Uzņēmēji un to organizācijas vērtē jauno Publisko iepirkumu likumprojektu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumprojektu.
Jautājums:
Kā vērtējat jauno Publisko iepirkumu likuma projektu?
Vai tā normas uzlabos iepirkumu vidi Latvijā?
Māris Zvirbulis, a/s “Latvenergo” iepirkumu un loģistikas direktors:
“Jaunās iepirkumu likumu redakcijas ir veidotas atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām, kas ir saistošas Latvijai kā vienai no dalībvalstīm, veidojot sakārtotu uzņēmējdarbības vidi iepirkumu jomā. Vērtējot Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, pozitīvas pārmaiņas ir iepirkumu komisijas un tās darbības regulējuma ieviešana, kā arī komisijas locekļu neieinteresētības apliecināšana – tādējādi tiek stiprināta caurskatāmība un mazināts korupcijas risks. Tieši šīs ir kvalitātes, kurām savā iepirkumu sistēmas pilnveidē vislielāko vērību ir pievērsusi arī a/s “Latvenergo”. No pasūtītāja viedokļa ieguvums ir tiesības noraidīt konkrēta pretendenta piedāvājumu, ja iepriekšējās līguma saistības nav pildītas godprātīgi. Savukārt likumu projektu turpmākā izstrādē ir būtiski līdzsvarot vietējo un ārvalstu komersantu iespējas un pozicionējumu.”
***
Baiba Fromane, biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” vadītāja:
“”Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” pozitīvi vērtē jauno Publisko iepirkumu likumu, kas risina vairākas līdz šim sasāpējušās problēmas publiskajos iepirkumos, tomēr ir virkne jautājumu, pie kuriem nopietni vēl ir jāstrādā.
Būvuzņēmēji atzinīgi vērtē pāreju uz saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēli, ierobežojot gadījumus, kad var tikt izvēlēts zemākās cenas piedāvājums, šādi novēršot trūkumus, kas ir saistīti ar lētiem piedāvājumiem, tajā skaitā cenu dempingu uz darbinieku algu un sociālo garantiju rēķina. Taču svarīgi ir nepalikt tikai pie principa nostiprināšanas normatīvajā regulējumā. Bez skaidriem un saprotamiem saimnieciska izdevīguma kritērijiem publiskajos iepirkumos labākajā gadījumā dominēs tie paši “lētākie piedāvājumi”. Tamdēļ “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” kopā ar vadošajiem būvniecības nozares un publisko iepirkumu ekspertiem patlaban gatavo vienkāršu, skaidru un vispusīgu metodoloģiju saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanai, kas būs kā rekomendācija pasūtītājiem, lai atvieglotu darbu publisko iepirkumu organizēšanā.
Otrs svarīgs jautājums ir būvkomersantu klasifikatora sasaiste ar Publisko iepirkumu likumu. Būvuzņēmēji redz, ka ar klasifikatora ieviešanu vajadzētu daudz straujāk virzīties uz priekšu – vēl pirms 2019. gada. Būvkomersantu klasifikācija, pirmkārt, būs liels solis būvdarbu iepirkumu procesa vienkāršošanai. Pasūtītājiem vairs nevajadzēs vērtēt pretendentu pieredzi un kvalifikāciju katrā izsludinātajā iepirkumā. Otrkārt, klasifikācija efektīvi un objektīvi novērtē katra būvuzņēmēja kvalifikāciju, pieredzi un ilgtspēju, tādējādi līdz minimumam samazinot riskus, kas saistīti ar drošību un kvalitāti. Pasūtītājs varēs paļauties, ka būvkomersantam ir gan iepriekšēja pieredze līdzīgu projektu īstenošanā, gan nepieciešamie resursi. Tāpat būs lielāka drošība, ka būvkomersanta sniegtās garantijas būs patiešām izmantojamas, jo būvkomersants, kas veicis darbus, nebūs vienas dienas uzņēmums.
Vienlaikus nozares uzņēmumi konceptuāli iebilst pret likuma normu, kas ļauj pasūtītājam trīs gadus izslēgt komersantu no dalības publiskajos iepirkumos, ja pasūtītājs agrāk ir vienpusēji atkāpies no līguma. Piedāvātais regulējums pieļauj iespēju pasūtītājam izslēgt pretendentu vai kandidātu no dalības iepirkumā, pamatojoties tikai uz savu subjektīvu viedokli, un neparedz pretendentam iespēju aizsargāt savas tiesiskās intereses. Ņemot vērā, ka būvniecības nozarē pamatā ir daži lieli pasūtītāji, tad šī norma var kļūt par šantāžas instrumentu no pasūtītāja puses.”
***
Elīna Lidere, SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) preses sekretāre:
“Patlaban vislielākās bažas ir saistītas ar nekorektu un nereti pārāk birokrātisku Publisko iepirkumu likuma piemērošanu dzīvē. Pasūtītāji aizvien pieprasa neskaitāmas izziņas, apliecinājumus u. tml. Piemēram, neskatoties, ka LMT kopš “Padziļinātās sadarbības programmas” ieviešanas 2012. gadā ik gadus izpilda minētās programmas nosacījumus attiecībā uz īpašiem komersanta nodokļu disciplīnas, finanšu stabilitātes un uzņēmēju godprātības kritērijiem, ko uzrauga Valsts ieņēmumu dienests, katrā iepirkumu procedūrā atkārtoti ir jāpierāda, ka esam veikuši visus valsts obligātos maksājumus valsts budžetam. Tas neliecina, ka valsts uzticas pat tiem uzņēmējiem, kuri ir iekļauti t. s. Baltajā sarakstā.
Eiropas Savienības jaunā Publisko iepirkumu direktīva (2014/24/ES) kā piedāvājuma izvēles pamatkritēriju paredz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Tādēļ ar cerībām gaidījām jaunā Publisko iepirkumu likuma projektu, lai novērtētu, kā šis princips ir iestrādāts nacionālajā likumdošanā. Diemžēl tieši saskaņošanas stadijā par likumprojektu atbildīgā – Finanšu – ministrija lēma atkāpties no saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kā izvēles pamatprincipa piemērošanas, būtiski paplašinot iepirkumu grupas, kur kā pamatkritēriju var izmantot piedāvājumu ar viszemāko cenu (tajā skaitā mazos iepirkumus – pakalpojumu līgumiem no 10 līdz 42 tūkst. eiro). Piedāvājuma ar viszemāko cenu gadījumā pasūtītājs paredz vērtēt tikai vienu no produkta īpašībām – cenu. Tas samazina kopējo kvalitātes līmeni, konkurētspējīgu piedāvājumu klāstu, arī investīciju apjomu valstī kopumā. Tomēr ceram, ka diskusijās Saeimā izdosies pārliecināt politiķus par nepieciešamību ieviest saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu kā izvēles pamatprincipu visos publiskajos iepirkumos atbilstoši ES Publisko iepirkumu direktīvas garam.”
***
Signe Bāliņa, Dr. oec., Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente:
“Jaunais Publisko iepirkumu likums pats par sevi nenovērsīs līdzšinējos problēmjautājumus, taču tas ieviesīs atsevišķas normas, kam būtu jāsekmē efektīvāka iepirkumu realizēšana – piemēram, pāreja uz pilnīgi elektronisku iepirkumu norisi, jaunas iepirkuma procedūras. Regulējuma pielietošanas efektivitāte vienmēr būs atkarīga no pasūtītāju kompetences un ieinteresētības. Izšķiroša loma caurspīdīguma nodrošināšanā un korupcijas novēršanā ir e-sistēmai. Paredzams arī, ka tādējādi tiks samazinātas izmaksas gan pretendentiem, sagatavojot piedāvājumus, gan pasūtītājiem – samazinot uzglabājamo papīra dokumentu apmēru.
Zināmu neizpratni un vilšanos izraisa e-sistēmas ieviešanas termiņi. Pretēji sākotnējiem solījumiem prasības elektroniskai pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai plānots piemērot tikai no direktīvā noteiktajiem gala termiņiem (01.10.2018., izņemot centralizētos e-iepirkumus – no 16.04.2017., mazie, sociālie un citi īpašie – no 01.01.2019.). Jau pašlaik kā pozitīvs piemērs ir vērtējama Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārvaldītā centralizētā e-iepirkumu sistēma (www.eis.gov.lv), kuras platforma nodrošina ērtu iepirkumu realizāciju. Diemžēl tai piešķirtie cilvēkresursi nav pietiekami, lai nodrošinātu šādas sistēmas efektīvu un pilnvērtīgu darbību. Tādējādi šajā sistēmā ir vairāki preču veidu katalogi, kuru darbība ir beigusies jau gandrīz divus gadus un tāpēc šāda veida preces pasūtītājiem nav iespējams iegādāties. Bieži laiks starp iepirkuma sākšanu un kataloga publicēšanu aizņem gandrīz gadu, kā dēļ piedāvājumi jau ir kļuvuši neaktuāli un praktiski nelietojami. Tāds pats liktenis var piemeklēt arī e-sistēmu.
Eiropas Komisija (EK) savā jaunākajā pētījumā par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu praksēm publiskā iepirkuma jomā Latvijai ir rekomendējusi ieviest gada iepirkumu plānu publiskošanas prasību. LIKTA diskusiju par šo jautājumu iniciēja jau likumprojekta izstrādes darba grupā Finanšu ministrijā, tomēr priekšlikums atbalstu neguva. Saskaņā ar EK veikto pētījumu par publisko iepirkumu regulējuma piemērošanu IT jomā Latvijā IT iepirkumos (analizēti programmatūras iepirkumi 2011. – 2015. g.) viens pretendents ir bijis 46% (ES vidēji – 32%) iepirkumu procedūru. Minētā statistika liecina, ka pastāv konkurenci neveicinoši faktori – to vidū arī neziņa, vai pasūtītājs paredzējis veikt regulārus iepirkumus vai vairākus atsevišķus iepirkumus par līdzīgu iepirkuma priekšmetu. Atsevišķu publikāciju gadījumā, neredzot kopainu, tirgus dalībniekiem nav iespējams objektīvi novērtēt savu ekonomisko ieinteresētību.
Latvijā 80% iepirkumu tiek piemērots zemākās cenas kritērijs. Pastāv pamatotas šaubas, vai plaša pasūtītāja izvēles brīvība*, izlemjot, vai piemērot tikai zemākās cenas kritēriju, veicinās kvalitatīvāku pakalpojumu un būvdarbu, t. sk. IKT jomā, iepirkšanu. LIKTA un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir rosinājušas tiesības piemērot tikai zemākās cenas kritēriju tikai publisku piegāžu gadījumā, ja ir izstrādāta detalizēta tehniskā specifikācija un citiem kritērijiem ir nebūtiska nozīme piedāvājuma izvēlē.
Lai sekmētu efektīvāku saimnieciskā izdevīguma kritēriju izmantošanu, LIKTA pašlaik pilnveido savus priekšlikumus Iepirkumu uzraudzības biroja “Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritēriju piemērošanas publiskajos iepirkumos” vadlīniju aktualizēšanai.
Pēc LIKTA un LTRK aicinājuma, kā arī reaģējot uz informāciju, ka pasūtītāji nav pārliecināti, vai likums to atļauj, likumprojektā ir skaidri noteiktas pasūtītāja tiesības iepirkuma līguma sagatavošanā izmantot nozaru ekspertu vai organizāciju izstrādātas vadlīnijas iepirkumu veikšanai un līgumu slēgšanai, kā arī standartlīgumus. IT jomā kopš 2012. gada 25. maija ikvienam ir pieejamas LIKTA Labās prakses vadlīnijas.”
________________
* Aktuālā likumprojekta 51. panta redakcija paredz tiesības zemākās cenas kritēriju izmantot šādos gadījumos:
a) tā sauktajos mazajos iepirkumos;
b) 2. pielikumā minēto pakalpojumu iepirkumos;
c) ja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta un citiem kritērijiem ir nebūtiska nozīme piedāvājuma izvēlē.
Atbildēt