Visma Enterprise klientu lokā ir LR Finanšu ministrija, Rīgas dome, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, grāmatnīcas Jānis Roze u.c klienti.
Uzziņa
- SIA Visma Enterprise (iepriekš SIA FMS)
- Reģistrēts: 18.03.2005.
- Īpašnieki: Visma Latvia Holding SIA, 100%
- Darbinieku skaits: 123
- Nozare: Programmatūru izstrāde, ieviešana un konsultācijas
- Apgrozījums: 6,5 milj. EUR (2017. gads)
- Eksporta tirgi: Lietuva, Igaunija
Latvijā Visma grupa apvieno trīs uzņēmumus: SIA Visma Enterprise, SIA Visma Consulting un SIA Visma Labs, kas attiecīgi sniedz: resursu vadības un risinājumu izstrādes, izstrādes un analītikas pakalpojumus Ziemeļvalstīs, un sistēmu izstrādi pēc individuāla pasūtījuma.
Viena no straujāk augošajām un perspektīvākajām nozarēm Latvijā – informācijas tehnoloģijas – nodarbina ievērojamu skaitu speciālistu un pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem nepārtraukti pieaug. Par uzņēmuma attīstību šajā vidē un pieredzi iepirkumu jomā, Latvijas IT nozari un speciālistu piesaisti žurnālam “Iepirkumi” stāsta SIA Visma Enterprise pārdošanas un mārketinga direktors Andris Drebeiniks.
SIA Visma Enterprise darbību uzsāka 2014.gadā, iegādājoties vienu no lielākajiem Latvijas IT uzņēmumiem – SIA FMS. Cik sen kopumā uzņēmums jau darbojas IT jomā un kādi ir galvenie darbības virzieni?
Vēsturiski SIA Visma Enterprise saknes ir meklējamas pašos Latvijas programmatūras tirgus pirmsākumos – ap 1992. gadu, kad sākās darbs pie uzņēmuma resursu pārvaldības sistēmas Horizon (toreiz Apvārsnis). Laika gaitā klāt pie resursu pārvaldības (grāmatvedība u.c. procesi) nāca klāt arī biznesa inteliģence un visbeidzot jaunākais virziens – cilvēkresursu pārvaldība un attīstība. Visma Enterprise sniedz pakalpojumus ķīmijas un farmācijas, būvniecības un metālapstrādes, izglītības un sociālās aprūpes, finanšu, nekustamo īpašumu, kā arī valsts pārvaldes, loģistikas un daudzās citās jomās. Visma ir efektivitātes eksperti, un kā tādi piedāvā visu, kas saistīts ar uzņēmumu un iestāžu procesu sakārtošanu un uzlabošanu. Tā ir mūsu specialitāte un tādus mūs atpazīst klienti gan Latvijā, gan ārvalstīs. Kopš 2008. gada esam sertificēti Microsoft “Zelta partneri”, kas strādā ciešā sadarbībā ar Microsoft standartiem, tāpat esam pieredzējuši Oracle un MicroStrategy partneri. Esam uz rezultātiem orientēts uzņēmums, tādēļ gan piesaistām apakšuzņēmējus, gan varam strādāt kā apakšuzņēmēji paši.
Kā Jūs raksturotu IT vidi Latvijā? Vai ir pietiekami speciālistu? Vai tirgus spēj nodrošināt darba vietas esošajiem speciālistiem?
Kopumā Latvijas IT vide laikā kopš neatkarības atjaunošanas ir attīstījusies ļoti dinamiski un patlaban ir starp galvenajiem eksporta vērtības nodrošinātājiem, apsteidzot daudzas “tradicionālās” eksporta nozares kā loģistika un finanses. Mūsu valsts ir bijusi pateicīga augsne industrijai, jo šeit ir labas inženieru un darba kultūras tradīcijas, kuras patlaban novērtē gan Eiropā, gan citās pasaules valstīs. Speciālistu trūkums ir izteikts it sevišķi pēdējo gadu laikā, jo atrast vajadzīgos darbiniekus reizēm ir ilgstošs process, taču Visma Enterprise, pateicoties augstu novērtēta darba devēja reputācijai, spēj piesaistīt nepieciešamos cilvēkus gan no Latvijas, gan ārpus tās robežām.
Cik % no pakalpojumiem Visma Enterprise sniedz Latvijā un cik ārvalstīs?
Mūsu primārais tirgus ir Latvija ar nelielu eksporta apjomu uz Lietuvu un dažām citām valstīm, kuras gan ir saistītas ar specifisku biznesa inteliģences rīku pārdošanu, kas nav masveida tirgus.
Cik bieži uzņēmums piedalās iepirkumu procedūrās? Vai pastāv kāda Latvijas IT nozares iepirkumu specifika?
Iepirkumos Visma Enterprise piedalās regulāri – gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Gada laikā var būt no dažiem desmitiem līdz pat vairākiem simtiem iepirkumu. Kā jau minējām iepriekš, piedāvājam gan RVS Horizon, gan cilvēkresursu sistēmas, EasyCruit un Comenius, gan BI (rīki un metodes datu apkopošanai un analīzei) risinājumus, kas bāzēti uz MicroStrategy platformas. Bez tam kopā ar kolēģiem no SIA Visma Consulting piedalāmies arī individuālo sistēmu izstrādes projektos, kuri var būt gan saistīti ar mūsu citu produktu integrāciju lielākā sistēmā, gan var būt atsevišķas izstrādes.
Salīdzinot mūsu pieredzi Latvijā un ārpus tās (piemēram, Lietuvā), varam teikt ka pieeja publiskajiem iepirkumiem ir stipri līdzīga – šķiet, ka izcelt ko īpaši specifisku Latvijas tirgum nav iespējams.
Cik cilvēku no uzņēmuma kolektīva strādā ar iepirkumu jomu? Vai izmantojat elektroniskās iepirkumu konkursu platformas? Vai tas ir tā vērts?
Patlaban Visma Enterprise iepirkumos strādā astoņi darbinieki, taču daži no viņiem pārvalda vairākas lomas (darbojoties arī citās jomās, piemēram, mārketinga komunikācijā) uzņēmuma iekšienē. Mēs atsevišķi neizdalām speciālistus kas strādā tieši ar iepirkumiem. Vairāk koncentrējamies uz darbu ar klientu – tā vajadzību izzināšanu un saprašanu, vai tiešām esam klientam labākais risinājums un kā varam būt vēl labāki. Dokumentu gatavošana iepirkuma procedūrai ir tā konkrētā darbinieka pienākums, kurš ar šo klientu strādā. Tomēr tajā, protams, tiek piesaistīti palīgi, tostarp speciālisti no juridiskās nodaļas.
Protams, izmantojam elektroniskās iepirkumu konkursu platformas gan Latvijā, gan Lietuvā. Šo sistēmu izmantošana viennozīmīgi atvieglo ikdienas darbu, ņemot vērā to lielo apjomu, kas ir jāapgūst ikdienā. Salīdzinot ar laiku pirms platformu ieviešanas, šobrīd darba produktivitāte ir būtiski cēlusies, tādejādi ceļš uz šo sistēmu ieviešanu viennozīmīgi ir attīstāms un uzturams arī nākotnē, uz ko arī ceram.
Kā vērtējat pasūtītāju prasības un veidotās tehniskās specifikācijas? Vai pasutītājiem ir izpratne par IT risinājumu izmaksām un pašu vajadzībām?
Mūsuprāt, vispārējais inženiertehniskais līmenis Latvijas pasūtītāju pusē ir labs, konkursu prasības ir profesionāli sagatavotas gan Rīgas reģionā, gan ārpus tā. Arī izmaksu līmenis kopumā pasūtītājiem ir izprotams, tomēr, lai tā būtu, esam nogājuši garu ceļu. Bija nepieciešams laiks un ieguldītais darbs, lai pasūtītāji kā vispāratzītu faktu uztvertu to, ka augsti profesionālu izstrādātāju izmaksas un atbilstošā kvalitātes/piegādes infrastruktūra IT produktiem nav lēts projekts.
Vai IT iepirkumos Latvijā ir liela konkurence? Vai ir kādas iepirkumu procedūras, kas spilgtāk palikušas atmiņā?
Iepirkumi Latvijas IT vidē ir vienmēr ļoti izaicinoši dēļ spēcīgās industrijas, kura izveidojusies Latvijā. Mūsdienās iepirkumu nolikumi ir ļoti standartizēti un izcelt kādu netipisku gadījumu ir grūti. IT konkursi tiek sagatavoti ļoti augstā profesionālā līmenī ar dziļu detalizāciju, jo gan pasūtītāju, gan izpildītāju pusē ir pilna izpratne par specifikācijas nozīmīgumu projekta izdošanās aspektā. Arī “zemākā cena” kā pagātnes anahronisms mūsdienu konkursos reti sastopama kā galvenais kritērijs. Reizēm nākas saskarties ar pasūtītāju vēlmi kvalifikācijas prasībās redzēt speciālistu ar ļoti šauru specializāciju vai retu sertifikātu, vai arī pašas prasības reizēm šķiet grūti realizējamas. Šādi iepirkumi var radīt sajūtu par vēlmi ierobežot konkurenci, taču tie ir izņēmuma gadījumi un tā noteikti nav sistēma. Kopumā vide ir ļoti caurspīdīga un atvērta.
Vai startējat iepirkumu procedūrās arī ārvalstīs? Vai darāt to pašu spēkiem vai piesaistāt ārvalstu partnerus?
Jā, mēs startējam arī ārpus Latvijas un darām to pašu spēkiem. Nākotnē plānojam pievērst vairāk uzmanības eksporta tirgiem, iespējams, paplašināt darbības loku.
Kā vērtējat jauno Publiskā iepirkuma likumu? Vai jaunā likuma redakcija ir ērtāka piemērošanai? Vai būtu nepieciešami kādi uzlabojumi?
Kopumā jaunais likums no mūsu puses ir ieguvis pozitīvu novērtējumu, jo atvieglo birokrātijas slogu, sagatavojot iepirkuma piedāvājuma dokumentāciju. Konkrētus uzlabojumus patlaban nosaukt nevaram, taču atsevišķos gadījumos dažu industrijas pārstāvju vēlme saņemt pasūtījumu publiskajā sektorā bez atbilstošās kompetences, rezultējas nesamērīgi zemos cenu piedāvājumos. Tie noved pie pārtrauktiem projektiem gan izmaksu, gan zināšanu trūkuma dēļ, tādēļ mūsu aicinājums ir precīzāku atlases mehānismu iestrāde likumā, kas risinātu šo kompetences jautājumu vēl pirms piegādātāju izvēles. Tādējādi tiktu gan taupīts pretendentu laiks un pasūtītāju līdzekļi ilgtermiņā, gan arī veicināta raitāka sabiedriski nozīmīgu projektu realizācija.
Vai uzņēmumam ir bijusi saskarsme ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB)?
Jā, esam saskārušies ar IUB pēdējā gada laikā, apšaubot kāda konkursa kvalifikācijas kārtas rezultātus. Kaut arī mūsu pretenzijas tika noraidītas, bija ļoti patīkami sadarboties ar IUB un mēs augstu novērtējam profesionālo līmeni, kurš valda šajā iestādē.
Kā vērtējat EIS sistēmu, kurā nu jau paredzēta visu iepirkumu procedūru apstrāde? Vai no IT viedokļa sistēma ir funkcionāla un ērta lietotājam?
EIS izmantojam bieži un tā ļoti atvieglo iepirkumu procesu. Ja agrāk katram iepirkumam bija jāsagatavo saraksts ar dokumentiem, kuri bija jāizveido atkal un atkal no jauna, tad tagad tas jādara tikai vienreiz gadā. Produktu standartizācija ir otrs aspekts, dēļ kura šī sistēma atvieglo ikdienas darbu. Sistēmai gan ir daži attīstības izaicinājumi no lietojamības viedokļa, piemēram, informācijas filtrēšanas un atrašanas režīmā būtu lieliski atrast uzlabotas iespējas nākotnē. Ar optimismu raugāmies uz sistēmas attīstību un pielietojamību nākotnē.
Atbildēt