Būvniecības nozarei šis laiks ir zīmīgs ar darbu pie vērienīgām reformām, kuru nepieciešamību izgaismojušas krīzes atstātās sekas uz būvniecības nozari kopumā. Ievērojamie apjomu kritumi daļu uzņēmēju ir atstājuši uz izdzīvošanas robežas, vienlaikus ieilgusī krīze ir kalpojusi kā pamudinājums sasparoties pārmaiņām. Sapratām, ka ļoti daudz kas ir mūsu pašu rokās.
Nav noslēpums, ka viena no būtiskākajām nozares problēmām ir milzīgais ēnu ekonomikas īpatsvars. Kā liecina 18. maijā prezentētais biedrības “Base” pētījums par ēnu ekonomiku Latvijas būvniecībā, 2016. gadā tās īpatsvars būvniecībā bija 38,5%. Nešaubīgi varam teikt, ka pie lielā ēnu ekonomikas apjoma nozarē lielā mērā vainojama vadīšanās pēc zemākās cenas principa publiskajos iepirkumos. Tas nereti pasūtījumos ir veicinājis dempinga un nepamatoti lētu piedāvājumu iesniegšanas iespējas.
Tāpēc esam gandarīti par jauno Publisko iepirkumu likumu, kas iepirkumos veicinās pāreju uz saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanu. Savukārt zemākās cenas kā vienīgā kritērija piemērošana būs iespējama tikai izņēmuma gadījumos.
Jaunā regulējuma mērķis ir panākt līdzsvaru starp izmaksu kritēriju un kvalitātes kritērijiem. Turklāt kvalitātes kritēriji atbilstoši jaunajam regulējumam ir saprotami plašāk. Tajos ietilpst ne tikai tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, bet arī sociālās un vides aizsardzības prasības un inovatīvi raksturlielumi. Būtisks papildinājums ir arī aprites cikla izmaksu jēdziena ieviešana, kas paredz vērtēt ne tikai produkta iegādes izmaksas, bet arī, piemēram, tā lietošanas un apkopes izmaksas.
Atteikšanās no zemākās cenas principa kā vienīgā kritērija Publisko iepirkumu likumā ir būtisks priekšnoteikums ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē. Vienlaikus saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšana iepirkumos ievērojami veicinās būvniecības kvalitāti.
Jāuzsver, ka šādas prakses ieviešana Latvijā nav nekas unikāls. Visā Eiropas Savienībā valstis virzās uz to, ka cena nav un nevar būt vienīgais kritērijs pakalpojuma izvēlē. Tam ir īpaši liela nozīme būvniecībā, kur ļoti daudz ir atkarīgs no darbaspēka, procesa pārvaldīšanas, pieredzes un citiem rādītājiem.
Sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju un Latvijas Arhitektu savienību esam izstrādājuši vadlīnijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanai būvdarbu, kā arī apvienotajos projektēšanas un būvdarbu iepirkumos. Šīs vadlīnijas precizēs Publisko iepirkumu likumā noteikto kritēriju piemērošanu un ļaus iepirkumos nodrošināt vislabāko attiecību starp kvalitāti un cenu. Vadlīnijās ietvertajiem kritērijiem ir ieteikuma raksturs. Konkrētos kritērijus, kurus pasūtītājs izmantos noteiktā iepirkumā, izraugās pats pasūtītājs, ņemot vērā specifiskos apstākļus, kas raksturo šo iepirkumu.
Līdz šim iepirkumos maz izmantoti vides aizsardzības kritēriji, kā arī no jauna ir ieviesti sociālie kritēriji, kuriem jaunajās vadlīnijās par to pielietojumu paredzēts piešķirt papildu punktus. Piemēram, vides kritērijiem atbilstošu būvizstrādājumu izmantošanu iesakām izmantot kā kritēriju, lai veicinātu videi draudzīgu un ilgtspējīgu būvniecību.
Tāpat arī pasūtītājs gan valsts, gan pašvaldības, gan jebkuras citas publiskas iestādes personā ir ieinteresēts, lai pretendents jebkāda izmēra būvdarbu iepirkumā izpildītu sociālos kritērijus, nosakot priekšrocības tiem pretendentiem, kuri veic lielākas vidējā sociālā nodokļa iemaksas valsts budžetā par pretendenta darbinieku. Šāda kritērija ieviešana nodrošina gan lielākus nodokļa ieņēmumus valsts un netieši arī pašvaldību budžetos caur iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan rada citus pozitīvus efektus, piemēram, mazina ēnu ekonomiku, nodrošina strādājošos ar tirgus prasībām atbilstošu atalgojumu un visbeidzot uzlabo būvniecības kvalitāti. Kā nozīmīgus sociālos kritērijus var minēt personu ar īpašām vajadzībām, pirmspensijas vecuma cilvēku, probācijā esošu personu, kā arī studiju prakses ietvaros nodarbinātu personu iesaisti.
Ceram, ka šīs vadlīnijas būs noderīgs palīgs pasūtītājiem, kas iepirkuma procedūrā ļaus izraudzīties izdevīgāko un kvalitatīvāko piedāvājumu. Tā kā vadlīnijas ir domātas kā rokasgrāmata pasūtītājam, ņemot vērā kritēriju izmantošanas praksi, vēl būs jāturpina darbs pie vadlīniju pilnveidošanas, kas ļaus vēl precīzāk un mērķtiecīgāk nonākt pie pasūtītājam un sabiedrībai vēlamā rezultāta.
Jaunais regulējums no pasūtītāja prasīs daudz gudrāku pieeju vēlmju definēšanā, jo būs jāsāk vērtēt tādi būtiski kritēji kā uzņēmuma nomaksātie nodokļi, uzņēmuma papildu saistības attiecībā uz kvalitātes garantēšanu, būvniecības procesa ietekme uz sabiedrību un apkārtējo vidi. Tomēr ilgtermiņā ieguvēji būs visi – gan uzņēmēji, kam vairs nebūs jācīnās par izdzīvošanu cenu dempinga apstākļos, gan pasūtītāji, kuri iegūs kvalitatīvāku produktu, gan arī sabiedrība, kurai būs pieejamas drošākas, kvalitatīvākas un ilgtspējīgākas būves.
Atbildēt