Atbilstoši pilnsabiedrības “Zaigas Gailes birojs un partneri” sagatavotajam Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvprojektam būvdarbus varētu sākt šogad, ja nebūs pārsūdzību un tiks rasts nepieciešamais papildus finansējums, informē VAS “Valsts nekustamo īpašumi” (VNĪ). Patlaban projekts ir būvniecības iepirkuma II kārtas stadijā, kurā piedāvājumus iesnieguši divi no pieciem pretendentiem. Darbi jāpabeidz līdz 2021. gada sākumam.
2014. gadā apstiprinātais JRT būvniecības budžets gan atbilstot reģionālo kultūras centru vajadzībām, kamēr JRT rekonstrukcijas un mūsdienīga teātra projekts ir krietni sarežģītāks gan no būvniecības, gan no tehnoloģiju viedokļa, uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis. Pēc viņa teiktā 2014. gadā apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets – 19 miljoni eiro – netika balstīts nedz konkrētā būvprojektā, nedz arī tika ņemta vērā pilsētvides specifika un mūsdienīga teātra prasības. Šis budžets nav atbilstošs projekta sarežģītībai un nozīmīgumam.
Tāpat sākotnējais budžets ir veidots, balstoties uz metu projektu konkursa laikā pieejamo informāciju, kur ēkas kopējā platība tika paredzēta 7 816 m2, savukārt Rīgas pilsētas būvvaldē apstiprinātajā tehniskajā projektā ēkas kopējā stāvu platība ir paredzēta 11 147 m2 (43% pieaugums), kas rada projekta izmaksu pieaugumu. Platības pieaugums ir skaidrojams ar to, ka loģiskā darba secība ir tāda, ka pēc līguma noslēgšanas notiek izpētes darbi – lai saprastu, kāds būvapjoms ir iespējams zemes gabalā, un tad sākas darbs pie detalizētām lietotāja prasībām. Projektēšanas gaitā papildus izkristalizējās JRT darbnīcu nepieciešamība un novietojums, kā arī noliktavu apjoms.
“Ja salīdzinām būvniecības izmaksas uz vienu kvadrātmetru, tad pēc 2014. gada aprēķiniem JRT viena kvadrātmetra būvniecība izmaksātu 1577 eiro, kas ir teju tādā pašā līmenī kā Ādažu kultūras centrs vai Stopiņu novada kultūras centrs, kur būvniecības izmaksas bija attiecīgi 1510 eiro kvadrātmetrā un 1623 eiro kvadrātmetrā. Taču šajā gadījumā mēs runājam par ēku ar augstu sabiedrisko nozīmi – Eiropas līmeņa teātri,” skaidro Ronalds Neimanis.
Patlaban no aprēķinātā kopējā rekonstrukcijas budžeta 21 miljonu eiro veido būvniecības izmaksas, bet 10 miljonus eiro – būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, ārvalstu ekspertu darbs.
Tāpat Ronalds Nemainis apstiprina, ka objekta būvniecības apstākļi būs sarežģīti: “Jau tagad zinām, ka JRT pazemes izbūvi var salīdzināt ar Dzintaru koncertzāles pazemes izbūves darbiem, savukārt integrāciju vidē – ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātri. Būvniecību apgrūtinās arī blakus esošās ēkas, jo būvniecības laikā tās sarežģīs piekļuvi objektam un vienlaikus mēs vēlamies saglabāt komforta līmeni kaimiņiem.”
“Līdztekus viens no svarīgākajiem soļiem, kas mums jāveic – ir jāpiesaista papildu budžets. Pašlaik mēs redzam trīs virzienus, kā mēs varam maksimāli optimāli iegūt papildu līdzekļus,” stāsta VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.
Pirmkārt, VNĪ plāno piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, atsevišķi izdalot energoefektivitātes darbus. Otrkārt, VNĪ pārskatīs esošos projektos neapgūto finansējumu. Treškārt, pēc tāmju izvērtēšanas un iepirkuma noslēguma uzsāksim sarunas ar pasūtītāju – Kultūras ministriju.
“Mēs ceram, ka, veicot minētos soļus, mēs iegūsim visus nepieciešamos līdzekļus. Projekts ir unikāls un vērienīgs, jo mūsu mērķis ir mūsdienīgs teātris, saglabājot ēkas vēsturisko garu un mantojumu. Īstenojot to paredzētajā apjomā, ieguvēji būs visi – teātra komanda, sabiedrība un valsts,” pauž Kitija Gruškevica.
VNĪ iepirkuma konkursa komisija ir pabeigusi piedāvājumu vērtēšanu Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukcijai Rīgā, Lāčplēša ielā 25.
Par kritērijiem atbilstošu piedāvājumu ar zemāko cenu ir atzīts PS “RERE BŪVE 1” piedāvājums par summu EUR 20 985 321 bez PVN. Iepirkuma komisija ir pabeigusi piedāvājumu vērtēšanu. Līgumu ar būvnieku slēgs pēc tam, kad būs apstiprināts JRT pārbūvei nepieciešamais papildu finansējums.
Savus piedāvājumus konkursā VNĪ aicināja iesniegt piecus kandidātus, kuri par atbilstošiem tika atzīti būvdarbu konkursa pirmajā kārtā – SIA “Velve”, SIA “Arčers”, PS “RERE BŪVE 1”, personu apvienība “BBA un RT” un SIA “Abora”. Konkursa otrajā kārtā tika saņemti divu pretendentu piedāvājumi – PS “RERE BŪVE 1” un personu apvienība “BBA un RT”.
Jāatzīmē, ka VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, kuri iekļauti programmā “100 adreses Latvijas simtgadei”, aptuveni 135 miljonu eiro vērtībā.
KOMENTĀRS
SIA “Zaigas Gailes birojs” vadītāja, arhitekte un Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecības projekta autore Zaiga Gaile:
Rīga un Latvija iegūs pēc starptautiskiem standartiem aprīkotu modernu teātra ēku ar trīs skatītāju zālēm, trīs mēģinājumu zālēm, plašām publikas telpām ar kafejnīcu un starpbrīžu vīna bāru, ērtām aktieru ģērbtuvēm, dekorāciju darbnīcām, noliktavām un tehniskajām telpām. Alvja Hermaņa uzstādītā koncepcija ir teātris – mājas. Nelielā repertuāra trupa – ap simts cilvēku – ieskaitot gan aktierus, gan tehniskos darbiniekus, ir kā ģimene savā mājā. Viss tiek organizēts uz vietas: gan sagatavotas un uzvestas izrādes, gan izgatavotas dekorācijas, rekvizīti un tērpi, gan arī minētā aprīkojuma uzglabāšana.
Tā ir atšķirība no citiem Eiropas teātriem, kur tiek veidotas viesaktieru trupas noteiktām izrādēm, un, kad tās beidzas, teātrī nekas netiek glabāts. JRT būs kā lauku sētas naturālās saimniecības modelis Rīgas centrā. Projekta revolucionārā ideja ir galvenās ieejas pārvietošana uz pagalmu. Lāčplēša ielas bijusī Latviešu amatnieku biedrības ēka ir tikai aisberga redzamā puse. Pagalmā teātrim pieder vēl vairākas bijušās fabriku celtnes un pietiekoši liela teritorija, lai veidotu jaunus apjomus. Publika nokļūs pagalmā pa esošo tuneli, kas tiks paplašināts. Zaļais pagalms ar galveno ieeju būs no ielas trokšņiem un putekļiem pasargāta oāze, kur publikai pulcēties pirms izrādēm un starpbrīžos, būs pieejama arī bērnu istaba, kur atstāt bērnus uz izrādes laiku.
Plašais teātra restorāns vēsturiskā ielas nama vestibilā ar virtuvi pagrabā darbosies arī dienas laikā. Stundu pirms izrādēm būs iespēja rezervēt galdiņus maltītēm, kā arī paredzam iespēju uzkavēties restorānā pēc izrādēm. Jaunais Eiropas teātra modelis ir atvērta telpa publikai ne tikai izrāžu laikā. Tā ir sabiedrības satikšanās vieta, sarunas par un ap teātri, tematiski diskusiju vakari, lekcijas, utt.
Rekonstrukcijas projekts savieno esošo vēsturisko arhitektūras mantojumu ar jauniem apjomiem un modernajām tehnoloģijām. Vēsturiskā artdeco stila Smiļģa zāle tiks pārbūvēta un restaurēta, nodrošinot labu redzamību, dzirdamību un svaigu gaisu jebkuram skatītājam. Tiks pilnībā saglabāts Smiļģa kabinets, divas skatītāju kāpnes, koka durvis, logi, betona grīdas flīzes un citi apjomi, respektējot to vēsturisko nodilumu. Atgriežoties teātrī pēc diviem gadiem, gan trupai, gan skatītājiem ir svarīgi atcerēties un sajust vecā teātra telpu.
Teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis jau daudzus gadus strādā vadošajos Eiropas teātros, iestudējot gan operas, gan teātra izrādes. JRT ir pirmais teātris Latvijā, kas ir pārkāpis mūsu valsts robežas, uzstājoties un plūcot laurus gan prestižos starptautiskajos festivālos, gan viesizrādēs Eiropā, ASV un Austrālijā. Pārbūvētais teātra ansamblis ar moderno tehnisko aprīkojumu beidzot dos iespēju Rīgā uzstāties ar viesizrādēm dažādām ārzemju trupām. Vēsturiskā Smiļģa zāle vairāk nekā 500 vietām ir aprīkota ar augstvērtīgu skatuves tehniku; Mazā zāle 100 vietām un Vidējā zāle 150 vietām ir projektētas kā Melnās kastes (Black box), kas dod iespējas brīvi veidot skatītāju un aktieru dialogu izrādes laikā. Pagaidām Rīgā nav tādu zāļu, kas aprīkotas ar ideālu akustiku, redzamību, apgaismojuma iespējām un skaņu izolāciju. Projektā mūsu sadarbības partneri tehnoloģiskajam aprīkojumam un akustikai ir kompānijas no Nīderlandes ar plašu starptautisku pieredzi.
Uzziņa
- Pēc Jaunā Rīgas teātra pārbūves;
- Izmantoto telpu apjoms divkāršosies – no 5146 m2 uz 11 147 m2;
- Kopējais skatītāju vietu skaits sasniegs 840 iepretim līdzšinējām 400;
- Būs trīs skatītāju zāles – lielās Smiļģa zāles partera daļā būs 325 skatītāju vietas, balkonā – 175, lielajā “Black-box” zālē – 240, mazajā “Black-box” zālē 100 sēdvietu;
- Paredzēta vieta teātra kafejnīcai un bērnu istabai;
- Būs trīs mēģinājumu zāles – lielā mēģinājumu zāle 282 m2 platībā, divas mazās mēģinājumu zāles 163 m2 un 126 m2 platībā;
- Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu Radošais stāvs, tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem ar plašu virtuvi kopīgai tējas tasei, lugu lasījumiem vai jaunu ideju radīšanai,
- Pagraba stāvā būs moderna darbnīca,
- Teātrī kopumā būs mūsdienīgs un starptautiskiem standartiem atbilstošs tehnoloģiskais aprīkojums.
Avots: VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
Atbildēt