Latvijas Okupācijas muzeja pārbūve pēc 11 gadu ieilgušas plānošanas un saskaņošanas, iepirkumu īstenošanas īsā laikā ir nonākusi līdz būvniecībai, līdzīgi ar tā jaunās piebūves – Nākotnes nama būvniecību. “Kas lēni nāk, tas labi nāk”, un sabiedrības cerības ir, ka būvniekam SIA “Skonto būve” ar piesaistītajiem apakšuzņēmējiem būvdarbu izpildes termiņu izdosies īstenot līdz plānotajam 2019. gada jūnijam, kā arī ar to iecerētajā kvalitātē tiešām varēs lepoties ilgus gadus. 2018. gada 1. jūlijā apritēja 25 gadi, kopš dibināts Latvijas Okupācijas muzejs un tika atvērta pirmā muzeja izstāde – patlaban projekta ietvaros paredzēts izbūvēt jaunas, mūsdienīgas muzeja ekspozīcijas telpas ar telpiskiem, multimediāliem un interaktīviem objektiem.
Par Okupācijas muzeja pārbūvi žurnālam “Iepirkumi” stāsta VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Sigita Janvāre un SIA “Skonto Būve” valdes loceklis Juris Pētersons.
– Raksturojiet esošo situāciju. Tātad, iepirkums par Okupācijas muzeja būvniecību ir noslēgts ar konkursa uzvarētāju SIA “Skonto būve” un būvdarbi jau notiek?
Sigita Janvāre: – Okupācijas muzeja būvniecība ir daļa no VNĪ pārmaiņu programmas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei”, ar kuru VNĪ apņēmusies būvēt objektus tādos termiņos un kvalitātē, lai ar tiem varētu lepoties arī pēc simts gadiem. VNĪ vadības komanda, efektīvi sadarbojoties ar projekta uzraudzības padomi – Kultūras ministrijas, VAS „Valsts nekustamie īpašumi”, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības un Latvijas Okupācijas muzeja, biedrības „Latvijas Politiski represēto apvienība”, Dizaina birojs H2E, kā arī ar Arhitektu biroja SIA „5. IELA” pārstāvjiem, īsā laikā panākusi, ka projekts no ieilgušas plānošanas un saskaņošanas stadijas pārgājis būvniecības stadijā. Šā gada maijā ir noslēgts līgums ar SIA “Skonto Būve” par Okupācijas muzeja pārbūves būvdarbu veikšanu, un jūnija beigās tika uzsākti būvdarbi.
– Pastāstiet sīkāk par Būvniecības uzraudzības iepirkumu šim objektam, kas vēl jūlijā bija spēkā?
S. Janvāre: – 2018. gada augustā tika pieņemts lēmums pārtraukt būvuzraudzības iepirkumu, jo VAS „Valsts nekustamie īpašumi” būvuzraudzību nodrošina sertificēts būvuzraugs. Pasūtītājam ir zudusi vajadzība pēc būvuzraudzības pakalpojuma nodrošināšanas ārpakalpojumā. Būvuzraudzības iepirkuma norise neietekmē būvniecības gaitu. Lai stiprinātu VNĪ kompetences attīstības projektu īstenošanā uzņēmumā, ir izveidota atsevišķa būvuzraudzības daļa, kas ļauj vērienīgāko projektu būvuzraudzību, tai skaitā Okupācijas muzeja ēkas pārbūves un arī jaunās piebūves – “Nākotnes nama” – būvuzraudzību, veikt pašiem.
– Kāda ir bijusi līdzšinējā vēsture Okupācijas muzeja būvniecības iepirkumam? Ar ko saistīts, ka gadiem ilgi nevarēja uzsākt būvniecību?
S. Janvāre: – Pasaulslavenais latviešu arhitekts Gunārs Birkerts uzdāvināja “Nākotnes nama” skices vēl 2001. gadā. Vēlāk, 2007. gadā, Kultūras ministrija (KM) un Rīgas dome vienojās par Latvijas Okupācijas režīma laikā represēto piemiņas vietas izveidi Strēlnieku laukumā. Tajā pašā gadā KM rīkotajā starptautiskajā metu konkursā par labāko atzītā piemiņas objekta “Vēstures taktīla” ideja, kuras autori ir mākslinieks Kristaps Ģelzis, arhitekte Ilze Miķelsone un sonologs Voldemārs Johansons, taču pilnu ansambļa īstenošanas ieceri pārtrauca finanšu krīze (valdība budžetu šim projektam piešķīra vien 2011. gadā) un ieilgusī projekta saskaņošana.
2015. gada 17. decembrī tika izsludināts konkurss par būvniecību objektam „Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa Latviešu strēlnieku laukumā, Rīgā, izveide”.
2016. gada jūlijā tika pieņemts lēmums par konkursa pirmā posma rezultātiem – konkursa pirmajā posmā kvalificējās četrpadsmit pretendenti. 2017. gada novembrī tika uzsākts konkursa otrais posms, kurā piedāvājumus iesniedza septiņi pretendenti, tomēr neviens piedāvājums neatbilda iepirkuma dokumentācijas prasībām, līdz ar to 2018. gada martā tika pieņemts lēmums izbeigt slēgtu konkursu. 2018. gada martā tika uzsākta sarunu procedūra par būvdarbu veikšanu. Uzaicinājums dalībai sarunu procedūrā tika nosūtīts minētajiem 7 pretendentiem, starp kuriem 2018. gada maijā tika pieņemts lēmums par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīt SIA “Skonto būve” iesniegto.
Šā gada 29. maijā VNĪ parakstīja līgumu ar AS “Skonto Būve” par 1970. gadā celtās muzeja ēkas pārbūvi un jaunās piebūves “Nākotnes nams” būvniecību, kā arī ar uzņēmumu “Taktila” par piemiņas mākslas objekta “Vēstures taktīla” būvprojekta izstrādi. 2017. gada oktobrī, darbu sākot jaunajai VNĪ valdei, sadarbībā ar projekta uzraudzības padomi, projekta virzība pēc 11 gadu ieilgušas plānošanas un saskaņošanas īsā laikā ir nonākusi līdz būvniecībai.
– Runājot par iecerēto Latvijas Okupācijas muzeja būvniecības darbu gaitu, kādi ir galvenie tehniskie parametri, kad bija jāsāk darbi un kad jāpabeidz, cik izmaksās būves?
S. Janvāre: – Ēkai ir pagrabstāvs un trīs virszemes stāvi. Pārbūves rezultātā esošā muzeja platība palielināsies par 1195 m2. Būvdarbus sāka 2018. gada jūnija beigās. Būvdarbu izpildes termiņš ir 2019. gada jūnijs. Kopējās Okupācijas muzeja pārbūves būvdarbu izmaksas ir 5,19 miljoni eiro (5 194 998,89 eiro).
– Kurus apakšuzņēmējus SIA “Skonto būve” piesaista būvniecības darbiem?
S. Janvāre: – Būvdarbu izpildē ir piesaistīta SIA “MultiComp”, SIA “Biant”, SIA “FN Solution”, SIA “Luxcontrol”, SIA “RBC Trans”, SIA “EBV Group”, SIA “Aqua Latvia” un citi apakšuzņmēji.
– Kāds ir iecerēts plānotā objekta arhitektoniskais risinājums?
S. Janvāre: – Arhitektoniskais risinājums paredz esošajai muzeja ēkai celt jaunu piebūvi pēc arhitekta Gunāra Birkerta skicēm, esošo ēku atstājot tumšos toņos, saglabājot oriģinālo apdari, kas tādējādi simbolizē pagātni, bet jauno piebūvi veidojot gaišu, simbolizējot tagadni.
Pret Grēcinieku ielu piebūve noslēdzas ar stikla sienu, veidojot stāstu par “apskaidrotu nākotni”. Strādājot pie muzeja ēkas modernizācijas, īpaša vērība pievērsta funkcionālās stratēģijas plānošanai atbilstoši muzeja vajadzībām, pārplānojot telpas un veidojot loģiska funkcionālā plānojuma telpu grupas. Ir nodrošināta vides pieejamība.
Vienlaikus līdztekus muzeja pārbūvei, tai skaitā “Nākotnes nama” būvniecībai, tiks īstenota vēl viena būtiska ansambļa daļa – piemiņas mākslas objekts “Vēstures taktīla”. Memoriāla ideja ir atdzīvināt tautas upuru piemiņu, iesaistot ikdienas pilsētu dzīvās skaņas piemiņas kompleksa funkcijas un arhitektūras formā. Tas ir simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas skumjākajiem vēstures brīžiem.
– Viena no jaunākajām ziņām ir, ka būvniecības nozarē izmantos FIDIC jeb Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas līgumus. Kā VNI kopumā vērtē FIDIC līgumu ieviešanu Latvijā? Tādējādi tiek paredzēts standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu. Ja šādu līgumu izmantotu jau esošā objekta iepirkumā, vai darbi būtu varējuši sākties ātrāk?
S.Janvāre: – Standarta būvniecības līgums ir jauna iniciatīva. Tas sagatavots, par pamatu ņemot Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) izstrādātos Būvniecības darbu līguma noteikumus, kuri ir pasaulē atzīti un plaši izmantoti. Tie pielāgoti Latvijas situācijai un būvniecības un publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Standarta līgums nodrošinās, ka katrā iepirkumā līguma projekts nebūs jāizstrādā no jauna, tādējādi mazinot kļūdu un dažādi interpretējamu noteikumu iespēju. To izmantosim mēs, kā arī AS “Augstsprieguma tīkls”.
Paredzam, ka tas atvieglos būvniecības projektu un iepirkuma procesa vadību, un veicinās ārvalstu kompāniju dalību būvniecības procesos Latvijā. Drīzumā lemsim par pirmo pilotprojektu, kurā izmantosim šo praksi.
– Līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņam konkursā – Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projekta “Nākotnes nams” būvdarbu iepirkuma II posmā bija saņemti septiņi pretendentu piedāvājumi. Piedāvājumus bija iesniegušas SIA “Abora”, SIA “RCBS”, AS “LNK Industries”, SIA “Skonto Būve”, SIA “Arčers”, SIA “NEWCOM Comstruction” un SIA “Ostas Celtnieks”. VNĪ līgumu noslēdza ar SIA “Skonto būve”. Kā vērtējat SIA “Skonto būve” doto iespēju būvēt Okupācijas muzeju, kā arī notikušo iepirkumu?
Juris Pētersons: – Iespēja pārbūvēt Okupācijas muzeju ir liels gods un vienlaikus arī atbildība. Tas ir viens no valsts simboliem, kas liek atcerēties to, kas notika ar Latviju komunistiskās Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas režīmu valdīšanas laikā no 1940. līdz 1991. gadam. Okupācijas muzejs ļauj mums pieminēt netaisni notiesātos un noslepkavotos, svešos karos kritušos, represijās un izsūtījumā cietušos un mirušos. Muzejs ir arī atgādinājums pasaulei par svešo varu nodarījumu Latvijas valstij, zemei un tautai.
“Skonto būve” darbinieki ir gandarīti par iespēju strādāt ar vienu no programmas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” projektiem, kas ļauj radīt paliekošas vērtības Latvijas valsts vēsturē un kultūrā. Projektu īstenosim maksimāli efektīvi, lai jau 2020. gadā Latvijas Okupācijas muzejs pēc ēkas pārbūves un iekārtošanas varētu atgriezties tā vēsturiskajās telpās.
Iepirkumu par Okupācijas muzeja ēkas pārbūvi, tostarp jaunās piebūves “Nākotnes nams” būvniecību, vērtējam kā konstruktīvi un profesionāli organizētu.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ir pieņēmusi lēmumu būvuzraudzību veikt pašu spēkiem. Ņemot vērā, ka būvuzraudzība ir nozīmīga būvniecības procesa sastāvdaļa, ir svarīgi, lai tā tiktu veikta pienācīgi un kvalitatīvi.
– Jaunums, ka būvniecības nozarē izmantos FIDIC jeb Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas līgumus. Tādējādi tiek paredzēts standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu. Kā vērtējat šāda veida līgumu ieviešanu Latvijā?
J.Pētersons: – Diskusija par nepieciešamību būvniecības nozarē ieviest tipveida līgumus ir bijis nozares dienas kārtības jautājums vairākus pēdējos gadus. Tas tika iekļauts arī nozares un valdības sadarbības memorandā, kas tika parakstīts jau 2016. gadā. Līdz ar to atzinīgi vērtējam Finanšu ministrijas darbu, izstrādājot standarta būvniecības līgumus, kur par pamatu ņemti Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) izstrādātie Būvniecības darbu līguma noteikumi.
Vienlaikus ir svarīgi, lai, piemērojot FIDIC līgumu paraugus, tiktu saglabāta to jēga un pamatprincipi. Mēs esam daudz strādājuši ar pasūtītājiem no Norvēģijas, kuri ikdienā izmanto FIDIC līgumu paraugus. Ar tiem ir skaidri noteiktas abus pušu tiesības un pienākumi. Ja FIDIC līguma noteikumi, piemēram, tiek pārņemti daļēji vai veikta to interpretācija, zūd jēga tos ieviest.
Patlaban FIDIC līgumu izmantošana kā pienākums noteikta tikai Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībām, tas ir, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un AS “Augstsprieguma tīkls”. Ņemot vērā, ka abas šīs kapitālsabiedrības ir starp lielākajiem būvniecības pasūtītājiem valstī, tas ir svarīgs solis, lai sāktu FIDIC līgumu noteikumu plašāku piemērošanu. Svarīgi arī uzsvērt, ka sagatavotais standarta būvniecības līgums ir piemērojams būvniecības un inženierdarbiem, kuru projektēšanu veic pasūtītājs. Paredzams, ka šās vasaras laikā pabeigs darbu arī pie standarta būvniecības un inženierdarbu līguma, kuru projektēšanu veic uzņēmējs jeb apvienotās projektēšanas un būvdarbu līguma.
Uzskatu, ka ir nepieciešams izstrādāt arī MK noteikumus, kas regulētu plašāku FIDIC līgumu piemērošanu. Tipveida līgumu ieviešana būvniecības nozarē ļautu pasūtītājam būtiski ietaupīt resursus, kas nepieciešami iepirkuma līguma izstrādei un līguma izpildes uzraudzībai, savukārt pretendentam būtu pārliecība, ka valsts un pašvaldību būvniecības iepirkumos ir vienotas prasības. Noteikumi arī regulētu tādus jautājumus, kā puses rīkojas, ja nepieciešams veikt izmaiņas projektā, ļautu iedibināt principus, kas noteiktu, kādos gadījumos ir un kādos nav iespējams prasīt termiņa pagarinājumus, un citas situācijas, kuras bieži pusēm ir jārisina būvniecības procesa laikā. Tomēr atkārtoti uzsveru, ka FIDIC līguma noteikumus nepieciešams pārņemt pilnībā, neveicot to interpretācijas vai daļēju pārņemšanu. Tikai tad ir jēga tos ieviest.
Uzziņa
- Latvijas Okupācijas muzejs
- Iepazīstina ar Latvijas vēsturi no 1940. līdz 1991. gadam, kad valsts piedzīvoja gan Padomju Savienības, gan nacionālsociālistiskās Vācijas okupāciju. Muzeju līdz šim apmeklējuši teju divi miljoni cilvēku no visas pasaules, tostarp karaliskās ģimenes, prezidenti, valdību vadītāji un vēstnieki;
- Ir valsts akreditēts privāts muzejs, kas dibināts 1993. gadā. To uztur un pārvalda sabiedriskā labuma organizācija Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (LOMB);
- Latvijas Saeima 2006. gadā apstiprināja Latvijas Okupācijas muzeja likumu, kas nosaka valsts attiecības ar LOMB, nodrošina valsts finansiālo atbalstu muzejam un nostiprina muzeja tiesības;
- Svinīga līguma parakstīšana par Okupācijas muzeja rekonstrukcijas būvdarbiem notika 2018. gada 29. maijā Vecrīgā, Okupācijas muzeja pastāvīgās ēkas zālē, no kuras jau ir pilnībā demontēta vecā ekspozīcija;
- Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas idejas autors ir slavenais arhitekts Gunārs Birkerts, rekonstrukcijas tehnisko projektu izstrādāja arhitektu birojs “5. iela” un tā arhitekte Ija Rudzīte;
- Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projektā “Nākotnes nams” saglabāta arhitekta Gunāra Birkerta ideja – 2001. gadā G. Birkerta dāvinātās Okupācijas muzeja pārbūves skices;
- Iecerēts, ka memoriālu veidos vairāku objektu ansamblis – restaurētā vēsturiskā LOM ēka, kas tapusi vēl 1970. gadā, tās jaunā piebūve “Nākotnes nams”, kuras pamatā ir arhitekta Gunāra Birkerta ideja, un piemiņas vieta – arhitekta Kristapa Ģelža radītais vides mākslas objekts “Vēstures taktīla”;
- Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projekts ir iekļauts VNĪ pārmaiņu programmā “100 adreses Latvijas valsts simtgadei”. Viens no šīs programmas mērķiem ir īstenot projektu būvniecību tā, lai ar tiem mēs varētu lepoties arī pēc simts gadiem.
Avots: (www.omf.lv , vni.lv)
TEKSTS: DAINA VĀRPIŅA
FOTO: VNĪ un SIA “Skonto būve” publicitātes fotogrāfijas un vizualizācijas
Atbildēt