IKP pieauguma prognoze visās trīs Baltijas valstīs samazināsies zem vidējā rādītāja visā eirozonā 2016. gada 3. ceturksnī. Baltijas valstu ekonomisti skaidro: zema ekonomiskā izaugsme prasīs lielāku aktivitāti un mērķtiecīgāku politiku, lai maksimāli ierobežotu potenciālo kaitējumu ekonomiskajai attīstībai ilgtermiņā, palielinātu konkurētspēju un nodrošinātu nepārtrauktu ekonomisko konverģenci. Pēdējo desmit gadu laikā Baltijas valstis ir pietuvojušās Eiropas Savienības vidējam līmenim no 54% 2005. gadā līdz 72% 2015. gadā. Taču konverģences ātrums samazinās, jo izaugsme no zemiem rādītājiem sākotnēji ir strauja, bet ilgtermiņā nodrošināt izaugsmi, kas būtiski apsteigtu Eiropas Savienības vidējo, kļūst arvien sarežģītāk.
“Baltijas valstu tautsaimniecībā nav makroekonomiskas nelīdzsvarotības, tās ir labi pozicionētas stabilai un ilgtspējīgai izaugsmei, tomēr ceļā uz izaugsmi sastopami šķēršļi – Krievijas ekonomiskās krīzes negatīvā sekundārā ietekme, satricinājumi Ķīnas finanšu tirgos un breksits neļauj izmantot visu izaugsmes potenciālu. Ja tā turpināsies, šie šķēršļi, iespējams, kavēs ilgstošu konverģenci ar rietumvalstīm un apdraudēs ziemeļvalstu ekonomikām līdzīgu turīgu ekonomiku izveidošanu,” skaidro Ž. Maurics.
Autors: Signe Lonerte,
“Noredea” Komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs
Atbildēt