Latvijas uzņēmumi ir progresīvākie biznesa ceļojumu organizēšanā, apsteidzot kaimiņvalsti Lietuvu. Tomēr tie tērē ļoti lielus naudas līdzekļus komandējumu plānošanai un organizēšanai, turklāt izmanto neefektīvus finansēšanas veidus – 20% darbinieku savus komandējumus ir spiesti priekšfinansēt no personiskajiem līdzekļiem, liecina starptautiska pētījuma rezultāti.
54% no Latvijas uzņēmumiem bizne sa brau cienu rezervēša nai izman to IT risinājumus – tas ir visaugstākais rādītājs salī dzinā jumā ar citām Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm, liecina starptautisks pētījums, kurā analizē tas jaunākās tendences biznesa ceļojumu tū ris mā. Sa lī dzinājumam – Lietuvā IT risinājumus iz manto 45%, Ungārijā – 52%, Čehijā – 49%, Rumānijā – 40%, bet Polijā – vien 28% uzņēmumu.
Salīdzinājumā ar citām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm Latvijas darbinieki daudz biežāk norēķinās par darījumu braucieniem ar privātajiem līdzekļiem (20%). Komandējuma izdevumus viņiem atmaksā pēc brauciena beigām, kas ir laikietilpīga un neefektīva resursu tērēšana. Vienlaikus tikai 36% Latvijas uzņēmumu plāno šogad samazināt ar biznesa ceļojumiem saistītos izdevumus, kas arī ir viens no viszemākajiem rādītājiem mūsu reģionā.
“IT risinājumu lietojumā Latvijas uzņēmumi pozitīvi izceļas, tomēr kopumā šķiet, ka biznesa ceļojumi joprojām ir nepietiekami novērtēts aspekts Latvijas uzņēmumu darbībā un dažas pārdomātas izmaiņas var ievērojami samazināt izdevumus šajā pozīcijā. To izdarīt var, piemēram, ievērojot ceļojumu politiku, ieviešot vienotu rezervēšanas sistēmu un piesaistot profesionālas ceļojumu aģentūras,” norāda “Amadeus” Baltijas reģionālā direktore Kitija Tigule.
Salīdzinājumam – Lietuvā 48% jeb teju puse aptaujāto uzņēmumu gatavojas šogad samazināt darījumu braucienu izdevumus. Skatoties uz veidiem, kā to paveikt, Latvijas uzņēmumi šogad plāno samazināt izdevumus biznesa ceļojumiem, galvenokārt ierobežojot viena brauciena izmaksas (61%), nevis samazinot komandējumu skaitu (25%). Šāds risinājums ir populārs, īpaši vidēja lieluma uzņēmumiem.
Gatavība samazināt šo izdevumu pozīciju ir neliela, bet kopumā sakārtot komandējumu jautājumu organizēšanu plāno 58% respondentu Latvijā, kas ir vidēji vairāk nekā Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona valstīs. Svarīgākās plānotās izmaiņas ir uzņēmumā noteiktās biznesa ceļojumu politikas ievērošana (42%), kā arī komandējuma norēķinu un citu ar to plānošanu un organizēšanu saistītu formalitāšu un birokrātijas samazināšana (34%).
“Lai arī kopumā Latvijas uzņēmumi ir apmierināti ar darījumu braucienu organizāciju, vairāk nekā puse no lēmumu pieņēmējiem Latvijas uzņēmumos tomēr plāno izmaiņas biznesa braucienu organizēšanā. Neskatoties uz dinamisko komunikāciju tehnoloģiju attīstību, uzņēmumiem nebūtu jāsamazina darījumu braucienu biežums, bet gan pārdomāti jāplāno braucieni, ietaupot uz organizēšanas procesu, nevis ceļojumu dalībnieku komforta rēķina,” rekomendē K. Tigule.
84% no Latvijas uzņēmumiem un vidēji vairāk nekā puse no Centrālās un Austrumu Eiropas uzņēmumiem būtu gatavi uzticēt biznesa ceļojumu vadību kā ārpakalpojumu profesionālām ceļojumu aģentūrām ar nosacījumu, ka tas uzņēmumam dos jūtamus ieguvumus. “Šāds solis noteikti var palīdzēt samazināt darījumu braucienu izmaksas,” uzskata K. Tigule.
Piemēram, ceļojumu aģentūrām ir pieejami izdevīgāki piedāvājumi, jo tiek piemēroti biznesa klientu tarifi, kas panākti sarunās ar pakalpojumu sniedzējiem, savukārt laiku ļauj ietaupīt vairāku ar ceļojumu vadību saistītu funkciju nodošana no šajā procesā iesaistītām personām (administrācija, personāla vadība, grāmatvedība) ceļojumu aģentūras speciālistiem. “Tā ir gan laika, gan finanšu ekonomija uzņēmumiem,” uzsver K. Tigule.
Atbildēt