Pirms 15 gadiem, apvienojot trīs pagastus, tapa Tērvetes novads. Šajā laikā pašvaldība spējusi sekmīgi attīstīties, visdažādākos uzlabojumus veicot gan šogad, gan plānojot turpmākiem gadiem. Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika un izpilddirektors Māris Berlands uzskatāmi parāda, kā pašvaldība spēj tik dažādās jomās kvalitatīvi organizēt visdažādākos iepirkumus – kāds no tiem apstrīdēts tikai vienreiz.
– Pastāstiet nedaudz par Tērvetes novadu! Kuras jomas pašvaldībā ir svarīgākās, par ko novada domei jāuzņemas rūpes, lai iedzīvotāju ikdiena būtu maksimāli ērta, viņi varētu šeit dzīvot, mācīties, strādāt un iespējami mazāk domāt par pārcelšanos uz Rīgu vai ārzemēm? Ar ko novads šodien lepojas?
D. Reinika: – Uz 2017. gada 1. janvāri Tērvetes novadā reģistrēto iedzīvotāju skaits bija 3582 cilvēki. Tērvetes novads ir izveidots 2002. gada 9. decembrī, apvienojoties Tērvetes, Augstkalnes un Bukaišu pagastiem. Toreiz iedzīvotāju skaits tajā bija ap 4500.
Šobrīd pašvaldība ļoti intensīvi strādā pie novada infrastruktūras sakārtošanas, lai iedzīvotāji varētu justies ērti un komfortabli savā novadā. Ir atjaunota Annas Brigaderes pamatskolas ēka, pirmsskolas grupas “Sprīdītis” ēka ir paplašināta, uzbūvējot tai otro stāvu. Augstkalnes vidusskolā ir izremontēta sporta zāle, pirmsskolas grupu telpas, tiek modernizētas apkures sistēmas – no fosilā kurināmā uz granulu apkures sistēmu.
Gādājot par iedzīvotāju drošību, ciematos ir atjaunots vai izbūvēts no jauna ielu apgaismojums. Ielu apgaismojuma projekti realizēti gan par pašvaldības līdzekļiem, gan arī piesaistot Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Lai bērni saturīgi varētu pavadīt brīvo laiku, katrā pagasta ciemā ir izveidoti jauni rotaļlaukumi. Bērniem un jauniešiem ir lieliska iespēja brīvo laiku pavadīt sporta nodarbībās. Tērvetē ir uzcelta jauna un moderna sporta halle, kā arī daļēji atjaunots āra sporta laukums. Pakāpeniski ciematos un pie sabiedriskajām ēkām tiek ierīkotas videonovērošanas kameras. Kā jau visos novados, viens no galvenajiem pašvaldības uzdevumiem ir rūpes par pašvaldības ceļiem. To kopgarums sasniedz 180 kilometru. Šobrīd pašvaldības grants ceļu sakārtošanai no valsts un ES atbalsta pasākuma “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” Tērvetes novadam piešķirti 1,23 miljoni EUR. No šī finansējuma esam apguvuši gandrīz vienu trešo daļu.
Pašreiz novada attīstība notiek visos virzienos – A/S “Agrofirma Tērvete” pēdējo gadu laikā veikusi investīcijas ražošanas attīstībā apmēram 15 miljonu apmērā, arī A/S “Latvijas Valsts meži” Tērvetes dabas parka infrastruktūrā iegulda ievērojamus līdzekļus. Arī pašvaldības kapitālsabiedrība Rehabilitācijas centrs “Tērvete” ik gadu daļu peļņas novirza infrastruktūras sakārtošanai, tādējādi nodrošinot kvalitatīvāka pakalpojuma sniegšanu saviem klientiem.
– Vidēji cik daudz iepirkumu gadā Tērvetes novada dome organizē, kāda ir to kopējā summa?
M. Berlands: – Tērvetes novada dome vidēji organizē 15 – 18 iepirkumus gadā. Kopējā iepirkumu summa 2016. gadā bija 793 830,07 EUR.
– Kādi ir raksturīgākie iepirkumi? Vai šāda rakstura iepirkumos dalībnieki gadu no gada ir vieni un tie paši? Uzvarētāji arī?
M. Berlands: – Raksturīgākie iepirkumi ir pārtikas produktu iegāde, kurināmais (malka, granulas), degviela, dažāda veida un apjoma būvdarbi. Dalībnieki un uzvarētāji pārsvarā ir vieni un tie paši, mainīgā dalībnieku un uzvarētāju daļa sastāda aptuveni 20 %.
Gribu pieminēt šī gada atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu. Sakarā ar to, ka atkritumu apsaimniekotājam bija izbeidzies pakalpojuma sniegšanas termiņš – 5 gadi, tika sludināts atklāts konkurss uz turpmākajiem pieciem gadiem 400 000 EUR apmērā. Šī iepirkuma rezultātā uzvarēja cits apsaimniekošanas operators, tādējādi proporcija katru gadu ir mainīga.
Likumsakarīgi ir arī tas, ka lielākas iespējas ir uzvarēt uzņēmējiem, kuriem izejvielu bāze un ražotne atrodas vien dažu kilometru attālumā no objekta, piemēram, tā tas ir ceļu būvniecībā.
– Vai Jūtams, ka iepirkumos ar savu piedāvājumu piedalās ne tikai Jūsu reģiona uzņēmēji, bet, arī no citām Latvijas vietām? Attālumam ir nozīme? Vai arī mūsdienās uzņēmējam svarīgākais ir iegūt klientu par katru cenu?
M. Berlands: – Ir jūtams, bet pārsvarā tomēr piedalās apkārtējā reģiona un Rīgas uzņēmēji. Neesam izjutuši, ka uzņēmējam būtu svarīgākais iegūt klientu par katru cenu.
– Kādiem projektiem esat piesaistījuši ES līdzekļus? Cik daudz? Vai visi projekti jau ir noslēgti vai procesā? Ja procesā, kad jāpabeidz un kāds būs sasniegtais rezultāts?
M. Berlands: – ES finanšu līdzekļi pārsvarā ir piesaistīti būvdarbiem. Pagājušā kalendārā gada laikā ES finanšu līdzekļi no kopējās iepirkumu summas (793 830,07 EUR) veidoja aptuveni 40 % jeb 327 346 EUR.
Nozīmīgākie realizētie projekti – Kroņauces ciema stadiona skrejceļu atjaunošana un multifunkcionālā sporta laukuma izbūve (kopējās projekta izmaksas aptuveni 103 tūkstoši EUR) un pašvaldības autoceļa Te-5 pārbūve (kopējās projekta izmaksas aptuveni 210 tūkstoši EUR). Šogad ir veikti iepirkumi un uzsākta vēl divu pašvaldības autoceļu pārbūves darbu veikšana par kopējo summu aptuveni 200 tūkstoši EUR. Darbus plānojam pabeigt jau šogad. Nākošajā kalendārajā gadā ir plānots veikt vēl vairāku pašvaldības autoceļu pārbūvi.
– Kādi ir rezultāti noslēgtajiem ES projektiem, kā to izmantojat? Vai bez ES naudas tos nerealizētu vai vienkārši meklētu citu finansējumu? Kāda veida iepirkumi bija nepieciešami, vai būs nepieciešami tuvākajā nākotnē, tos organizējot.
M. Berlands: – Noslēgto ES projektu rezultāts ir, piemēram, atjaunots Kroņauces ciema stadiona skrejceļa posms, izbūvēts multifunkcionālais sporta laukums, ko ikdienā aktīvi izmanto sportiskām aktivitātēm jaunieši. ES finansējums neapšaubāmi ir liels atbalsts projektu realizācijā.
Runājot par Kroņauces stadiona pārbūvi, darbs nav pabeigts, un tas būs jāturpina par pašvaldības līdzekļiem, tāpat atjaunots āra sporta laukums ir nepieciešams arī pie Augstkalnes vidusskolas. Lai realizētu šos projektus, noteikti būs nepieciešams aizņēmums Valsts kasē.
Cik liela nozīme pašvaldību darbā ir zaļajam iepirkumam? Kā Tērvetes novada pašvaldība šajos iepirkumos spēj reizē izvirzīt gan vides kvalitātes prasības, gan samērot ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu?
M. Berlands: – Zaļajam iepirkumam pašvaldību darbā ir vidēja nozīme. Šobrīd jau ir diezgan viegli veikt šos iepirkumus un, reizē izvirzot vides kvalitātes prasības, samērot tās ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, jo ir daudz vadlīniju, piemēru un ieteikumu, kas apkopoti uz iepriekšējās pieredzes bāzes. Nekas jauns pēc būtības nav jāizdomā – tikai prasmīgi jāizmanto esošais.
– No 1. jūlija stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par obligāto zaļo iepirkumu publiskajā sektorā septiņām grupām, bet vēl 14 grupās dos izvēles iespēju. Kā šo vērtējat?
M. Berlands: – Pozitīvi!
– Vēl izmaiņas Publisko iepirkumu likumā paredz pāreju uz saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanu, nevis ņemt vērā zemāko cenu. Ko šis jaunums maina Jūsu darbā? Kā vērtējat šādas izmaiņas?
M. Berlands: – Šīs izmaiņas vērtējam pozitīvi. Tagad ir plašākas variācijas iespējas, veicot iepirkumu un izvēloties visatbilstošāko piedāvājumu. Lielas izmaiņas šis jaunums tuvākajā laikā gan diez vai mūsu darbā ieviesīs, jo vairāk tomēr plānojam pieturēties pie precīzi un detalizēti izstrādātām iepirkuma priekšmeta tehniskām specifikācijām un kā saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritēriju piedāvājumu vērtēšanā noteikt zemāko cenu.
– Kā organizējat iepirkumu īstenošanu pašvaldībā? Cik un kādi speciālisti strādā ar šiem jautājumiem? Kāda ir Jūsu, kā pašvaldības vadītājas, loma šajos jautājumos?
D. Reinika: – Iepirkumus pašvaldībā īsteno pašvaldības izveidota centralizēta iepirkuma komisija. Ar šiem jautājumiem pārsvarā strādā seši pašvaldības speciālisti – pašvaldības izpilddirektors, jurists, ekonomists, grāmatvedis, būvvaldes vadītājs un pagasta pārvalžu vadītāji, un pēc nepieciešamības tiek piesaistīti arī citi pašvaldības speciālisti atbilstoši konkrētā iepirkuma specifikai.
Mana, kā pašvaldības vadītājas, loma šajos jautājumos ir šī procesa vispārēja kontrole pirms iepirkuma līguma noslēgšanas un iepirkuma līgumu noslēgšana.
– Izmaiņas likumdošanā paredz, ka jāiemaksā depozīts, ja vēlas pārsūdzēt iepirkuma rezultātus. Kā šo vērtējat?
M. Berlands: – Pozitīvi, jo tiek atsijātas daudzas nepamatotās sūdzības, secīgi nekavējot iepirkumu procesu un atslogojot valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku darbu.
– Vai kādreiz arī Tērvetes novada domes organizēto iepirkumi rezultāti ir apstrīdēti? Vai pamatoti? Kā pārsūdzību izskatīšanas process ietekmē pašvaldības darbu?
M. Berlands: – Tērvetes novada domes organizēto iepirkumi rezultāti ir apstrīdēti tikai vienu reizi – šī gada atkritumu apsaimniekošanas konkursā, un šī sūdzība kā nepamatota tika noraidīta. Ievērojot minēto, pārsūdzību izskatīšanas process līdz šim nav negatīvi ietekmējis pašvaldības ikdienas darbu.
Uzziņa
- Tērvetes novada platība – 22 424,2 ha
- Iedzīvotāju skaits – 3582
- Apdzīvotās vietas – Kroņauce, Tērvete, Zelmeņi, Augstkalne, Bukaiši
Atbildēt