Līdz šim pasūtītājs pats varēja izvēlēties, vai iepirkuma rezultātu noteiks pēc cenas kritērija vai tiks izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Bieži vien par būtisko kritēriju publiskos iepirkumos tika lietots zemākās cenas kritērijs, kas bieži vien arī nozīmēja zemāku kvalitāti. PIL noteikts, ka pasūtītājiem iepirkuma līguma slēgšanas tiesības būs jāpiešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam. Turpmāk pasūtītājs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai būs tiesīgs izmantot tikai cenu, ja iepirkums tiek veikts likumā konkrēti noteiktos gadījumos (piemēram, zemsliekšņa iepirkumos) vai ja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta un citiem kritērijiem nav būtiskas nozīmes.
Jaunā regulējuma mērķis ir panākt līdzsvaru starp cenas/izmaksu kritēriju un kvalitātes kritērijiem. Turklāt kvalitātes kritēriji atbilstoši jaunajam regulējumam ir saprotami plašāk. Tajos ietilpst ne tikai tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, bet arī sociālās un vides aizsardzības prasības un inovatīvi raksturlielumi. Saskaņā ar jauno regulējumu kā vērtēšanas kritēriji var tikt izmantoti arī tādi, kas agrāk bija izmantojami tikai kā kvalifikācijas kritēriji.
Būtisks papildinājums ir arī aprites cikla izmaksu (angļu val. Life cycle cost) jēdziena ieviešana, kas paredz vērtēt ne tikai produkta iegādes izmaksas, bet arī, piemēram, tā lietošanas un apkopes izmaksas. Būtībā tas nozīmē, ka jāvērtē nevis produkts, kurš ir lētākais iepirkuma brīdī, bet gan tas, kura lietošana un apkope ilgā periodā ir lētāka, lai gan tas iegādes brīdī var būt arī dārgāks. Ir pat teiciens: skopais maksā divreiz. Pērkot vislētāko produktu, nereti kopējās tā aprites cikla izmaksas ir būtiski lielākas.
Lai atvieglotu jaunā regulējuma ieviešanu, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju, Latvijas Arhitektu savienību, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un zvērinātu advokātu biroju “MPKV” ir izstrādājusi šādas vadlīnijas:
- Saimnieciskā izdevīguma vērtēšanas metodoloģija būvdarbu iepirkumos;
- Saimnieciskā izdevīguma vērtēšanas metodoloģija apvienotajos projektēšanas un būvdarbu iepirkumos.
Ņemot vērā, ka ir gandrīz neierobežotas iespējas noteikt saimnieciskā izdevīguma kvalitātes kritērijus, lai nerastos haoss, katram pasūtītājam atšķirīgi piemērojot jaunos kritērijus, un lai palīdzētu pasūtītājiem, nozare proaktīvi lēma par vadlīniju izveidi. Vadlīniju mērķis ir palīdzēt pasūtītājiem ieviest jauno regulējumu. Vadlīnijās ir iekļauti konkrēti vērtēšanas kritēriji, ar aprakstiem, vērtēšanas algoritma un aprēķina piemēriem, ar konkrētiem ieviešanas piemēriem.
Saimnieciskā izdevīguma vērtēšanas kritēriji, bez cenas/izmaksu, garantijas, finansēšanas un termiņa kritērija, papildus kvalitātes kritēriji ir sadalīti trīs lielās kritēriju grupās – “Vadības struktūra, personāla kvalifikācija un pieredze”, “Vides aizsardzības prasības” un “Sociālie kritēriji”.
Kritēriju grupas “Vadības struktūra, personāla kvalifikācija un pieredze” nosaukums ļauj noprast par kritērijiem, kas ietilpst šajā grupā, proti: projekta vadības struktūra, ieviesta kvalitātes vadības u. c. sistēma (ISO vai tml.), atbildīgā personāla pieredze un izglītība.
Kritēriju grupu “Vides aizsardzības prasības” var sadalīt divās apakšgrupās. Pirmajā ietilpst kritēriji, kas attiecas uz vides aizsardzību būvdarbu laikā, piemēram, būvdarbu laikā patērētais enerģijas daudzums, izmantotā autotransporta izmešu līmenis, būvdarbu organizēšana atbilstoši vides aizsardzības prasībām. Otrā attiecas uz vides prasību uzlabošanu pašā būvdarbu gala objektā – būvē, piemēram, tiek vērtēts, vai tiks sasniegts augstāks energoefektivitātes rādītājs nekā būvprojektā, vai tiks izmantoti noteiktiem vides kritērijiem atbilstoši būvizstrādājumi.
Visbeidzot sociālie kritēriji. Tiem savā ziņā ir ilgtspējīgāka ietekme uz nozari un līdz ar to uz būvniecības procesa kvalitāti. Sociālie kritēriji ne tikai paredz papildu punktus par sociālo riska grupu nodarbināšanu un studentu prakses nodrošināšanu, bet īpaši paredz veicināt sociālā nodokļa iemaksas valsts budžetā. Latvijas Būvuzņēmēju partnerība jau ir nākusi klajā ar kampaņu izskaust aplokšņu algas. Ar sociālo kritēriju iekļaušanu vadlīnijās nozares pārstāvji atkārtoti ir pateikuši – viņi vēlas izskaust aplokšņu algu maksāšanu. Tas veicinātu būvdarbu kvalitāti ar to, ka darbiniekiem, kā arī apakšuzņēmējiem un to darbiniekiem tiek godīgi samaksāts.
Iepriekš minētās trīs kritēriju grupas – personāla kvalifikācija un pieredze, vides aizsardzības prasības un sociālie kritēriji – kopā nodrošina to, lai būvniecība vairs nebūtu vislētākā, bet vienlaikus tā būtu iespējami kvalitatīva.
Direktīvas, PIL un vadlīniju mērķis ir sakārtot būvniecības nozari, lai nebūtu tā, ka ar viszemāko cenu uzņēmējs taupa uz izmaksu rēķina, kur neva jadzētu taupīt. Lai nebūtu tā, ka uzņēmējs, iespējams, taupa ar aplokšņu algu maksāšanu, iespējams, neievēro visus vides standartus, iespējams, nepilda visus sociālos kritērijus pret saviem darbiniekiem, iespējams, nesamaksā apakšuzņēmējam, jo tā, protams, ir lētāk. Līdz ar to būves kvalitāte, būvniecības process nonāk pie tā, ka iepirkumā uzvar vislētākais piedāvājums. Izmaiņas par saim nie ciski visizdevīgāko piedāvājumu ir veiktas, lai mēs saņemtu kvalitatīvāku produktu, kas kalpo ilgāk, kvalitatīvāk.
Ievērojot jauno regulējumu, nākotnē iepirkumos biežāk vajadzētu uzvarēt atbildīgiem uzņēmumiem, kas ievēro sociālās saistības, pilda vides aizsardzības prasības, kam ir zinošāks personāls, labāka vadības struktūra. Lai gan tas nozīmētu augstāku iepirkuma cenu, labā ziņa ir tā, ka, uzbūvējot kvalitatīvu un efektīvu ēku, ilglaicīgais līdzekļu ietaupījums būs krietni lielāks. Beigu beigās sabiedrība maksās mazāk.
Piemērs. Pieņemsim, ka ēkas garantijas laiks ir pieci gadi. Šajā gadījumā nebūtu pieļaujama situācija, ka tiek uzstādīta, piemēram, ventilācijas iekārta, kurai par pasūtītāja naudu pēc diviem gadiem ir jāveic tehniskā apkope, nomainot būtiskas detaļas, un tā bieži ir jāremontē, beigu beigās samaksājot par to ievērojamus naudas līdzekļus, kas it kā nebija attiecināmi uz iepirkuma brīža cenu. Iepirkuma procesā, vērtējot aprites cikla izmaksas, būvniekam ir interese sākotnēji uzstādīt iespējami kvalitatīvāku iekārtu, lai piecu gadu laikā apkopes izmaksas būtu iespējami mazākas, jo viņam pašam būs atbildība tās segt. It kā sākumā maksājums, iepirkuma cena ir augstāka, tomēr piecu gadu termiņā kopējās izmaksas ir zemākas. Tātad sabiedrībai tas sanāk lētāk.
Vadlīnijas ir pirmais solis aprites cikla izmaksu vērtēšanā būvniecībā, šobrīd tajā iekļaujot ar ēku būvdarbiem saistītās izmaksas un ar ēku tehniskajām apkopēm saistītās izmaksas minimālajā garantijas laikā. Nākotnē, iegūstot pieredzi un pilnveidojot metodoloģiju, varētu tikt vērtētās arī ēkas lietošanas izmaksas, piemēram, elektroenerģijas izmaksas un apkopes izmaksas ilgākā laikā, piemēram, 25 gadu periodā. Šādā gadījumā iepirkuma brīdī būtu iespējams izvērtēt, vai lētāk ir dārgāka fasāde iepirkuma brīdī vai, piemēram, ikreizējas 100 000 eiro lielas Gaismas pils fasādes tīrīšanas izmaksas.
Vadlīnijās ietvertajiem kritērijiem ir ieteikuma raksturs. Konkrētos kritērijus, kurus pasūtītājs izmantos noteiktā iepirkumā, izraugās pats pasūtītājs, ņemot vērā specifiskos apstākļus, kas raksturo šo iepirkumu. Rekonstrukcijai Vecrīgā, jaunas biroja ēkas būvniecībai vai koncertzāles būvniecībai – katrai būvei būs izmantojami specifiski kritēriji.
Jau minēts, ka ir izstrādātas arī vadlīnijas apvienotajos projektēšanas un būvdarbu (angļu val. design and build) iepirkumos. Cik man zināms, Latvijas Būvniecības partnerība ir nolēmusi turpināt darbu pie rokasgrāmatas izveides, lai atvieglotu darbu pasūtītājiem un veicinātu apvienotos projektēšanas un būvdarbu iepirkumus. Būvniecības iepirkuma gadījumā projekts ir vairāk vai mazāk gatavs un iespējas veikt uzlabojumus, piemēram, energoefektivitātes un vides jautājumos ir ierobežotas.
Ja veic “projektēt un būvēt” iepirkumu, tad tas ļauj jau projektēšanas stadijā veikt ar kvalitātes nodrošināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu saistītos uzlabojumus. Šādā gadījumā par visu projektu ir viens atbildīgais – būvnieks. Tas savā ziņā novērš situāciju, kad pasūtītājam ir jābūt kā mediatoram būvnieku un projektētāju iespējamā kon flikta situācijā. Tas savukārt nozīmē pār skatāmā ku, vieglāk vadāmu procesu un beigu beigās arī labāku un eventuāli saimnieciski izde vīgāku rezultātu. Šajā gadījumā gan jāņem vērā, ka apvienotie projektēšanas un būvdarbu iepir kumi būs sarežģītāki un prasīs lielāku atbildību un papildu zināšanas no pasūtītāja puses. Iespē jams, pasūtītājam būs nepieciešams piesaistīt konsultantus.
Vadlīniju izstrādē un saskaņošanā ir ieguldīts vērā ņemams darbs no visām iesaistītajām pusēm. Šādu vadlīniju izstrāde saimnieciskā izdevīguma vērtēšanai būvniecības iepirkumos Latvijā ir jaunums, un tās tika izstrādātas ar nodomu būtiski uzlabot esošo situāciju būvniecības iepirkumu un pašā būvniecības procesā. Tomēr, piemēram, līdz Skandināvijas līmenim, piemērojot vides kritēriju vai aprites cikla izmaksas, mums vēl ir kur tiekties. Līdz ar to jācer, ka pēc gadiem trim attiecīgās vadlīnijas tiks papildinātas un precizētas, ņemot vērā gan to piemērošanas gaitā gūto pieredzi, gan paplašinot aprites cikla izmaksu piemērošanu, gan paredzot augstākus vides standartus.
Teksts: Mārtiņš Grīnbergs
Foto: Sandris Gunvalds
Atbildēt