VIEDOKĻI

Idejas ir uzņēmuma intelektuālais īpašums nevis “bezmaksas paraudziņi”

Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem biedre, aģentūras New Black projektu direktore Kristīne Rasnača ikdienas darbā saskaras ar situācijām, kad dalība konkursā izrādās veids, kā pasūtītājs apkopo “bezmaksas” idejas. Cīnīties pret to esot grūti un juridiski sarežģīti.

Kā kopumā vērtējat sabiedrisko attiecību jomas iepirkumus? Vai ikdienā vērojami līdzīgi piemēri kā RTU gadījumā? Kā tādi rodas?

– Lai arī šāda veida konkursi nav aģentūru ikdiena, tomēr, jā, vērojami ik pa laikam. Aģentūru darba stundas ir dārgas un uzņēmumi, kuriem ir nepieciešams ilgstošs fokuss uz komunikāciju, nereti vienkārši pieņem darbā komunikācijas speciālistu. Taču pareiza stratēģiska virziena izvēle ne vienmēr šim cilvēkam ir pa spēkam. Arī šajā gadījumā, protams, uzņēmums var vērsties pie aģentūras un noslēgt līgumu par stratēģijas un taktiskā plāna izstrādi. Taču ik pa laikam esam saskārušies ar situācijām, kad tiekam aicināti piedalīties konkursā, kurā šādā veidā tiek vienkārši apkopotas “bezmaksas” idejas. Vēl biežāk – uzņēmuma komunikācijas cilvēks jau skaidri zina, ar kuru aģentūru strādās, taču skatījums un vērtējums no malas joprojām ir svarīgs. Tādēļ konkurss tiek izsludināts “ķeksītim”, lai paraudzītos uz iespējamiem komunikācijas virzieniem plašāk un, iespējams, ieraudzītu kādu jaunu perspektīvu.

Vai vērojami gadījumi, kad uzņēmuma – iepirkumu konkursa pretendenta piedāvātās idejas, stratēģijas tiek izmantotas pēcāk izsludinātajā projektā, lai arī konkrētais uzņēmums neuzvarēja?

– Vairumā gadījumu konkursā ir uzvarētājs, taču tā ir aģentūra ar vairākkārt zemāku cenu (un diemžēl likumsakarīgi arī kvalitāti). Nereti pēc tam uzņēmums secina, ka virkne pakalpojumu nemaz nav iekļauti tāmēs, kas konkursam iesniegtas. Vai arī gluži vienkārši aģentūra nespēj piedāvāt uzņēmuma kvalitātes latiņai atbilstošus pakalpojumus. Kā mēdz teikt – prieks par ietaupījumu pāriet ātrāk, nekā rūgtums par sliktu kvalitāti, bet idejas taču klients ir redzējis arī citas! Kādēļ gan “drusciņ neaizņemties”?

Un tad mēs redzam, ka piedāvātā ideja klientam tiek īstenota pēc pusgada vai pat gada. Tiesa gan, ļoti bieži joprojām sliktā izpildījumā vai līdz galam neizprot piedāvātās idejas stratēģisko fonu. Iespējams pie vainas ir maldīgi priekšstati par to, ka idejām nav vērtības, kamēr tās nav īstenotas. Taču tā nav – tas ir uzņēmuma intelektuālais īpašums. Tāds pats īpašums, kāds citos ir saražotā produkcija – šaubos, vai kāds uzņēmums tikpat vienkārši aizņemtos preci no potenciālo piegādātāju noliktavas. Arī cīnīties pret to ir grūti un juridiski sarežģīti. Un, ja vien tā nav tik skaļa situācija, kā RTU gadījumā, aģentūras izvēlas vienkārši pievērt acis. Tomēr, taisnības labad jāsaka, ka arī šīs situācijas nav ikdiena. Pēdējā laika pieredze liecina, ka uzņēmumu konkursos vairumā gadījumu tomēr liela nozīme ir arī iesniegto ideju kvalitātei, kas tiek rūpīgi izvērtētas pirms tāmju salīdzināšanas. Diemžēl cenas pārākums pār kvalitāti nereti joprojām vērojams valsts iepirkumos.

Atlase varēja būt citāda

Baiba Liepiņa, Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja: – Neredzu nepieciešamību komentēt tieši šo gadījumu detaļās. Galvenās pretenzijas, aizstāvot mūsu biedru un nozares kopīgās intereses bija par, kā vēlāk izrādījās, nepamatoti doto cerību saņemt finansiāli apjomīgu līgumu trīs gadu garumā, par to, ka bija pārāk daudz prasību un darba uzdevumu, kas aģentūrām bija jāizstrādā konkursa gaitā. Par procedūru – aģentūru atlase varēja noritēt citādi, samazinot pretendentu skaitu, kam izvirzīt lielākas prasības. Būtiski pieminēt arī komunikācijas problēmu vai neprofesionālo attieksmi no pasūtītāja puses – pusgadu pēc pēdējām aģentūru prezentācijām netika sniegtas atbildes: ne rezultāti, ne iemesli, ne izsludināts pārtraukums. Klusums. Diemžēl RTU neizmantoja iespējas šo situāciju atrisināt profesionāli, bet pēc pusgada klusēšanas izvēlējās nosūtīt standarta vēstuli par to, ka iepirkums tiek pārtraukts. Kā zināms, ļoti daudz ko var atrisināt ar sarunu, cilvēcīgu sarunu! Ir risinājumi, kā nogludināt šādas situācijas. Reklāmā sadarbība nav skrūvju un burkānu piegādes vai kvadrātmetra izbūves līmeņa sadarbība! Reklāmā svarīgs ir pasūtītāja un izpildītāja sadarbības process un savstarpējā izpratne, komunikācija. Veiksmīgs un profesionāli sagatavots reklāmas pakalpojums ļoti lielā mērā izšķir virkni izvirzīto zīmola rezultātu sasniegšanu. Šādai sadarbībai ir jābalstās savstarpējā izpratnē un abpusējā cieņā, citādi nevar sasniegt labu rezultātu.

Nevar apgalvot, ka prakse neatkārtosies, tomēr es ceru, ka sadarbībā ar IUB, nozari un pasūtītāju iepirkumu speciālistiem izdosies atrisināt kaut daļu no esošajām problēmām.