Alkoholiskos dzērienus cilvēki sākuši gatavot un lietot jau senlaikos, kad atklāja, ka augļi un ogas rauga iedarbībā sāk rūgt. Mūsdienās dažādu alkoholisko dzērienu pamatā ir ieguldītas daudzu gadsimtu tradīcijas un mūsdienīgas ražošanas tehnoloģijas.
Šodienas veikalos ir pieejams plašs stipro alkoholisko dzērienu sortiments, tādēļ patērētājiem jābūt priekšstatam par alkoholisko dzērienu veidiem un to lietošanu. Tādēļ šajā publikācijā sniegsim nelielu ieskatu par normatīvajos aktos klasificētajām stipro alkoholisko dzērienu kategorijām.
Kas ir stiprais alkoholiskais dzēriens
Stiprais alkoholiskais dzēriens ir tāds, kuru paredzēts lietot pārtikā, un tam ir konkrētas organoleptiskas īpašības, kas attiecas uz garšu, smaržu, krāsu, un spirta tilpumkoncentrācija tajā ir ne mazāk kā 15%. Alkoholiskā dzēriena ražošanā izmanto tikai lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu ar 96,0 procentu minimālo spirta tilpumkoncentrāciju, un to ražo, destilējot dabiski raudzētus produktus vai sajaucot alkoholisko dzērienu ar vienu vai vairākiem citiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Lai ņemtu vērā patērētāju augošo pieprasījumu, tehnoloģiju attīstību, nepieciešamību uzlabot alkoholisko dzērienu kvalitāti, normatīvajos aktos uzsver nozīmi alkoholisko dzērienu definīcijām, klasificējot tos kategorijās. Tādējādi tiek veicināts augsts patērētāju aizsardzības līmenis, nepieļaujot maldinošas prakses izmantošanu.
Alkoholiskos dzērienus saskaņā ar noteiktajām definīcijām iedala 47 kategorijās. Ar attiecīgo kategoriju alkoholiskajiem dzērieniem ir piešķirts tirdzniecības nosaukums, un ar šo nosaukumu tos pārdod.
Patērētājiem labi zināmas varētu būt šādas alkoholisko dzērienu kategorijas: rums, whisky jeb whiskey brandy, jeb weinbrand, augļu spirts, degvīns u. c. Šos alkoholiskos dzērienus ražo
vienīgi no tādām izejvielām, kas noteiktas definīcijā, tiem nepievieno spirtu, tie nesatur pievienotas aromatizējošas vielas, iekrāsošanai izmanto tikai karameli, tiek saldināti tikai tādēļ, lai piešķirtu galaprodukta garšu.
Mazāk zināmas alkoholisko dzērienu kategorijas ir, piemēram, akvavit jeb aquavit – ar ķimeņu un/vai diļļu aromātu, guignolet – liķieris, ko iegūst no ķiršiem, sambuca – bezkrāsains liķieris ar anīsa aromātu, gin, London gin, stiprie alkoholiski dzērieni ar rūgtu garšu jeb bitter, olu liķieris jeb advokat u. c.
Šos alkoholiskos dzērienus iegūst no lauksaimniecības izejmateriāliem. Tiem var būt pievienots spirts, var būt dabiskas aromatizējošas vielas un var būt krāsvielas. Tos var saldināt, piemēram, ar neattīrītu cukuru, balto cukuru, dekstrozi, fruktozi, glikozes sīrupu, brūninātu cukuru.
Savukārt tos alkoholiskos dzērienus, kas neatbilst nevienai no 47 kategoriju prasībām, bet ir iegūti no lauksaimniecības izejvielām vai vielām, ko atļauts lietot pārtikā, pārdod ar tirdzniecības nosaukumu “stiprs alkoholisks dzēriens”.
Ir jāatceras, ka dzērienu marķējumā un noformējumā netulko norādītos kursīvā rakstītos apzīmējumus. Piemēram: olu liķieris jeb advokat, London gin u. c.
Par kvalitāti
Alkoholiskajos dzērienos parasti jūtamas to lauksaimnieciskās izcelsmes produktu (vīnogas, kukurūza, kvieši, mieži, kartupeļi un cukurniedres) garšas īpašības, no kā tie ir gatavoti. Piemēram, brendijā var manīt tās īpašības, kas piemīt augstākās kvalitātes vīnogām, no kurām iegūst spirtu brendija pagatavošanai. To pašu var attiecināt uz viskiju un graudiem, no kā tas gatavots. Tas pats attiecas arī uz citiem spirtotajiem dzērieniem un to pagatavošanas produktiem.
Vēsturiski zināms, ka sākotnēji degvīnu darināja tikai no graudiem. Taču 18. gadsimtā līdz ar kartupeļu parādīšanos Eiropā degvīnu sāka gatavot arī no tiem. Šodien vairs nav problēmu degvīna ražošanā kā izejvielu izmantot arī citas lauksaimniecības kultūras, jo mūsdienu tehnoloģijas spēj panākt, ka atšķirības kvalitātē un garšā ir minimālas. Tomēr klasiski degvīnam jābūt ar bagātīgu, skaidri izteiktu graudu garšu.
Lai informētu patērētāju par izejvielām, kuras jo īpaši izmanto ES dalībvalstīs, kur tradicionāli ražo degvīnu, normatīvos aktos ir noteiktas prasības sniegt atbilstīgu informāciju, ja degvīns ir ražots no lauksaimniecības izcelsmes izejvielām, kas nav graudaugi un nav kartupeļi. Piemēram: “Degvīns ražots no vīnogām.”
Savukārt augļu spirta tirdzniecības nosaukumā pirms vārda “spirts” tiek minēts attiecīgo augļu, ogu vai augu nosaukums, piemēram: ķiršu spirts jeb kirsch, plūmju spirts jeb sļivovica, mirabeļu, persiku, ābolu, bumbieru, aprikožu, vīģu, citrusu, vīnogu spirts vai citu augļu spirts.
Vairāk vai mazāk katra valsts var asociēties ar kādu noteiktu alkoholisko dzērienu, kā izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, ja alkoholiskajam dzērienam piemītošā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības galvenokārt ir saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.
Piemēram, Apvienotajā Karalistē tas ir džins, Skotijā – skotu viskijs, Itālijā – grapa no raudzētām vīnogu miziņām, Meksika lepojas ar tekilu, kuru gatavo no kaktusam līdzīga auga – tā ir zilā agave. Pisko – vīnogu brendijs – ir nacionālais dzēriens Peru un Čīlē, savukārt rums ir cēlies Kubā, bet tūristiem Krievija saistās ar degvīnu utt.
Daudzās valstīs alkohola lietošanas kultūra ir ļoti izsmalcināta, bet citviet šīs kultūras pietrūkst. Izvēle lietot alkoholiskos dzērienus ir katra patērētāja personīgās attieksmes jautājums, tomēr audzinoša nozīme ir, ja cilvēki tos lieto pie pareizi servētiem galdiem un ir zināšanas par alkoholisko dzērienu pasniegšanu, lietošanu, kā arī par ēdiena un alkoholisko dzērienu saderību. Un vissvarīgākais – jāievēro mērenība alkohola lietošanā.
Tā kā vispārējas sabiedrības bažas šobrīd ir par alkohola radīto kaitējumu, sevišķi jauniešiem un neaizsargātiem patērētājiem, tad nopietni ir jāuztver reklāmas brīdinājums, ka alkohola lietošana negatīvi ietekmēs veselību. Par to atcerēsimies ne tikai svētku reizēs vai ekskluzīvās biznesa pusdienās ar alkoholisko dzērienu klāstu, bet arī ikdienā, baudot kafiju ar konjaka vai balzama piedevu.
Teksts: Elita Grīga,
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta eksperte
Atbildēt