Pērn gada nogalē sekmīgi noslēdzies Latvijā pirmais konkursa dialogs, kurā Valsts ieņēmumu dienests (VID) veiksmīgi noslēdza līgumu ar Exigen Services Latvia AS par Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu par kopējo summu 25 625 490 67 eiro (ieskaitot Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu). Par darbu un izaicinājumiem, kas saistīti ar konkursa īstenošanu, žurnālam “Iepirkumi” stāsta VID Finanšu pārvaldes direktora vietniece, Iepirkumu daļas vadītāja Ināra Solosteja un konkursa uzvarētāja pārstāve, AS Exigen Services Latvia Biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika.
Top mūsdienīga maksājumu administrēšanas sistēma
Patlaban VID norisinās darbs, lai līdz 2022. gadam pilnībā ieviestu fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu (MAIS). Kā skaidrots projektā, tā nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu. “Pašreizējā sistēma ir novecojusi gan tehniski, gan morāli, un sāk kļūt traucējoša uzņēmējdarbībai. Patlaban strādājam ar sistēmu, kas, tēlaini izsakoties, atgādina grāmatveža klades atspoguļojumu. Jaunā sistēma, pirmkārt, būs derīga ne tikai datu ievadei un apskatei, bet arī analītikai, otrkārt, tā būs balstīta uz procesu pārvaldību. Ieviešot jauno sistēmu varēsim piedāvāt uzņēmējam labāku atgriezenisko saiti. Jaunajā sistēmā būs ietvertas visas nepieciešamās funkcijas, lai augstā kvalitātē varētu apstrādāt lielu datu apjomu. Līdz ar MAIS ieviešanu varēs uzskatīt valsts budžeta ieņēmumus atbilstoši uzkrāšanas principam, ieviest vienoto nodokļu kontu, maksimāli automatizēt VID iekšējos administrēšanas procesus un ieviest caurskatāmu, sabiedrībai saprotamu nodokļu nomaksas administrēšanu. Piemēram, 2018. gadā budžeta nodokļu maksājumi veicami 46 nodokļu kontos, bet īstenojot MAIS projektu, šo kontu skaitu varēs samazināt: 2021. gadā – 2 nodokļu kontos (vienotais nodokļu konts, muitas nodokļa konts), bet 2022. gadā – 1 vienotā nodokļu kontā,” – skaidro Ināra Solosteja.
2017. gada 24. novembrī VID noslēdza līgumu par MAIS izstrādi ar AS Exigen Services Latvia, kura uzdevums nākamo piecu gadu laikā būs nodrošināt modernas un visām nodokļu administrēšanas prasībām atbilstošas informācijas sistēmas izstrādi. Iepirkuma summa ir 25 625 490,67 eiro bez PVN, no kuras aptuveni trešdaļa ir piesaistīta no ERAF līdzekļiem. I. Solosteja: “Būtiski, ka šajā līgumā atrunātā kopējā līguma summa tiešas izmaksas valsts budžetam nerada. Par katru līgumā paredzēto darbu ar informācijas sistēmas izstrādātāju paredzēts noslēgt atsevišķus vienošanās protokolus par konkrēto darbu pasūtīšanu. Tādā veidā tiek nodrošināts, ka kopējā iezīmētā līguma summa tiek tērēta pakāpeniski, īstenojot tikai izsvērtus, mērķtiecīgus un saprātīgus risinājumus, kā arī iekļaujoties finansējumā, kas piešķirts no ERAF, valsts budžeta un VID līdzekļiem.” Solosteja skaidro, ka VID projekta “Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija” ietvaros darbs sadalīts četrās kārtās. Pirmās kārtas darbu veikšanai apstiprinātā summa ir 11,7 milj. eiro, no kuriem 4,2 milj. eiro ir piešķirti ERAF 1. kārtas projekta “Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija MAIS kodols” ietvaros. Vienlaikus notiek darbs pie projekta pieteikuma izstrādes ERAF 2. kārtas projektam “Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija. Maksājumu uzskaites un uzkrājuma princips” par 4,5 milj. eiro.” Kopējo projekta summu plānots izlietot pēc šādas shēmas (summas bez PVN): sistēmas izstrāde, ieviešana, iekārtu iegāde u.c. izmaksas risinājuma izveidošanai – 22 728 813,36 EUR, VID lietotāju apmācības – 155 287,50 EUR, programmatūras licenču uzturēšanas cena 5 gadiem – 2 741 389,81 EUR.
Pirmie konkursa dialoga organizēšanā
Līdz šim Latvijā šāda mēroga konkursa dialogu nav bijis. Kā skaidro I. Solosteja, projekta uzsākšana bijis diezgan liels izaicinājums: “2016. gada 20. aprīlī izsludinājām konkursa dialogu, publicējot kandidātu atlases nolikumu. Pēc kandidātu pieteikumu saņemšanas un to izvērtēšanas iepirkuma komisija pieņēma lēmumu par kandidātiem, kuri tika uzaicināti piedalīties dialogā. Sekoja dialoga organizēšana. Problēma ir, ka likumā dialoga gaita nav reglamentēta, ir tikai noteikts, ka to turpina tik ilgi, kamēr nonāk pie risinājuma. Mēs, VID, aizvadījām 6 dialoga sesijas, runājot ar katru kandidātu, jo likums nosaka, ka jāturpina tik ilgi, kamēr varam iegūt rezultātu un turpināt procedūru. ES normatīvajos aktos ir ļoti daudz principu, kas jāpiemēro, bet galvenais princips ir vienlīdzīga attieksme pret visiem konkursa dialoga dalībniekiem. ”
Jautāta, kāpēc izvēlēta tik sarežģītā iepirkuma procedūra, Solosteja skaidro, ka izvēlei bijuši vairāki priekšnosacījumi, bet galvenokārt fakts, ka ne VID, ne Latvijā šāda apjoma un sarežģītības iepirkums nav bijis realizēts. Bijis skaidrs, ka tehniskā specifikācija būs tik sarežģīta, ka VID viens pats, ar saviem spēkiem, bez iespējamiem tirgus dalībniekiem, nespētu tādu pilnvērtīgi sagatavot. “Tādēļ izšķīrāmies par konkursa dialogu un ieguvēji bijām gan mēs, saprotot, kas tirgū ir pieejams un kādā veidā šo sistēmu var izveidot, gan arī pretendenti, jo sagatavojām tirgum atbilstošu tehnisko specifikāciju. Visām pusēm konsultējoties, ieguvām optimālo risinājumu. Pasūtītājam, protams, vienmēr jāizvērtē informācija, ko sniedz pretendenti, lai neierobežotu tirgu, sagatavojot tehnisko specifikāciju vienam vai diviem tirgus dalībniekiem. Protams, uzņēmēji nāk un stāsta par to, kas viņiem ir pieejams, piedāvā savus risinājumus, mēs – uzklausām, paturot prātā, ka jāizzina arī citu pretendentu piedāvājumi un alternatīvi risinājumi. Uzmanīgi jāseko, lai fokuss nebūtu ne par šauru, ne par plašu, lai no šī procesa iegūtu abas puses” – tā I. Solosteja. Viņa uzsver, ka konkursa dialogs nav procedūra, ko var izmantot jebkuram iepirkumam. Tas piemērots liela mēroga un sarežģītiem iepirkumiem, kas atstās ievērojamu iespaidu uz valsts ekonomiku kopumā.
Ne bez sarežģījumiem
Apjomīgais projekts pārbaudījis VID darbinieku profesionalitāti vairākkārt. Lai nodrošinātu darba efektivitāti, reglamentējot izstrādes laiku un kopējās izmaksas, atsevišķu projekta posmu izpildes gaitā, iepirkumu komisija sagatavoja inovatīvu modeli attiecībā uz finanšu piedāvājumu. Līgumā iestrādāts, ka finanšu piedāvājums balstīts uz darbietilpības izmaksām atsevišķiem procesiem, tādējādi tehniskajā specifikācijā norādītas, nevis cilvēkstundas vai dienas, bet konkrēti paveicamie uzdevumi. Šis ir viens no klupšanas akmeņiem daudzos IT projektos, kad neapdomīgi norādītas stundas, kuras var turpināties bezgalīgi, ja darbus veic nepietiekamas kvalifikācijas speciālisti. “Protams, atsevišķos gadījumos joprojām izmantota arī cilvēkdienas cena, jo ir procesi, kas normatīvo aktu izmaiņu rezultātā var nākt klāt vai mainīties, bet pamata uzsvars ir uz darbietilpību. Tas šobrīd tiek pielietots arī daudzos citos sistēmu iepirkumos. Tas ļauj kontrolēt izpildītāju, jo viņš jau startā ir pateicis, cik tas maksās, un nevar vēlāk no saviem vārdiem atkāpties un izstiept darbus bezgalīgi”, atklāj I. Solosteja. Projekta komplicētības dēļ vienam no pretendentiem bijis jāpiesaista ārvalstu apakšuzņēmēji, lai nodrošinātu visu nepieciešamo uzdevumu izpildi plānotajos termiņos. Iepirkumos tā ir ierasta prakse, taču attiecībā uz ārvalstu speciālistiem un ekspertiem sarežģījumus sagādā laikietilpīga informācijas iegūšana. I. Solosteja: “Diemžēl VID nevienā datu bāzē par ārvalstu komersantiem informācija nav pieejama: ne nodokļu informācija, ne maksātnespēja, ne kādi citi dati, kas noteikti Publiskā iepirkuma likumā (PIL). Šādās situācijās mums jāprasa viņiem kompetentās institūcijas atzinums, kas apliecina visas šīs prasības. Ja valstī šādas institūcijas nav, tad uzņēmējiem jāsniedz zvērests, kā bija mūsu gadījumā. Šādas procedūras, protams, aizņem laiku un liek pasvīst iepirkuma komisijai.” Visubeidzot, kad zvēresti bijuši nodoti un vajadzējis iesniegt jau konkrētus piedāvājumus, viens no diviem pretendentiem no konkursa izstājies. Ņemot vērā, ka likumā nav norādes, vai šādu konkursa dialogu drīkst turpināt, turklāt projektā piesaistīti arī ERAF līdzekļi, procesu vajadzēja apturēt, lai apspriestos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB). “Zināms, ka CFLA var pārbaudīt jau realizētus projektus pēc to noslēguma un šādā gadījumā riskēt, ka projekts varētu netikt atzīts par atbilstošu normatīviem un zaudēt finansējumu, mēs nevarējām. Protams, vērsāmies arī pie IUB, kura kompetencē atrodas PIL. Kad saņēmām pozitīvu apstiprinājumu no šīm abām institūcijām, sapratām, ka varam turpināt projektu,” stāsta I. Solosteja.
Jautāta par ieteikumiem citiem konkursa dialogu organizēšanā, Ināra Solosteja norāda, ka dialogus organizējot jārēķinās, ka tas ir laikietilpīgs process, kas prasīs nopietnu ieguldījumu no pasūtītāja puses. Laikietilpīgs ir ne vien pats dialogs, bet arī informācijas izpēte un tirgus izzināšana, lai veidotu priekšstatu par iespējamo piedāvājumu un pretendentu loku. Tāpat, no esošā projekta pieredzes, viņa norāda, ka jārēķinās, ka dialoga gaitā pretendenti var izstāties un arī tas var radīt papildus sarežģījumus. Kopumā VID ir apmierināti ar projekta gaitu un iedrošina arī citus apjomīgiem projektiem izmantot konkursa dialogu.
Patlaban projekts atrodas izstrādes fāzē, notiek pirmo rezultātu testēšana un uzņēmēji vērā ņemamas pārmaiņas piedzīvos 2021.gadā, kad nodokļus varēs maksāt ieskaitot tos vienā kontā, jeb vienotajā kontā.
Ivonna Bibika, AS Exigen Services Latvia Biznesa attīstības direktore
Kā vērtējat dalību šajā iepirkumā? Vai formāts konkursa dialogs deva priekšrocības?
– Pirmkārt, jāmin iepirkuma specifika. Tā ir jauna nodokļu sistēma, kas balstīta uz vienotā konta un uzkrājuma principiem. Vienlaicīgi šis būs procesos balstīs risinājums. Sistēmas īstenošanai ir paredzēti 5 gadi. Līdz ar to jāņem vērā, ka svarīgs ir rezultāts – nevar garantēt, ka konkrētas prasības ir un būs nemainīgas, jo dzīvojam pārmaiņās. Laikam ejot, līdzi mainās gan likumdošanas, gan biznesa prasības, tāpēc mūsu izvēlētā metodoloģija agile*, paredz pasūtītāja pusē pietiekami lielu brīvību mainīt prasību elementus un iet uz maksimāli pozitīvo rezultātu.
Dialoga iepirkums, protams, uzliek pienākumus abām pusēm, jo pirmkārt, ir sarežģīts, laikietilpīgs, un arī prasīgs pret piegādātāju. Piegādātājiem bija nepieciešams laiks un nepieciešamība veikt tehnisko ekspertīzi, lai startētu ar maksimāli optimālu tehnisko risinājumu. Šī konkursa stadija ilga aptuveni gadu. Mēs, kā piegādātājs, ļoti daudz investējām, lai šo optimālo tehnoloģisko risinājumu atrastu. Uzņēmumā paralēli darbojās 2 komandas, kas vienlaikus strādāja un mēģināja aprobēt dažādus risinājumus un tehnoloģijas. Turklāt bija jāņem vērā tas, ka tehnoloģijām jābūt ar perspektīvu, lai to attīstības tendences nodrošinātu risinājuma ilgtspēju ne tikai uz izstrādes brīdi. Nebaidos teikt, ka šis ir lielākais projekts Latvijā, kas precīzi tiek ieviests pēc agile metodoloģijas un, ne īpaši lieloties, varam apgalvot, ka, pateicoties tieši šai metodoloģijai, viss norisinās pēc plāna un iekļaujoties termiņos. Šajā gadījumā konkursa dialogs sevi ir pilnībā attaisnojis. Tas lika augt kā piegādātājam, tā pasūtītājam. Dialogā izkristalizējās daudz jautājumu, arī izpratne par prasībām un to realizēšanas veidiem. Tā bija kā savstarpēja bagātināšanās. Protams, pie tik ilglaicīga un sarežģīta projekta visas prasības līdz pēdējai detaļai, kā tas ir tehniskās specifikācijas līmenī, nav iespējams atrunāt, jo tas nozīmētu, ka konsultanti strādātu vēl ilgāk, iespējams, kādu gadu klāt, un šajā laikā varētu pat mainīties biznesa prasības. Bet šobrīd esam elastīgi un strādājam komandā ar pasūtītāju.
*Agile – Ilgtermiņa tehnisko risinājumu, kas tiek piegādāts īsos izstrādes ciklos un atbalsta nepārtrauktu un mainīgajai situācijai atbilstošu projekta attīstību, organizācijas un vadības sistēma.
– Kā noritēja sadarbība ar pasūtītāju? Vai esat jau iepriekš sadarbojušies ar VID?
– Sadarbība ir ļoti cieša. Tas gan nozīmē, ka arī pasūtītāja pusē jābūt lemt spējīgām personām, kas ir pilnvarotas pieņemt lēmumus par šo projektu, zina un spēj definēt, kas tieši projektam nepieciešams, un tam ir absolūti saistošs spēks. Domāju, ka valsts iepirkumos tas ne vienmēr tā notiek, taču tā tam būtu jābūt. Tas arī ļauj mazināt smagnējo birokrātiju un šajā iepirkumā šāda sadarbības shēma ir atmaksājusies. Jau sākotnēji piedāvājums paredzēja, kādi procesi tiks realizēti un kādas ir katra procesa izmaksas un ietilpība, bet mūsu sadarbībā pastāv elastība, ka detaļas iespējams precizēt, mainīt vienu pret otru, lai sasniegtu optimālo rezultātu. VID speciālisti bija ļoti labi sagatavojušies: skaidri zināja, ko grib sasniegt: dokumentācija bija skaidra, vēlmes bija skaidri definētas un pasūtītājs bija labi organizējis visu procesu. Bija piesaistīti gan konsultanti, gan tehniskie speciālisti, kas rakstīja tehniskās specifikācijas un piedalījās dialoga procesā. Tik liela mēroga iepirkumam citādi nemaz nebūtu iespējams.
Ar VID esam strādājuši arī agrāk un sadarbība ir bijusi veiksmīga. Tas ir arī tādēļ, ka AS Exigen Services Latvia ir nodokļu jomas eksperts, kas ir būtiski, jo tā nav vienkārša joma, un bez tehnoloģiskajām prasmēm un iespējām, mūsu rīcībā ir arī biznesa zināšanas. Zināmā mērā tā bija mūsu priekšrocība. Taču vienlaikus gribu uzsvērt, ka tad, kad izsludināja šo iepirkumu, bija arī smagas kvalifikācijas prasības, ka gan mēs, gan citi piegādātāji bija spiesti skatīties uz ārzemju partneriem. Tā ir ļoti liela māksla un arī slodze iepirkuma komisijai, lai atrastu līdzsvaru prasībām, kas garantētu riska faktoru samazināšanu, kas vienlaikus nebremzētu procesu un tomēr atturētu daudzus “laimes meklētājus”.
Ar kādiem izaicinājumiem saskārāties šī iepirkuma laikā?
Saskārāmies ar izaicinājumiem vairākos līmeņos – tehnoloģiskie risinājumi, pašas tehnoloģijas izvēle un pielāgošana, kā arī biznesa prasību izpratne. Mēs pētījām pasaules praksi, cik gatavi vai negatavi citās valstīs ir šādi risinājumi un vai tie ir pielāgojami. Attiecībā uz tehnoloģiju – bija jāpieņem lēmums – kādu izmantosim, cik modulāra būs šī sistēma, cik atvērta un elastīga. Visubeidzot mums bija jāsaprot, kā vislabāk realizēt VID nepieciešamās sistēmas prasību ieviešanu: lai procesi būtu vienkārši paveicami, lai darbiniekiem būtu ērti strādāt, lai nepieciešamā informācija būtu pieejama absolūti jebkurā brīdī, lai dati būtu eksportējami un elastīgi dažādiem personalizētiem pārskatiem atbilstoši VID specifikai. Šajā posmā bija ļoti ciešs darbs ar iepirkuma komisiju, lai radītu absolūti jaunas paaudzes produktu, kas ļautu VID strādāt citā kvalitātē. Iepirkuma process bija pietiekami garš, taču šajā periodā izkristalizējās skaidrākas prasības un padziļinājās izpratne: gan pasūtītāja pusē – redzot pretendentu piedāvājumus, gan pretendentu pusē – ļaujot detalizētāk izprast pasūtītāja vēlmes, visas sistēmas funkcijas un vajadzības. No pasūtītāja puses jutām, ka visi lēmumi bija izsvērti un orientēti uz veiksmīgu rezultātu.
Vēl liels izaicinājums bija radīt tehnoloģisko vidi, kas ļautu būvēt sistēmu kā lego klucīšus tos savienojot, pēc nepieciešamības arī pievienojot jaunas iespējas. Šādām lielām, daudzfunkcionālām sistēmām tas ir absolūti nepieciešams. Izaicinājums bija arī darba organizācija un sistēmas uzbūve pēc agile izstrādes metodoloģijas. Ja līdz šim ir teikts, ka izstrāde notiek iteratīvi, šeit tā notiek “tīrā” agile veidā: ir komandas, katrā komandā ir scrum** meistari, kas strādā pie konkrētu moduļu izstrādes. Viss darbs tiek uzraudzīts un kontrolēts. Ja abas puses (gan pasūtītājs, gan piegādātājs) strādā saskaņā ar šo metodoloģiju, veidojas cieša sadarbība starp komandām un visas izstrādes piegādes tiek nodrošinātas laicīgi.
Šajā projektā 5 gadi ir pilna sistēmas gatavība, bet tās ieviešana noritēs pakāpeniski. Projektam ir 4 apakšprojekti un tie tiks ieviesti pamazām, tādējādi projekta pievienotā vērtība būs pieejama jau daudz ātrāk. Šobrīd tiek izstrādāts sistēmas kodols, kurā ir salīdzinoši neliels % biznesa prasību. Nākamie posmi paredz konkrētu biznesa prasību realizāciju. Ir jāsagatavo tehnoloģiskais kodols – tā sagatavošana stingri notiek pa posmiem pēc agile metodoloģijas un šādā veidā mēs virzāmies uz priekšu. Ir izstrādāta sistēmas arhitektūra un turpinās darbs pie tālākās sistēmas. Tas ir atbildīgs posms, jo, ja sistēmas arhitektūrā ir pieļautas kādas kļūmes, jo tālāk uz priekšu turpināsies darbs, jo grutāk tās būs labojamas – radīsies citas kļūdas un nepareizības, kas var nograut visu kopējo sistēmu.
**Scrum ir darbu vadības pieeja, ko plaši pielieto programmatūru izstrādē speciālistu komandās no 3 līdz 9 izstrādātājiem. Scrum pieeja ļauj sadalīt lielākus darbus mazākos uzdevumos, ko iespējams paveikt īsā laika posmā (parasti divu nedēļu ietvaros), kā arī sekot darbu attīstībai ar regulāru 15 minūšu kontroles sanāksmju starpniecību.
Kā notiek gatavošanās tik apjomīgam projektam?
Šis iepirkums paredzēja ne vien koncepcijas izstrādi, bet arī konkrētu scenārija demonstrāciju – tātad prototipa izstrādi – kvalitatīva piedāvājuma sagatavošana bija apjomīga investīcija. Mūsu darbā allaž jāpārdomā, cik detalizēti izstrādātam būt šim prototipam, lai ieguldītais darbs neradītu zaudējumus situācijā, ja tomēr nevinnējam iepirkumā. Investīcijas šādu prototipu sagatavošanā prasa gan daudz laika, gan augstas kvalifikācijas personālu, tas uzliek pienākumus un arī atbildību. Piedāvājuma sagatavošanā un izpētē, kā arī prototipa sagatavošanā pie šā projekta strādāja 8 -10 cilvēki, no kuriem lielākā daļa tieši programmētāji. Šādi sagatavošanas darbi var noritēt vairākus mēnešus. Ja uzņēmumam nav iekšējo resursu, ar kuru palīdzību veikt šādu izstrādi, tad dalība šāda mēroga iepirkumos nemaz nav iespējama. Tā ir kā dabīgā atlase. Bijām divi pretendenti, kas izturēja kvalifikāciju, taču beigās darbu turpinājām tikai mēs. Katrs pretendents izvērtē ieguldītās un turpmākās investīcijas, un pieņem lēmumu par tālāku dalību.
– Vai Latvijā ir vēl kāds uzņēmums, kurš būtu varējis šāda apjoma projektu veikt?
Domāju, ka varētu vēl kādu atrast, turklāt uzņēmumi itin bieži veido uzņēmumu apvienības, lai startētu iepirkumā. Tas, protams prasa sastrādāšanos un pārvaldības prasmes, bet nav nekas neiespējams. Arī mēs strādājam projektos, kuros mums ir apakšuzņēmumi, vai arī kuros paši esam kā apakšuzņēmums. Latvijā ir daudz spēcīgu uzņēmumu un tas nebūtu nekas neiespējams.
Kāda ir AS Exigen Services Latvia iepirkumu jomas pieredze? Vai strādājat ar elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS)?
Uzņēmumā regulāri monitorējam un arī piedalāmies valsts iepirkumos. Ja mūsu kvalifikācija ir atbilstoša un redzam, ka mūsu resursi to ļauj, piedalāmies – tie ir gan jauni projekti, gan uzturēšanas līgumi jau esošiem projektiem. Paralēli startējam arī privātu kompāniju iepirkumos – ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Strādājam gan Eiropas Savienības ietvaros, gan arī Amerikas savienotajās valstīs (ASV). ASV iepirkumu jomā ir nedaudz atšķirīga sistēma – tur pārsvarā tie ir privātā sektora iepirkumi, kuros notiek konkurss un atlase. Mēs startējam ar savu kvalifikāciju, pierādām savu biznesa zināšanu atbilstību konkrētam klientam, apliecinām savas prasmes un izmantotās metodes. Šie ir mazāk formāli. Valsts iepirkumi ir smagi ar to, ka tie ir birokrātiski smagnēji. No otras puses, tam ir pamats, jo tas ir valsts finansējums – tas ir jākontrolē, būtu sarežģīti, ja šīs birokrātijas nebūtu.
Protams strādājam arī ar EIS, tomēr šajā sistēmā vēl būtu daudz jādomā gan par draudzīgumu, gan drošību. EIS arī pilnībā neatbilst Publiskā iepirkuma likumam (PIL), jo, piemēram, metu konkurss šobrīd nav ievietojams dēļ anonimitātes. Metu konkursā tā būtu nepieciešama, lai žūrijai būtu iespēja izvērtēt anonīmi, taču EIS sistēmā tas nav iespējams. Vēl jāatzīmē, ka EIS sistēmas katalogi tiek izveidoti uz ilgāku laika periodu un netiek atjaunināti. Būtu svarīgi, lai tos varētu brīvi atjaunināt un papildināt, taču arī šādas funkcijas nav. Mēs sistēmu izmantojam, taču tai ir ierobežojumi un ar lieliem apjomiem var arī netikt galā. Iepirkumi, protams, atšķiras cits no cita, bet vajadzētu veikt analīzi, salīdzinot sistēmu ar PIL, lai tie darbotos saskaņā, nevis pretrunā. Arī datu glabāšanas un drošības aspektu jautājums, kas šobrīd nav nokārtots, būtu jārisina, jo pie lieliem iepirkumiem tas rada pamatotas bažas.
Kā kopumā vērtējat Latvijas IT iepirkumu vidi? Vai tehniskās specifikācijas ir saprotamas, pasūtītāju ekspektācijas reālas? Vai ir kāda problemātika?
Šobrīd valsts iepirkumi “klibo” ar to, ka pretendentam tiek uzlikta ļoti augsta kvalifikācijas latiņa, bet pasūtītāja pusē nav atbilstoša personāla, kas ar šiem speciālistiem spētu runāt vienā valodā, izprastu izstrādes metodoloģiju. Vēl svarīgi, ka valsts iepirkumos visbiežāk nav atbildīgās personas, kas šādu projektu ietvaros ir tiesīga pieņemt lēmumu atbilstoši izstrādes metodoloģijai. Tie ir tie “grābekļi”, uz kuriem Latvijā biežāk uzkāpj. Ļoti bieži valsts iepirkumos tiek prasīta agile izstrādes metodoloģijas pielietošana, neapzinoties, ka tā uzliek pienākumus arī Pasūtītāja pusē. Laba tehniskā specifikācija vai skaidrs projekta prasību tvērums ir ļoti būtiski. Neesmu redzējusi nevienu gadījumu, kad nebūtu nepieciešama prasību detalizācija no piegādātāja puses, bet tas ir normāli. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai pasūtītāja puse – paši vai ar konsultantu palīdzību – spētu precīzi noteikt tvērumu. Ja ir precīzi noteikts piegādes tvērums, piemēram, IT jomā alfa un omega, tad 1) ir skaidri saprotams, kādi rezultāti tiks saņemti, 2) tiek atvieglots sagatavošanas process, 3) tiek atvieglots piedāvājumu izvērtēšanas process. Ja ir vājš nolikums un vāja tehniskā specifikācija, tad piegādātāja pusē parādās dažādas interpretācijas un piedāvājumi kļūst nesalīdzināmi. Šādā situācijā izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko kļūst ļoti grūti. Jo lielāks eksperts esi, jo vairāk esi sabojāts, redzot plašas interpretēšanas iespējas. Kāds pretendents var saprast ļoti vienkāršoti, neapzinoties, cik kādā punktā slēpjas daudz nianšu. Tā rodas risks, ka uzvarēs lētāks un nepieredzējis pretendents. Dialogs ļauj no tā izvairīties, taču gribu uzsvērt, ka dialogs nav brīnumlīdzeklis – tas ir laikietilpīgs un piemērots tiešām liela mēroga, miljonu iepirkumiem.
UZZIŅA
- Valsts ieņēmumu dienests (VID)
- Finanšu pārvaldes Iepirkumu daļā strādā 11 darbinieku, tostarp daļas vadītājs, daļas vadītāja vietnieks un 9 galvenie iepirkumu speciālisti;
- Gadā veic ap 210 iepirkuma procedūru;
- Vidēji gadā iepirkumu finansēšanai VID tiek tērēti 2 800 000 EUR bez PVN;
UZZIŅA
- AS Exigen Services Latvia
- Dibināts: 1990
- Nodarbināto skaits: 280
- Apgrozījums: 11,777 milj. EUR
- Īpašnieki: Return on Intelligence Group, ASV
- Nozare: Informācijas tehnoloģijas
- Lielākie eksporta tirgi: Vācija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, ASV
Atbildēt