Turpinājums, sāk. skat. “Iepirkumi” 2017. g. jūnija numurā
Iesniegto dokumentu izskaidrošanas robežas
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 47. panta ceturtā daļa paredz pasūtītāja tiesības, nevis pienākumu pieprasīt, lai pretendents izskaidro piedāvājumu. Otrkārt, norma attiecas uz tādiem gadījumiem, kad piedāvājums (ar to saprotot visu pasūtītājam iesniegto dokumentu paketi) nav gana precīzs, lai varētu pārbaudīt atbilstību nolikuma prasībām. Šajā gadījumā tiesa secināja, ka pieteicējas piedāvājumam pievienotais iekārtas buklets saturēja precīzas ziņas tieši par pieteicējas piedāvāto tehniku, līdz ar to iepirkuma komisijai nebija nekā, kas būtu jāprecizē, prasot pieteicējai skaidrojumu. Tas, ka piedāvājumā norādītais vispārīgais apstiprinājums tehnikas atbilstībai nolikumam nesaskan ar bukletā ražotāja precīzi norādītajiem tehniskajiem parametriem, pats par sevi nenozīmē, ka piedāvājums ir neskaidrs, bet gan var norādīt uz piedāvātās preces neatbilstību pasūtītāja prasībām.
AT ALD 2016. gada 15. novembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA‑539/2016
Lai secinātu, ka vēlāk iesniegtā instrukcija (instrukcijas precizējumi, papildinājumi) ir piedāvājuma papildinājumi vai grozījumi, tā būtu jāsalīdzina ar sākotnējo piedāvājumu, pārbaudot, vai vēlāk iesniegtie dokumenti izmaina piedāvājumu pēc būtības.
AT ALD 2016. gada 10. novembra spriedums lietā Nr. SKA‑714/2016
Konkursa nolikuma iztulkošana
Konkursa nolikuma prasības ir iztulkojamas tā, lai tās pilnīgi iegūtu savu praktisko iedarbību.
AT ALD 2016. gada 22. februāra spriedums lietā Nr. SKA‑292/2016
Konkursa prasību noteiktība
Jo lielāks svars ir kādam kritērijam, jo skaidrāk definētam tam jābūt. Pasūtītāja vēlējās iegādāties paaugstināta servisa pārvadājumu pakalpojumu, un viens no šāda pakalpojuma nodrošināšanas būtiskajiem faktoriem, ņemot vērā nolikumā noteikto, ir tieši transportlīdzekļu tehniskais papildu aprīkojums. Tādēļ būtu sagaidāms, ka pasūtītāja skaidri definētu, kas ar to tiek saprasts. Vai nu tehniskajās specifikācijās, vai arī – ja to paredzēts vērtēt kā vienu no piešķiršanas kritērijiem – pie attiecīgā kritērija izvērtēšanas noteikumiem. Pretējā gadījumā nav saprotams, kas tiek gaidīts no pretendentiem un kā tas tiks novērtēts.
AT ALD 2016. gada 22. februāra spriedums lietā Nr. SKA‑365/2016
Nolikuma punkts, ka visi jautājumi, kas nav atrunāti nolikumā, tiek risināti saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma normām, ir pārāk vispārīgs un no tā nevar secināt, ka tiek prasīts apliecināt pieredzi noteiktā laika periodā. Šāda normas piemērošana būtu pretrunā ar pārskatāmības principu.
AT ALD 2017. gada 10.februāra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA‑456/2017 Piedāvājums strīdus kritērijā tiek novērtēts atkarībā no piedāvāto izmaksu lieluma – jo zemākas apkalpošanas izmaksas, jo vairāk punktu pretendents var saņemt. Tādējādi piedāvājumu objektīvas salīdzināšanas nolūkā ir svarīgi, lai katrs pretendents šajā pozīcijā uzrādītu visas faktiskās izmaksas, kas tā vai citādi izceļas no nepieciešamības apkalpot tā piedāvātās iekārtas.
AT ALD 2016. gada 22.februāra spriedums lietā Nr. SKA‑138/2016
Atbilstības prasībām ekspertīze
Nav pamata uzskatīt, ka alkometra ekspertīzi iepirkumā varēja veikt tikai verificēšanas un metroloģiskās kontroles jomā specializējusies persona. Būtiski ir tas, vai pieaicinātā persona kā lietpratēja varēja sniegt ziņas par preci, kas iepirkuma komisijai ļauj objektīvi izvērtēt preces atbilstību tās vajadzībām, kas formulētas nolikumā prasību veidā. Lai pārbaudītu secinājuma pareizību par preces faktisko neatbilstību, var tikt nozīmēta neatkarīga ekspertīze, taču šajā gadījumā pieteicēja neiesniedza tiesā preču paraugu šādas ekspertīzes veikšanai.
AT ALD 2016. gada 10. novembra spriedums lietā Nr. SKA‑424/2016
Pieredzes kopīgošana
Citu koncernā ietilpstošo uzņēmumu pieredze nav uzskatāma par pieteicēju pieredzi, lai arī tās ietilpst tajā pašā koncernā. Vairāku uzņēmumu centralizēta vadība vai peļņas nodošana nerada pamatu uzskatīt, ka visu koncerna uzņēmumu materiālie un nemateriālie resursi tādēļ ir kopīgi un visām koncerna sabiedrībām automātiski un brīvi pieejami jebkurā brīdī jebkādā apjomā. Pieredze ir praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju un iemaņu kopums. Tātad pieredze ir nemateriāls personiska rakstura resurss, kas piemīt konkrētajai personai, kura pati veikusi praktisko darbību. Tādējādi principā nevar uzskatīt, ka vienas personas pieredze automātiski varētu kļūt par citas personas pieredzi.
AT ALD 2016. gada 21. jūnija spriedums lietā Nr. SKA‑189/2016
Nodokļu parādu neesības apliecināšana
Publisko iepirkumu likuma 39.1 panta astotās daļas 2. punkts noteic, ka apliecinājums Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāda neesībai ir attiecīgo faktu apliecinoša izdruka no sistēmas (attiecīgi – apliecinājums pašvaldības administrēto nodokļu parādu neesībai ir pašvaldības izziņa). Pieteicējas iesniegtie maksājumu uzdevumi nav atzīstami par nodokļu parāda neesības pierādījumiem Publisko iepirkumu likuma 39.1 panta astotās daļas 2. punkta izpratnē, jo norma prasa, lai pretendents iesniegtu tieši šādu kompetentās nodokļu administrācijas iestādes apliecinājumu nodokļu parāda neesības faktam, nevis jebkādu pretendenta brīvi izvēlētu pierādīšanas līdzekli.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.1 panta otrā daļa noteic, ka nodokļa samaksas diena ir diena, kad valsts vai pašvaldības budžets ir saņēmis tam piekritīgo nodokļa maksājumu. Attiecīgi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr. 972 “Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu” 5.2. apakšpunkts paredz, ka veiktais maksājums ir atzīstams par saņemtu valsts budžetā, ja Valsts kase no maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja saņemto maksājuma summu ir darījusi pieejamu valsts budžeta kontā Valsts kasē pēc tam, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz maksātāja doto maksājuma rīkojumu, ir izpildījis maksājumu un veicis naudas pārvedumu. Tātad maksājuma izdevuma iesniegšana bankā vēl nenozīmē, ka nodoklis ir uzskatāms par samaksātu. Nodoklis atzīstams par samaksātu tikai tad, kad maksājuma apstrādes rezultātā valsts budžets ir saņēmis attiecīgo nodokļa summu valsts budžeta kontā Valsts kasē. Tā ne vienmēr būs tā pati diena, kad maksājuma uzdevums iesniegts bankā. Tāpēc 2015. gada 24. jūlija maksājuma uzdevumi nav pierādījums tam, ka pieteicējai 2015. gada 24. jūlijā nav nodokļu parādu.
AT ALD 2016. gada 4. augusta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA‑1215/2016 Likumdevējs Publisko iepirkumu likuma 39.1 panta sestās daļas 2. punktā skaidri noteicis formu, kādai jāatbilst Valsts ieņēmumu dienesta lēmumam par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu vai atlikšanu vai vienošanās ar dienestu par nodokļu parāda nomaksu, lai tā varētu tikt atzīta par nodokļa parāda neesības pierādījumu iepirkuma procedūrā. Tostarp likumdevējs tieši paredzējis, ka lēmumam par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu jābūt pieņemtam pirms piedāvājuma iesniegšanas pēdējās dienas. Publisko iepirkumu likuma normas paredz pretendenta pienākumu nokārtot nodokļu saistības līdz piedāvājuma iesniegšanai, savukārt pēc tam – pasūtītāja noteiktajā 10 dienu laikā – iesniegt vienīgi apliecinājumu par šī pienākuma izpildi. Lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, kas pieņemts pēc piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām, ir piedāvājuma trūkuma novēršana. Šādā veidā veikta pretendenta atbilstības nodrošināšana jau pēc piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām nav saderīga ar publisko iepirkumu procedūrās piemērojamo vienlīdzības principu, jo pieļautu nepamatoti atšķirīgus prasību izpildes termiņus viena iepirkuma pretendentiem.
AT ALD 2017. gada 3. februāra lēmums lietā Nr. SKA‑724/2017
Iepirkuma pārtraukšana
Publisko iepirkumu likuma 38. panta otrās daļas otrais teikums ļauj pasūtītājam pārtraukt iepirkuma procedūru, ja tam ir objektīvs pamatojums. Lēmuma tiesiskuma vērtējums var ietvert lēmuma pamatojuma patiesuma pārbaudi, jo īpaši tad, ja pastāv apstākļi, kas var norādīt uz iepirkumu principiem neatbilstošu rīcību. Konkrētajā gadījumā iepirkums pārtraukts pēc piedāvājumu atvēršanas, tūdaļ izsludinot jaunu iepirkumu par tiem pašiem pakalpojumiem ar atsevišķām izmainītām prasībām, kurām atbilst vairs tikai viens no sākotnējiem pretendentiem. Tas tiesai liek rūpīgi pievērsties pasūtītāja sniegtā pamatojuma izvērtēšanai. Pasūtītāja pamatoja, ka bijusi nepieciešamība grozīt nolikuma prasības. Tiesas sniegtais vērtējums attiecas uz to, vai patiešām bija šāda nepieciešamība, vai arī atsauce uz to izmantota vienīgi kā aizsegs citu mērķu īstenošanai.
AT ALD 2016. gada 23. septembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA‑366/2016
Jānis Neimanis, Dr. iur., Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors
Atbildēt