Enerģijas patēriņa samazināšana un pāreja no fosilajiem energoavotiem uz atjaunīgajiem ir svarīga klimata politikas mērķu sasniegšanā. Iedzīvotāju aptaujas rāda, ka neapzināmies pašvaldību potenciālu klimatam kaitīgo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, lai gan tieši pašvaldības iepērk lielu daļu produktu un pakalpojumu, kas to dzīves ciklā veido šīs emisijas, un zaļais publiskais iepirkums (ZPI) ir svarīgs līdzeklis klimata politikas realizēšanai.
LVIF 2013. gadā uzsāka programmas “Intelligent Energy Europe” līdzfinansēta projekta “Zaļais iepirkums pašvaldībās energoefektivitātei – PRIMES” ieviešanu. Projektu ieviesa vienlaikus septiņas Eiropas Savienības dalībvalstis (Dānija, Zviedrija, Latvija, Horvātija, Francija, Itālija un Beļģija), tas deva iespēju redzēt, kā ar zaļā iepirkuma ieviešanu sokas citās Eiropas valstīs, kā arī dalīties pieredzē ar starptautiskajiem projekta partneriem.
LVIF zaļā publiskā iepirkuma ieviešana Latvijas pašvaldībās saskanēja ar laiku, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izveidoja Zaļā publiskā iepirkuma veicināšanas darba grupu, kurā tika uzaicināti piedalīties vairāk nekā 30 pārstāvji gan no ministrijām, nevalstiskām organizācijām, gan arī ar iepirkumu saistītām institūcijām, Latvijas Pašvaldību savienības un Uzņēmēju asociācijas. Tika sagatavots un arī vēlāk Ministru kabinetā apstiprināts “Zaļā iepirkuma veicināšanas plāns 2015. – 2017. gadam”, kura mērķis ir palielināt zaļā iepirkumā pirkto preču un pakalpojumu daudzumu, 2015. gada beigās sasniedzot vismaz 15% finansiālā izteiksmē no kopējā valsts un pašvaldību iestāžu veikto iepirkumu apjoma, 2016. gadā 20% un 2017. gadā – 30%.
Projekta galvenais mērķis bija veicināt zaļā publiskā iepirkuma ieviešanu Latvijas pašvaldībās un pašvaldību uzņēmumos, sniedzot atbalstu iepirkumu dokumentācijas gatavošanā, it sevišķi tehnisko specifikāciju – kritēriju, to verifikācijas un līgumu nosacījumu gatavošanā. LVIF eksperti kopā ar VARAM, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), rīkoja apmācības katrā no Latvijas reģioniem, kā arī galvaspilsētā Rīgā. Pirms katrām apmācībām identificēja pašvaldības interesējošās vispieprasītākās produktu grupas – būvniecība, ielu un iekštelpu apgaismojums, biroja un sadzīves tehnika, transports, biomasa un elektrība, pārtika u. c. Organizētās apmācības bija pieprasītas un plaši apmeklētas no pašvaldību puses. Apmācību laikā konstatējām, ka pašvaldību iepirkumu speciālisti ir diezgan zinoši un informēti par zaļo iepirkumu, tā ieguvumiem un to, kur atrodas Eiropas Komisijas izveidotās vadlīnijas dažādām iepirkumu produktu grupām. Daļa no iepirkumu speciālistiem, kuri apmeklēja apmācības, Eiropas Komisijas vadlīnijas ir lasījuši un pētījuši. Lielākā problēma rodas praktiskajā pielietojumā, ne vienmēr ir viegli identificēt visvajadzīgākos kritērijus, bet vēl lielākas problēmas sagādā iesniegto piedāvājumu izvērtējums. Apmācību laikā arī vairakkārt tika uzsvērts, ka ne vienmēr vajag iepirkt to viszaļāko, bet gan konkrētajai vajadzībai atbilstošo produktu un vērtēt to kopskatā ar produkta dzīves cikla izmaksu analīzi, pielietot saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma principu.
Interaktīvas apmācības, kur piedalās gan konkrēto jomu eksperti, gan ar iepirkumu saistītie politikas veidotāji, tika atzītas par vislabāko veidu, kā informēt pašvaldības un apmācīt zaļā iepirkuma veikšanā. Arī šogad VARAM organizē reģionālo semināru ciklu. Sīkāku informāciju var atrast http://varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/zalais_publiskais_iepirkums/?doc=21001.
Pēc apmācību organizēšanas reģionos fonda eksperti gaidīja atgriezenisko saiti. Proti, iepirkumu speciālisti sāks zaļo iepirkumu īstenot reālajā dzīvē, tomēr, aptaujājot pašvaldības un lūdzot informēt par veiktajiem zaļajiem iepirkumiem, bija skaidrs, ka pašvaldības vēlas uzzināt par to vairāk, mācīties, dalīties pieredzē. Daudzi iepirkumu speciālisti izprot zaļā iepirkuma svarīgumu un sniegtos ieguvumus, gan vides un klimata, kvalitātes un veselības, gan arī finansiālo ieguvumu izteiksmē, tomēr ar praktizēšanu nesteidzas. Tādēļ sasniegt fonda izvirzīto mērķi – sagatavot 20 zaļos iepirkumus divu gadu laikā – bija daudz grūtāk, nekā plānots. Analizējot situāciju, sapratām, ka nereti vien nepietiek ar iepirkumu speciālistu vēlmi īstenot zaļo iepirkumu. Ir vairāki ietekmējošie faktori, ļoti svarīgs ir pašvaldības vadības atbalsts, izpratne par pilna dzīves cikla izmaksām un ieguvumiem ilgtermiņā. Izpratne, ka bieži vien, iepērkot “pa lēto”, mēs samaksājam daudzkārt dārgāk tā uzturēšanai jeb ekspluatēšanai, kā arī esam nopirkuši videi un veselībai kaitīgu un nekvalitatīvu produktu vai pakalpojumu.
Tāpat ļoti svarīgs ir tirgus piedāvājums. Varam izveidot ļoti labu, kvalitatīvu un pārdomātu iepirkumu, izveidot kritērijus, tomēr, ja neatrodas piegādātāji, kas spēj to izpildīt, iepirkums ir jāpārtrauc vai jāpārstrādā un jāsludina atkārtoti. Nereti iemesls tam, ka iepirkumi beidzas bez rezultāta, ir tas, ka tie gatavoti lielā steigā.
Zaļā iepirkuma eksperte Jana Simanovska: “Mēs nereti nenovērtējam laiku, kas nepieciešams laba iepirkuma sagatavošanai. Ir sens sakāmvārds: skopais maksā divreiz, un es papildinātu, ka arī steiga izmaksā dārgi. PRIMES projektā visveiksmīgākie bija tie iepirkumi, kuru gatavošanai, īpaši tirgus situācijas izpētei, pašvaldību eksperti varēja veltīt pietiekami daudz laika un resursu, tostarp konsultējoties ar attiecīgās nozares pārstāvjiem par viņu iespējām un videi draudzīgāko piedāvājumu. Šis laiks, ko pašvaldības iepirkumu speciālists iegulda labāka iepirkuma sagatavošanai, vēlāk atmaksājas ar uzviju, it īpaši, ja runājam par lielajiem iepirkumiem: produkts kalpo ilgāk, mazāk kļūmju, mazākas uzturēšanas izmaksas, atbilst pašu vajadzībām. Tomēr jārēķinās, ka, uzsākot jaunas lietas, gadās arī kļūdīties, tāpēc iepirkumu speciālistiem ir nepieciešams vadības atbalsts un iedrošinājums.”
Vērtējot citu valstu partneru pieredzi, mēs sapratām, ka iepirkumu speciālistu grūtības ieviest zaļo publisko iepirkumu ir ļoti līdzīgas kā Latvijā, tā Horvātijā, Dānijā vai Itālijā. Zaļais iepirkums ir veids, kā saimniekot saprātīgi un zaļi, iepērkot kvalitatīvākus, videi un veselībai draudzīgākus produktus un pakalpojumus, kuri to dzīves cikla laikā bieži vien iznāk arī finansiāli izdevīgāki un rada pat ietaupījumu budžetā ilgtermiņā.
Fonds nepilnu divu gadu laikā palīdzēja Latvijas pašvaldībām izveidot vairāk nekā 20 zaļos iepirkumus dažādās produktu kategorijās. Praktiskos piemērus var aplūkot vietnē http://lvif.gov.lv/?object_id=33195.
Tas nenāca viegli tāpēc, ka patlaban zaļā iepirkuma normatīvais regulējums atrodas izstrādes stadijā.
Video ar Latvijas pašvaldību vadītāju un iepirkumu speciālistu viedokli par zaļo iepirkumu var skatīt vietnē https://www.youtube.com/watch?v=p5UfAlQz7E4&t=5s.
Projekta pieeja ne vien apmācīt un izstrādāt informatīvus materiālus, bet praktiski piedalīties iepirkumu izstrādē vienlaikus bija gan ļoti grūti izpildāma, gan ļoti būtisku pieredzi nesoša. Apkopojot pieredzi, uzsveram šādus secinājumus:
- Ilgtspējīgu investīciju projektu īstenošana pašvaldībās ar nelielu iedzīvotāju skaitu ļoti lielā mērā ir atkarīga no ES fondiem un pieejamā finansējuma šāda veida aktivitātēm, jo šādas pašvaldības nevar īstenot vērienīgus projektus tikai ar sava budžeta līdzekļiem pat tad, ja projekts ir ekonomiski izdevīgs un atmaksājas ilgtermiņā. Arī šādos projektos pašvaldību vadītāji vilcinās ieviest zaļo iepirkumu augsto izmaksu dēļ. Zaļā iepirkuma kritēriju iekļaušana kā obligāta prasība līdzfinansējuma saņemšanā ir ļoti vēlama un sniedz gaidīto rezultātu.
- Iepirkumu sagatavošanas procesā ļoti svarīgas ir konsultācijas ar tirgus dalībniekiem, citām ieinteresētajām pusēm, lai sagatavotu lietderīgus, pārbaudāmus kritērijus, kā arī saprastu tirgus iespējas. Nereti tomēr iepirkuma veicēji no tādām atsakās, jo šādas sanāksmes pieprasa daudz resursu, it īpaši attiecībā uz starptautiskiem konkursiem, piemēram, tulkošana, sagatavošana. Tomēr, PRIMES projekta pieredze liecina, ka īpaši lielajos projektos šāda sanāksme ievērojami palīdzētu iepirkuma sagatavošanā.
- Patlaban samērā liels zaļā iepirkuma prasībām atbilstošs preču klāsts ir Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS), kuru izstrādā un pārrauga Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Iepērkoties šajā sistēmā, pašvaldībām nav jāorganizē atsevišķs iepirkuma konkurss, jo to jau garantē pati EIS, kā arī var baudīt liela, ietekmīga klienta priekšrocības.
- Bija gadījumi, kad pēc konkursa izsludināšanas piegādātāji iebilda pret pārāk bargām, neizpildāmām prasībām, pārāk ilgu garantijas laiku, tāpēc konkursa veidotājiem jābūt gataviem pamatot savas prasības. Piemēram, atsauces uz ES zaļā iepirkuma kritērijiem bija labs pamatojums, ka prasības ir iespējams izpildīt.
- Zaļais iepirkums nevar pilnībā novērst neatbilstošas piegādes vai pat atklātu krāpniecību, bet skaidri kvalitātes kritēriji palīdzēs identificēt problēmas un panākt piegādes uzlabošanu vai līguma laušanu. Tāpēc arī līguma izpildes prasību noteikšana ir ļoti svarīga: obligāti arī līgumā jānosaka piegādāto preču un pakalpojumu atbilstība iepirkuma tehniskajai specifikācijai, kā arī jāparedz rīcība, ja piegādātā prece vai pakalpojums neatbilst iepirkuma prasībām, piemēram, cik ātri tiek novērsti defekti vai piegādātas atbilstošas preces, kā arī līguma laušanas nosacījumi atkārtotu pārkāpumu gadījumā. Personām, kas saņems preču piegādi vai pakalpojumu, jābūt informētām par kvalitātes prasībām un līguma nosacījumiem, sarežģītākos gadījumos vērts paredzēt apmācības.
- Senas tradīcijas ir ļoti spēcīgas – pat neskatoties uz plašo LED spuldžu piedāvājuma klāstu EIS sistēmā, 2015. gadā tās klienti vecā parauga kvēlspuldzes iepirka divreiz biežāk, lai gan LED spuldzes atmaksājas jau pāris gadu laikā, bet to garantijas laiks ir divi vai pat trīs gadi. Tāpēc papildu informēšana par energoefektīvu preču ietaupījumiem varētu veicināt videi draudzīgāku izvēli.
- Ja pašvaldību iepirkumu speciālistiem un citam ar iepirkumu saistītajam personālam ir pašvaldības vadības atbalsts, tad iepirkuma izstrādes process norit daudz ātrāk un bez liekas aizkavēšanās.
- Visu nepieciešamo dokumentu sagatavošana tik apjomīgiem iepirkumiem kā publisko ēku atjaunošanai aizņem daudz laika. Mazajās pašvaldībās iepirkuma speciālisti un juristi nereti strādā tikai daļējas slodzes darbu. Ēku atjaunošanas projektu iepirkumu dokumentācijas sagatavošana prasa ļoti specifiskas zināšanas, turklāt – arī par jaunākajām tehnoloģijām nozarē. Tāpēc kvalificētu ekspertu piesaiste šādu iepirkumu dokumentu gatavošanā palīdz sagatavot labākus iepirkuma konkursus. Tomēr, pat tad, ja tehniskās specifikācijas izveidē piesaista ārējos ekspertus, kā, piemēram, PRIMES projektā, ir jārēķinās ar vairākiem mēnešiem, kamēr atlikušās formalitātes sakārto, lai iepirkumu varētu izsludināt. Sadarbība un pieredzes apmaiņa ar citām pašvaldībām ir labs veids labāku iepirkuma konkursu sagatavošanā. Šādi iepirkumi bija arī izaicinājums izpildītājiem, tā kā Latvijā nav ļoti daudz būvju, kas renovētas, ievērojot pasīvo ēku principus, un kam būtu aprēķināta ēkas dzīves cikla izmaksu analīze. Šķiet, Latvijas tirgus nav gatavs augstām prasībām projektēšanai, kas lielā mērā ir saistīts ar pieredzes trūkumu, jo vairākos PRIMES sadarbības iepirkumos bija mazs piedāvājums. Risinājums būtu šādu pasūtījumu izpildei piesaistīt ekspertus arī no citām valstīm, kā arī paša konkursa aktīvāka reklamēšana, uzrunājot potenciālos pakalpojuma sniedzējus un to apvienības, protams, ievērojot Iepirkumu likuma prasības.
- Kvalitatīvs energoaudits ir pirmais un ļoti nozīmīgs solis ceļā uz energoefektīvu ēkas renovāciju.
- Palīdzība ZPI izstrādē ir ļoti būtiska projektēšanas darbu iepirkumā, lai tiktu sasniegti visaugstākie energoefektivitātes standarti ēkas renovācijas gadījumā, tomēr tas pietiekami nesniedz informāciju CO2 bilances aprēķiniem, jo laika posms no tehniskā projekta izstrādes līdz būvniecības darbu pabeigšanai ir ļoti ilgs.
- Pozitīva pieredze ZPI motivē turpināt, izstrādājot jaunus zaļos iepirkumos. Tāpēc vēlams sākt ar vienkāršākiem iepirkumiem.
- Saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma princips varētu dot lielāku izvēli, bet iepirkuma veicēji ir izvairīgi to izmantot nepietiekamas pieredzes dēļ un nespējot formulēt labus piešķiršanas kritērijus.
Tirgus izpēte arī atklāja, ka energoefektīvākas preces varētu maksāt to pašu cenu vai pat lētāk salīdzinājumā ar līdzīgas funkcionalitātes produktiem, bet ar zemāku energoefektivitāti.
Garantijas laiks, kā to prasa Patērētāja tiesību aizsardzības likums, attiecas tikai uz patērētājiem. Gadījumā, ja klients ir juridiska persona, tad garantijas laiks vienmēr jānosaka piegādes līgumā, un tas var būt ilgāks nekā divi gadi.
Atbildēt