Citāts: Uzņēmējiem ES strukturālo fondu atbalsts gadu gaitā mazinājies. Atbalsts galvenokārt ir virzīts valsts un pašvaldību projektiem. Vajadzīgas programmas inovācijai un jaunajām tehnoloģijām.
Akciju sabiedrības “Liepājas papīrs” valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis
Eiropas fondu atbalstu “atvēra” 2004. gadā, un pirmās programmas, atbilstoši Eiropas prasībām, bija ražošanas modernizācijai. Kad mums apstiprināja pirmo projektu, bijām patīkami pārsteigti. Jā, gājām, jo domājām, ka ir jāmēģina, bet, godīgi sakot, neticēju, ka izdosies.
Arī toreiz atbalsta piešķiršana notika ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) starpniecību. Toreiz nekādu konsultantu nebija, no konsultācijas, ko mums piedāvāja, atteicāmies, bet darījām paši. Dabūjām līdzfinansējumu, tas bija fantastisks – 65% sedza Eiropas Savienība un valsts, 35% -– mēs paši. “Liepājas papīram” tas bija liels lēciens – iekārtu, ko mēs atmaksātu četros, piecos gados, atmaksājām divos gados un pēc pusotra gada jau paši par savu naudu nopirkām nākamo iekārtu. Trešajā gadā jau atkal pirkām ar Eiropas fondu atbalstu, bet tad jau programma bija “smagāka”. Vairs nevarēja saņemt atbalstu ražošanas modernizācijai, bet gan jaunu produktu ieviešanai. Nopirkām iekārtu, bet uz tās drīkstēja ražot tikai jauno produktu, neko citu. Atbalsts arī bija daudz mazāks – ne vairs 65%, bet, ja nemaldos, 35%. Okay, tas bija labi, bet ne vairs tik labi – iekārtu atmaksājām nevis piecos, bet trijos vai gandrīz četros gados, turklāt, ražojot tikai to vienu produktu. Un viss! Pēc tam varēja dabūt atbalstu jauna produkta ieviešanai, bet tikai testēšanai, praktiski drīkstēja pirkt laboratorijas, nevis ražošanas iekārtas.
Tas, manuprāt, nav pareizi. Kur šobrīd ir lielākā nauda? Kaut kādiem zinātnes pasākumiem, inovācijām. Tas ir tāds baltiem diegiem šūts pasākums! Konsultanti piedāvā to visu sameistarot… Tas vienkārši ir reāls murgs. Tiek uzturēta kaut kāda fikcija! Labi, zinātnieki saņem kaut kādu naudu, milzīgu naudu saņem konsultanti, bet ražotājam no tā ne silts, ne auksts – viņi nesaņem neko. Ir kaut kādas programmas, kas pieejamas ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) starpniecību – nu, tad tie, kas kā “Pūre” un vēl daži reģistrējušies laukos, varbūt kaut ko vēl ir spējīgi saņemt. Es, kā pilsētnieks, diemžēl nevaru saņemt neko. Vienīgi varbūt kaut ko saistībā ar energoefektivitāti. Un es varu aizbraukt uz izstādi – tur LIAA nāk palīgā. Bet tie ir mazie projektiņi. Turklāt solīja, ka birokrātija samazināsies, bet tā tikai pieaug! Ja, pirmo projektu sniedzot, man tā mapīte nebija tik bieza, tad tagad, pat sniedzot pieteikumu uz izstādi, man mape ir lielāka nekā pirmajam projektam! Reāli birokrātija ir pieaugusi, kontrole kļuvusi vēl “smagāka”, un programmas ir neinteresantākas, līdzmaksājums – uzņēmējam neinteresants.
Līdz ar to vienīgās, kas šos projektus var “pacelt” un kam ar lielu apmierinātību palīdz LIAA, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) un LAD, ir pašvaldības. Un visa lielā nauda aiziet uz pašvaldībām. Ja valsts mērķis ir par šo naudu uzbūvēt jaunus tiltus, jaunas koncertzāles… Jā, pilsētas sakārtojas, bet, vai koncertzāle “sildīs” Latvijas ekonomiku? Uzbūvēsim Liepājas reģiona atkritumu izgāztuvei jaunu šūnu. Tas, protams, nav slikti. Bet vai tā “sildīs” Latvijas ekonomiku? Mazliet, jo līdz galam jau nav izdarīts – tas pats SIA “Liepājas RAS” savu saražoto siltumu laiž gaisā! Viņiem ir elektrība, siltums un zeme. Kāpēc nebūvē siltumnīcas? Kāpēc “Getliņi” var un viņi nevar? Tāpēc, ka ir menedžmenta problēma.
Rezumējot par Eiropas fondiem, “Liepājas papīrs” ir diezgan daudz izmantojis to atbalstu, un man, kā uzņēmējam, šis atbalsts palīdzēja ātrāk atmaksāt pirktās tehnoloģijas. Es piekristu, ka vairs nevar vienkārši dot naudu iekārtu pirkšanai, kā tas bija sākumā, bet, programmas inovācijām un jaunām tehnoloģijām vajadzētu. Latvija ar to kļūtu tikai stiprāka. Mākslīgi pievilkt zinātniekus nevar, atstājiet to uzņēmēju ziņā! Ja vajadzēs, mēs pieaicināsim zinātniekus!
Uzskatu, ka jaunās ES atbalsta programmas nav vērstas uz uzņēmējiem. Uz pašvaldībām, valsti – jā. Man, kā uzņēmējam, tās iet garām, izņemot sīkumus – izstādes, misijas, kaut kādus klāsterus. Ir vai nav, nekas liels no tā nemainās.
Sagatavoja Sarmīte Pujēna
Atbildēt