Ar stingru grafiku un dzelžainu disciplīnu

Žurnāls “Iepirkumi” turpina iepazīties ar Iepirkumu gada balvas 2017 laureātiem. Nominācijā “Gada iepirkums” apbalvojumu saņēma VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (PSKUS) rīkotais atklātais konkurss “A korpusa II kārtas būvprojekta izstrāde un būvdarbu autoruzraudzība”. Par saņemto godalgu, iepirkumu daļas ikdienas darbu un nepieciešamajiem uzlabojumiem Publiskā iepirkuma likumā (PIL) un MK noteikumos, sarunā ar žurnālu no PSKUS piedalījās Sanita Briede, Iepirkumu daļas vadītāja, Evija Puķe, juriste būvniecības jautājumos un Jānis Komisars, Jaunās būvniecības daļas vadītājs.

S.Briede: Stradiņa slimnīcai vidēji gadā ir ap 200 dažādu iepirkumu, kas tiek veikti PIL noteiktā kārtībā. Papildus tiek veiktas arī cenu aptaujas. Iepirkumu skaits, ne vienmēr atspoguļo patieso apjomu. Slimnīcas specifika ir tāda, ka daļa no iepirkumiem ir liela apjoma (līdz pat 800 daļām kā medikamentiem).
Kārtējā gada summa ir 11,7 miljoni, kuru plānots piemērot šajā gadā, savukārt iepirkumu līgumu, kurus paredzēts noslēgt šajā gadā un nākamā gada sākumā, kopējā plānotā summa par dažāda termiņa līgumiem ir 97,1 miljons euro bez PVN.

Ar šo iepirkumu apjomu strādā pieci iepirkumu procesu koordinatori un iepirkumu daļas vadītājs. Esam izveidojuši savu modeli iepirkumu vadībā – katrs koordinators ir speciālists savā jomā – medicīnas preces, iekārtas, saimnieciskie jautājumi – un katrs no viņiem vada savas kompetences iepirkumus. Tādējādi darbs norit raitāk, jo speciālisti pārzina savas jomas un dokumentāciju, kā arī šie paši speciālisti strādā iepirkumu komisijās, ko veidojam katram konkrētam iepirkumam. Mums ir tiešām profesionāla iepirkumu speciālistu komanda. Ļoti retos gadījumos ir nepieciešams piesaistīt ekspertus, kas ir nozares speciālisti, bet nav slimnīcas darbinieki. Piemēram, ja runa ir par iekārtām, mums ir Medicīnas tehnoloģiju daļa, kurā strādā inženieri un fiziķi, kas spēj veidot tehniskās specifikācijas un izvērtēt piedāvājumus. Ja runa ir par medikamentiem vai precēm, kas nodrošina tiešu aprūpes un ārstniecības procesu, iesaistās medicīnas personāls. Saimnieciska rakstura iepirkumos iesaistās Infrastruktūras un loģistikas daļa.

Visinteresantākā pieredze Iepirkumu daļai bija pērn, kad aprīkojām A1 korpusu, kas prasīja realizēt papildu 39 iepirkumus. Katrā no tiem bija apjomīgi iekārtu iepirkumi, kopumā tika noslēgti 159 līgumi. Mēs stingri ievērojām iepirkumu procesu plānošanu un izraudzījāmies atbilstošākās metodes, kā rezultātā no plānotā budžeta – 11,3 miljoni eiro – izdevās ietaupīt 4 %, kas ir diezgan ievērojama summa. Tāpat izdevās iegādāties 2 no lielākajām medicīnas iekārtām – datortomogrāfu un angeogrāfu – ietaupot 80 000 eiro, kas ļāva neņemt līzingu iekārtu iegādei. Ar to mēs ļoti lepojamies. Jāuzslavē Iepirkumu daļas komanda un iesaistītie speciālisti, jo bija ļoti saspringts darba grafiks – strādājām galvas nepaceļot, kas ļāva rezultātu sasniegt plānotajos termiņos. Kā jaunumu esam uzsākuši sadarbību ar citām slimnīcām, veicot centralizētus iepirkumus. Tādejādi ceram gūt ievērojamu ietaupījumu gan resursu ziņā, gan arī finansiāli.

Apbalvojumu saņēmāt par A korpusa 2. kārtas būvprojekta izstrādes un būvdarbu autoruzraudzības iepirkumu. Kā norisinājās šī iepirkuma konkurss? Vai tas bija atšķirīgs no citiem?

E.Puķe: Paula Stradiņa klīniskā univeristātes slimnīca ir IV līmeņa vadošā universitātes stacionārā ārstniecības iestāde Latvijā, kura diennakti nodrošina pacientiem neatliekamos, sekundāros un terciāros veselības aprūpes pakalpojumus visiem Latvijas iedzīvotājiem, tā ir unikāla un vienīgā slimnīca, kas veic nieru un sirds transplantāciju, kā arī pieņem augsta riska patoloģiskās dzemdības un perinatālajā aprūpē. Slimnīca ir veselības aprūpes ekselences centrs un ir vienīgā izteikti multidisciplinārā slimnīca valstī ar lielāko skaitu specializēto klīniku/centru, kā arī tā ir zinātniskā institūcija klīniskās medicīnas nozarē, tādejādi tā ir būtiska visu sabiedrības interešu nodrošināšanai.

Lai nodrošinātu un attīstītu slimnīcas sniegtos pakalpojumus atbilstoši augsti specializētas universitātes klīnikas standartiem, tiek turpināts darbs pie slimnīcas infrastruktūras modernizācijas un paplašināšanas. Attiecīgi tika uzsākts darbs pie A korpusa 2. kārtas projekta realizācijas, iepirkuma “A korpusa II kārtas būvprojekta izstrāde un būvdarbu autoruzraudzība” (turpmāk – Ieprikums) īstenošanas.

Darbs pie Iepirkuma sagatavošanas un šobrīd jau pie iepirkuma līguma realizācijas un īstenošanas ir atbildīgs, gan vērtējot to no sabiedrības interešu aspekta, gan mērķiem, kas jāsasniedz – iegūt pilna apjoma būvprojektu un tā detalizāciju modernai, daudzfunkcionālai universitātes līmeņa slimnīcai, kura būtu ilglaicīga ēka, ērta personālam un pacientiem, energoefektīva un Latvijas apstākļiem ekonomiski saprātīgi uzbūvējama un apkalpojama, kā arī veikt būvprojekta realizācijas autoruzraudzību un garantijas laika uzraudzību.

Iepirkuma īstenošanai un izvirzītā mērķa sasniegšanai koncentrējāmies uz 3 galvenajām komponentēm, kas ļāva nodrošināt profesionālu un raitu darbu: spēcīgs tehniskais atbalsts, ko nodrošināja jaunā būvniecības daļa, kas lielā mērā bija pārstāvēta arī vērtēšanas komisijā, juridiskais nodrošinājums, un 2 pārstāvji (parasti ir viens) no Iepirkumu daļas. Kā izvēles kritērijs tika noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, vērtējot arī pretendenta piedāvātā būvprojekta komandas iepriekšējo pieredzi (55 punkti) un pretendenta pieredzi darbā ar trīs dimensiju programmu (5 punkti) Jāatzīmē, ka neskatoties uz pārliecību, ka 100% apmērā Iepirkuma dokumenti ir sagatavoti ļoti labā kvalitātē un riski saistībā ar interpretācijām ir minimizēti, tomēr, saņemot iesniegumus (sūdzības) no pretendentiem saistībā ar iepirkuma komisijas lēmumiem par pretendentu iesniegto piedāvājumu izvērtēšanu, atskārtām, ka arī šoreiz būs viela pārdomām par kvalifikācijas prasību definēšanu. Būtiski atzīmēt, kas varbūt ir noderīgi citiem kolēģiem, kas strādā ar līdzīgiem iepirkumiem, no termiņu viedokļa, cik daudz laika prasa šāda veida iepirkuma plānošana, organizēšana un realizācija līdz iepirkuma līguma noslēgšanai, mūsu gadījumā tas bija gandrīz gads (1 sūdzība par nolikumu; 2 sūdzības par rezultātu). Iepirkumā bija pieteikušies 3 pretendenti un uzvarēja SIA “SESTAIS STILS”.

J.Komisars: Iepirkuma uzvarētājs izstrādāja būvprojektu, pēc kura ēka tiks būvēta, un visā būvniecības laikā veiks autoruzraudzību. Summas lauvas tiesa, protams, ir projektēšana, neliela daļa ir autoruzraudzība. Šobrīd projekts virzās veiksmīgi. Iepirkuma realizācijā darbojāmies ciešā sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) un šis Iepirkums ir daļa no A korpusa 2. kārtas projekta, kura apjoms pārsniedz 90 milj. eiro. Interesanti, kas ir diezgan netipiski, pēc Iepirkuma izsludināšanas, saņēmām iesniegumu (sūdzību) no viena potenciālā pretendenta par Iepirkuma dokumentos noteiktajām kvalifikācijas prasībām, kas pretendenta ieskatā bija nesamērīgi zemas, prezumējot, ka pie šādas Iepirkuma nolikuma redakcijas pastāv risks, ka pasūtītājs varētu iepirkt mazāk kvalificētu projektētāju. Mēs savu pozīcīju IUB noturējām. Jaunā būvniecības daļa pirms Iepirkuma dokumentācijas izstrādes bija veikusi priekšsagatavošanās darbu, tirgus izpēti, izvērtējot tirgus dalībniekus, kam pēdējos gados bijusi līdzīga pieredze, neierobežojot piegādātāju konkurenci. Vēlamies, lai tieši konkurence būtu tā, kas garantētu cenas pamatotību, neaizmirstot, ka komandai jābūt kvalificētai, tādēļ arī viens no saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērijiem tika izvirzīts “projektu komandas pieredze” Nevaram pieļaut situāciju, ka tiek rīkots konkurss, kurā redzams, ka būs 1 vai 2 pretendenti, bet faktiski ir iespējams to veidot tā, lai būtu konkurence, neaizmirstot par kvalitatīvajiem rādītājiem, kas mūsu gadījumā tika realizēti projektu komandas pieredzes vērtēšanas aspektā.

Pieredze no iepriekšējiem projektiem rāda, ka sākotnēji tikai nedaudz nokavēta projekta uzsākšana, var ietekmēt visu projekta gaitu, jo iekavēto laiku ir ļoti grūti atgūt. Tādēļ Iepirkuma īstenošanai īpaša uzmanība tika pievērsta termiņiem, maksimāli cenšoties ievērot sākotnēji noteiktos termiņus, un plānojot paveicamos uzdevumus, lai pat ar visām pārsūdzībām varētu iekļauties plānā un neapdraudētu A korpusa 2. kārtas projekta gala ieviešanas termiņu. Šobrīd projektēšanas darbi norit pēc A korpusa 2. kārtas projekta ieviešanas grafika. Lielu atbalstu sniedz arī slimnīcas valde un kapitāldaļu turētājs Veselības ministrija (VM), kas konkrētajā gadījumā ļāva ļoti operatīvi noslēgt iepirkuma līgumu un vienmēr atbalsta – jūtamies kā komanda.

A korpusa 2. kārtas realizācijai ir piesaistīti arī Eiropas fondu līdzekļi. Vai strādāt ar šādu iepirkumu, kura īstenošanā piesaistīti fondu līdzekļi, ir sarežģītāk?

J.Komisars: Konkursa komisijai ir jāstrādā ļoti uzmanīgi, jo iepirkums jārealizē pēc visām prasībām, bet ir zināma drošības sajūta, ka būs vēl viens acu pāris, kas palīdzēs ieraudzīt, ja būs kas jāpielabo, un neļaus kļūdīties. Bet nē, tas nav sarežģītāk. Iepirkums ir iepirkums, un prasības no Eiropas puses ir kā jebkuram iepirkumam – nodrošināt godīgu un atklātu iepirkuma norisi. Konkurence un principi ir tādi paši, vienīgā atšķirība, ka jābūt atsaucei uz projektu. Varētu pat teikt, ka strādājot ar ES fondu līdzfinansējumu, iepirkuma komisijai ir mazāks risks kļūdīties, jo mums no paša sākuma, kad tiek apstiprināta dokumentācija, līdz pat brīdim, kad tiek pieņemts gala lēmums par piešķiršanu, šo procesu stingri uzrauga IUB iepirkumu uzraudzības departaments vai arī pārstāvis no Centrālās Finanšu un līgumu Aģentūras (CFLA). Tādējādi sanāk, ka strādāt ar fondu līdzfinansējumu ir pat savā ziņā vieglāk. Noteikti uzslavas ir pelnījis IUB Kontroles departaments par atbalstošu attieksmi. Ar viņiem strādājot, rodas sajūta, ka tā ir nevis kontrolējoša, bet gan atbalstoša institūcija. Katram projektam tiek piešķirts speciālists, kurš seko līdzi, ir informēts par konkrēto projektu un pie kura var vērsties ar visiem jautājumiem vai neskaidrībām. Ar kolēģiem esam braukuši konsultēties arī klātienē. Ir tiešām vieglāk strādāt, kad ir konkrēts cilvēks, kas ir iedziļinājies konkrētajā projektā un var ieteikt pareizo darbības virzienu, kā nonākt pie lēmuma, kuru nevar apstrīdēt.

E.Puķe: Lielākais drauds fondu līdzfinansētajiem projektiem ir tas, ka par kādu kļūdainu vai neprecīzu iepirkumu var tikt piemērotas finanšu korekcijas, samazinot fondu finansējuma apjomu, kas mūsu gadījumā būtu jāaizstāj ar slimnīcas finansējumu. Lielajos iepirkumos ar apjomu 90 milj. eiro pat 5 % samazinājums ir milzīga summa, jo īpaši slimnīcai. Šobrīd, ar IUB un CFLA iesaisti, faktiski finanšu korekcijas riski līdz iepirkumu līguma noslēgšanai ir minimalizēti. Šobrīd lielākais drauds ir neiekļaušanās termiņos.

Kā Stradiņa slimnīcai veicas ar zaļo iepirkumu? Kā vērtējat zaļā iepirkuma nozīmi un tā pielietošanu Latvijā?

S.Briede: Ir, protams, lietas, kas ir obligātas un no tā neplānojam izvairīties. Šobrīd dzīvojam vēl uz iepriekš noslēgtajiem līgumiem, taču esam gatavi ar jaunajiem līgumiem pildīt likumā noteikto. Protams, attiecībā uz elektroierīcēm, spuldzēm – šajā jomā tas noteikti atmaksājas, un to arī izmantojam. Nedaudz esam zaļi pieskārušies ēdināšanas ārpakalpojumā ar bioloģisko produkciju, bet patiesībā pašreiz nogaidām, kamēr jautājums sabiedrībā aktualizēsies, veidojot augstāku konkurenci. Šobrīd šķiet, ka Latvijā vēl ir pārāk maz pieredzes ar zaļo iepirkumu.

Kā vērtējat Publiskā iepirkuma likumu (PIL) jaunajā redakcijā? Vai strādāt ar to ir vieglāk, grūtāk, citādāk?

S.Briede: Šeit nu mums ir daudz ko teikt. Ne tikai par to, ka nemitīgi ir kādi grozījumi (un no pirmā jūnija atkal stājas spēkā jauni grozījumi), bet tas jau mums kļuvis par iekšējo joku: “Vai paskatījies, vai šodien nav atkal jaunu grozījumu?” Diemžēl arvien vairāk PIL rakurss ir pagriezies uz pasūtītāja pusi, un viss slogs, un atbildība gulstas uz pasūtītāju un iepirkuma komisiju.

Būtu nepieciešams aktualizēt jautājumu par vērtēšanas kārtību liela apjoma iepirkumos (ar liela apjoma ir saprotami iepirkumi ar ne mazāk kā 100 lotēm). Būtu nepieciešami uzlabojami Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumos Nr. 107 “Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība”(turpmāk – MK Nr.107) noteiktajā vērtēšanas kārtībā.

MK Nr. 107 16. punkts paredz iespēju vērtēt tikai tā pretendenta kvalifikāciju, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības. Savukārt tehniskie piedāvājumi jāvērtē visiem pretendentiem un ziņojumā ir jānorāda pamatojums lēmumam par katru noraidīto pretendentu, kā arī par katru iepirkuma procedūras dokumentiem neatbilstošu piedāvājumu. Saprotams, ka piegādātāji vēlas uzzināt vai viņu piedāvājumi ir atbilstoši, tomēr šāda pilnīgi visu tehnisko piedāvājumu pārbaude liela apjoma iepirkumos patērē ļoti daudz resursu, kas nav samērīgi ar iegūto labumu.

Piemēram iepirkumā, kurā kā saimnieciski visizdevīgākais kritērijs noteikta vienīgi cena, ir jāvērtē viss, neskatoties uz lielu apjomu un apstākli, ka līguma slēgšanas tiesības vispārīgās vienošanās ietvaros tiek piešķirtas pretendentam, kura kvalifikācija ir atbilstoša un kurš iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ar zemāko cenu katrā no lotēm atsevišķi. Loģiski būtu, ja apjomīga iepirkuma ietvaros vispirms tiktu veikta visu piedāvājumu aritmētisko kļūdu pārbaude, tad trīs pretendentu piedāvājumu ar zemāko cenu atbilstības pārbaude katrā lotē. (Trīs, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja kāds nekvalificējas vai atsakās, ir iespēja piešķirt līguma slēgšanas tiesības nākamajam pretendentam, kas iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ar zemāko cenu. Tāpat tas norādītu vai nav iesniegts tikai viens atbilstošs piedāvājums.)

Ja šie piedāvājumi būtu atbilstoši, tad tiktu veikta pretendenta, kurš iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu ar zemāko cenu, kvalifikācijas pārbaude. Ja pretendents pilnībā ir atbilstošs, tad ar to arī tiek slēgts līgums par katru loti atsevišķi vispārīgās vienošanās ietvaros. Ja tiktu piemērots minētais regulējums, ievērojami tiktu ietaupīti ne tikai līdzekļi, bet arī samazinātos laiks, kas tiek patērēts iepirkumu vērtēšanai.

Slimnīcas iepirkumos ir ārkārtīgi daudz un lielos apjomos sīku lietu, kas tiek iepirktas ilgam laika periodam. Tās ir vienreizlietojamās preces ar n-tajām lotēm, dažādi medicīnas palīgmateriāli, vienreizlietojamie cimdi, bahilas, laboratoriju reaģenti – lietas bez kurām nevar funkcionēt slimnīca. Visu laiku ir jāplāno, lai preču pietiktu līdz nākamajam iepirkumam, jo slimnīca nevar palikt bez šiem līdzekļiem. Sanāk, ka vienu iepirkumu pabeidzam un pēc pusgada jau uzsākam jaunu tām pašām preču grupām. Tas ir nenormāls resursu patēriņš! Kāpēc būtu jātērē valsts līdzekļi, vērtējot pretendentu piedāvājums, ar kuriem nekad līgums netiks noslēgts?

Šobrīd tirgus ir pārpildīts ar pakaļdarinājumiem no Ķīnas, taču mēs nevaram, pirkt preces, kas plīst un nav drošas lietošanā – mums katras preces izturība un funkcionalitāte ir jāpārbauda klātienē. Ja strādājam ar dzīviem cilvēkiem, nevis ar manekeniem, uz kuriem var patrenēties, mums jābūt 100% pārliecinātiem, ka prece ir droša. Šobrīd daudz tiek runāts par tirgus ierobežošanu medicīnā, bet mēs esam ļoti atvērti pret kvalitatīvu un cilvēka dzīvībai un veselībai drošu preci. Diemžēl sanāk, ka mums vēl jādara darbs pretendentu vietā, vērtējot viņu preces, kas viņiem pašiem būtu jādara. Esam spiesti meklēt iespējas likuma (MK noteikumu) ietvaros, lai šo procesu saīsinātu, bet tā tam nevajadzētu būt.

Kā vērtējat pāreju uz elektronisko iepirkumu? Kā veicas ar elektroniskās iepirkumu sistēmas (EIS) lietošanu?

E.Puķe: Neesmu sajūsmā par pāreju uz elektronisko iepirkumu, šobrīd nekādas priekšrocības neredzu, administratīvais slogs nav samazinājies, vismaz pasūtītājam, drīzāk dubultojies. Kā veicas ar EIS lietošanu? Tehniski grūti, mācāmies darboties ar to vēl joprojām, nav tik vienkārši kā sākumā likās, kad parādījās informācijas par to, ka būs jāstrādā EIS e-konkursu sadaļā. Šobrīd lielā Eiropas projekta ietvaros, kuram uzraudzība notiek ar IUB starpniecību, esam spiesti visu drukāt ārā no EIS e-konkursu sistēmas un to iesniegt IUB vērtēšanā atzinuma saņemšanai.

Kāda tur vairs papīra ekonomija vai zaļā domāšana?

S.Briede: Slimnīca ar EIS strādā jau no pašas pirmās dienas, tomēr, lai arī esam teicami apguvuši sistēmu, vienmēr zinām, ka varam konsultēties pie Vilka kunga (Ivars Vilks, Valsts reģionālās attīstības aģentūra). Protams, ka tās lietas, kas ir labas un funkcionējošas, attiecībā uz EIS mēs pieņemam kā normu. Liela sistēmas priekšrocība ir tās strukturētība – katrs dokuments iesniegts konkrētā sadaļā un nav vietas interpretācijām. Iesniedzot papīra formātā, pretendentiem ir dažādas manevrēšanas iespējas, bet sistēmā viss ir skaidrs. Protams, vienmēr gribas, lai sistēma darbotos labāk un būtu lietotājam ērtāka, un tāpēc ir jārunā par lietām, kuras nedarbojas vai kuru nemaz nav. Kopš obligātā elektroniskā iepirkuma ieviešanas, izlietojam trīsreiz vairāk papīra. Turklāt ir arī problēma ar datu uzglabāšnu – pagaidām neviens normatīvais akts nenosaka, ka EIS uzglabās mūsu dokumentāciju elektroniski. Tādēļ mums visa iepirkuma informācija tik un tā ir jāizdrukā, lai mēs būtu droši, ka tā nepazudīs, jo mums visa informācija ir jāsaglabā 10 gadu. Bet piemēram pieteikumā medicīnas ierīcei katalogs ir 1800 lapu – nu mēs taču nevaram tādu drukāt! Ja mēs zinātu, ka EIS sistēma ir arī elektronisko datu glabātājs un ievēros konfidencialitāti, darbs, protams, būtu vienkāršāks.

Un vēl kāds mīnuss – prognozējam, ka līdz ar elektroniskā iepirkuma ieviešanu arī mazajiem iepirkumiem no nākamā gada, šie uzņēmumi vienkārši nepiedalīsies vispār, jo viņiem nav intereses tērēt laiku un līdzekļus, lai strādātu ar EIS. Šādu tendenci esam novērojuši arī līdz šim, kad jautājām līdzšinējiem sadarbības partneriem, kāpēc nav piedalījušies kādā no iepirkumiem. Atbilde ir skaidra: EIS sistēmas un laika trūkuma dēļ. Diemžēl tādējādi mēs varam zaudēt vairākus potenciāli labus piegādātājus.

Kā vērtējat Iepirkumu gada balvas ceremoniju?

E.Puķe: Saistībā ar pašu balvu un nominācijām, mēs gribētu aicināt organizatorus pārskatīt žūrijas komisijas nolikumu kategorijai “Gada publisko iepirkumu speciālists”. Šogad gribējām pieteikt minētajā kategorijā kolēģi, kas tiešām savu darbu veic uzteicami, strādā ļoti intensīvi, pie ļoti sarežģītiem iepirkumiem (medicīnas tehnoloģijas) un izvērtētās iepirkumu lietas apjomīgas – vidēji 50 gadā, bet, diemžēl, ņemot vērā, ka žurijas komisijas nolikumā tika noteikts, ka var pieteikt speciālistu, kuram viena no minimālajām atbilstības prasībām tika noteikta, ka ”no  Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisija 2016. un 2017. gadā nav pieņēmusi lēmumu atcelt tādu lēmumu, ko pieņēmusi iepirkuma komisija/valde, kuras loceklis ir bijusi konkrētā persona (izņemot, ja balsojusi pret šādu lēmumu un tas norādīts protokolā/lēmumā), ja persona pieņem lēmumus iepirkumos”, šī iespēja tika liegta. Tāpat prasība par to, ka ir jābūt izteiktiem priekšlikumiem publisko iepirkumu jomas normatīvo aktu pilnveidei, kas iesniegti izskatīšanai atbildīgajās institūcijās, nav īsti samērīga, jo ne katru gadu šāda iespēja ir reāli iespējama. Aicinām žūriju “mīkstināt” prasības šajā daļā.

Kopumā pasākumu vērtējam ļoti pozitīvi – ir noderīgi un patīkami kaut reizi gadā satikties visiem speciālistiem vienuviet neformālā gaisotnē, jo ikdienā pārsvarā sazināmies elektroniski vai ar tālruņa starpniecību. Novērtējam arī iespēju forumā tikties ar pārstāvjiem no IUB, papildināt zināšanas un arī apsveikt izcilniekus.

DATI:

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca
• Paula Stradiņa klīniskā univeristātes slimnīca ir IV līmeņa vadošā universitātes stacionārā ārstniecības iestāde Latvijā, kura diennakti nodrošina pacientiem neatliekamos, sekundāros un
• terciāros veselības aprūpes pakalpojumus visiem Latvijas iedzīvotājiem, tā ir unikāla un vienīgā slimnīca, kas veic nieru un sirds transplantāciju, kā arī pieņem augsta riska patoloģiskās dzemdības un perinatālajā aprūpē.
• Kārtējā gada summa ir 11,7 miljoni, kuru plānots piemērot šajā gadā, savukārt iepirkumu līgumu, kurus paredzēts noslēgt šajā gadā un nākamā gada sākumā, kopējā plānotā summa par dažāda termiņa līgumiem ir 97,1 miljons euro bez PVN.