Katram informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā ieguldītajam eiro būtu jāsamazina administratīvais slogs, sekmējot tehnoloģiju radīto iespēju izmantošanu informācijas apmaiņā starp iestādēm un nodrošinot normatīvajos aktos paredzētā “tikai vienreiz” principa īstenošanu. Līdz ar to tiktu mazināta papīra dokumentu aprite un uzlabots pakalpojuma saņemšanas ātrums un kvalitāte.
Revīzijā paveiktais ļauj secināt, ka valstī kopumā ir izveidojusies laba sadarbība starp iestādēm datu izmantošanas jomā. Plaši tiek izmantoti Iedzīvotāju reģistrā, Uzņēmumu reģistrā un citos reģistros pieejamie dati. Situācija uzlabojās arī revīzijas laikā, piemēram, lai Lauku atbalsta dienestā pieteiktos atbalstam ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā, personām vairs nav nepieciešams iesniegt izdrukas no Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapas par veiktajiem iepirkumiem un to rezultātiem.
Tomēr ir arī atsevišķas jomas, kurās vēl arvien iedzīvotājs veic “kurjera” funkciju, piemēram, būvniecības jomā, personām pašām iegūstot un iesniedzot iestādes pieprasīto informāciju. Un šajās jomās valstī darbs ir turpināms, gan aktualizējot normatīvo aktu prasības par iesniedzamajiem dokumentiem pakalpojumu saņemšanai, gan veidojot tehniskos risinājumus datu apmaiņas nodrošināšanai un risinot juridiskus jautājumus par datu apmaiņas pamatojumu un samaksu.
VARAM vairāk kā desmit gadus ir zināmas problēmas šajā jomā. Tomēr ministrijas fokuss bijis uz ERAF projektu administrēšanu IKT jomā, kur katru gadu tiek investēti vidēji 16 milj. eiro ERAF līdzekļu, nepietiekami pievēršoties kopējai valsts pārvaldes IKT attīstībai, tai skaitā datu apmaiņai, Valsts lai gan arī no budžeta līdzekļiem IKT jomai ik gadu tiek atvēlēti būtiski līdzekļi, t.i., 28 milj. eiro IKT pilnveidei un 41 milj. eiro IKT uzturēšanai. Līdz ar to šie līdzekļi nekalpo par pietiekamu atspērienu birokrātisko procesu mazināšanai valsts iestāžu darbībā, bet gan liek cilvēkiem būt kurjeriem.
Nākamais izaicinājums valstī ir datu atvēršana, padarot publiskos reģistros uzkrāto informāciju pieejamu ikvienam, piemēram, pētniecības vajadzībām vai tirgū izstrādājot jaunus pakalpojumus. Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Latvijas attīstība atvērto datu jomā ir nepietiekama, un aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izvērtēt un noteikt valsts pārvaldē prioritāri atveramās datu kopas un veicināt bezmaksas piekļuvi valsts pārvaldē uzkrātajai informācijai. Eiropas Komisija aplēsusi, ka Latvijā atvērto datu ekonomiskais potenciāls var sasniegt 70 milj. eiro un papildus ietaupīt pat 2 milj. eiro valsts pārvaldē.
Atbildēt