniecībā – 11%, savukārt sociālajās zinātnēs – 6%.

Savukārt šā gada sākumā Labklājības ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām rada iespēju jaunas programmas izveidei, kura ir paredzēta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Tās mērķis ir palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem, lai pilnveidotu viņu sociālās prasmes un uzlabotu funkcionālās spējas. Projektu iesniegumu atlase jau ir uzsākta. No Eiropas Sociālā fonda nevalstiskajām organizācijām projektu īstenošanai ir pieejams 4,2 miljonu eiro finansējums.

Vienlaikus, FM uzsver, ka ES fondu iespēju izmantošanā jāievēro arī noteikti ieviešanas disciplīnas nosacījumi. Tas attiecas uz projektu īstenošanas ikgadējiem plāniem un noteikto iznākumu, un mērķu savlaicīgu sasniegšanu. No katra projekta gaitas ir atkarīgs, vai Latvija kopumā sasniegs ikgadējos rādītājus, kas noteikti EK apstiprinātajā darbības programmā. Tādēļ FM katru mēnesi apkopo projektu ikmēneša plānu izpildes informāciju un informē valdību. Tas dod iespēju iesaistītajiem veikt savlaicīgus risku pārvaldības pasākumus gadījumos, kad konstatētas būtiskas negatīvas nobīdes no plānotā.

Vērtējot projektu ieviešanas datus līdz šī gada septembrim, FM konstatē, ka 2018. gadā atsevišķās nozarēs, tādās kā energoefektivitāte, vides aizsardzība, izglītības infrastruktūra, aizvien ir izaicinājums sasniegt plānošanas perioda starpposma mērķus. Energoefektivitātes investīciju pietiekamu progresu objektīvi kavēja uz laiku apturētās investīcijas ilgstošas aprūpes iestādēs līdz brīdim, kad EK atzina šādus projektus par atbilstošiem. Tāpat, piemēram, atkritumu jomā ticis mainīts ieviešanas modelis, balstoties uz tirgus situāciju. Tādēļ MK atbalstīja priekšlikumu FM sadarbībā ar iesaistītām iestādēm steidzami sagatavot darbības programmas labojumus par konkrēto jomu investīciju 2018. gada finanšu mērķa samazināšanu.

Attiecībā uz Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanu – no sešām programmu koncepcijām pirmās trīs jau ir apstiprinātas MK un iesniegtas donoriem apstiprināšanai, pēc kuras ministrijas varēs sagatavot konkrētu investīciju plānu projektu atlasei un uzsākšanai. Tās ir: programmas “Korekcijas dienesti” koncepcija, kas paredz 15,3 miljonu eiro atbalstu atbilstošas infrastruktūras izveidei un personāla apmācībām, un programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” koncepcija, kas paredz 16,5 miljonu eiro investīcijas klimata pārmaiņu mazināšanai un vēsturiski piesārņotu vietu sanācijai. Tāpat MK apstiprināta programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” koncepcija, kas paredz atbalstu 17,7 miljonu eiro investīciju apjomā ekonomisko noziegumu apkarošanai un bērniem piemērotas tieslietu sistēmas stiprināšanai. Pārējās trīs programmu koncepcijas ir iecerēts apstiprināt MK šī gada laikā.

Paralēli esošā perioda investīciju veicināšanai FM aktīvi veido Latvijas pozīciju par Kohēzijas politiku pēc 2020. gada, iesaistot nozaru ministrijas, sociālos un sadarbības partnerus koordinētai un kopīgai nacionālo interešu aizstāvībai. Ziņojums par ES fondu investīciju progresu līdz šī gada augustam ir pieejams ES fondu mājas vietnē.


TEKSTS: Lauma Silakaktiņa, Finanšu Ministrijas komunikācijas departamenta vecākā eksperte


Comments

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *