Ziņas

Augustā pieaudzis banku kopējais kredītportfelis

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem 2015. gada augustā liecina, ka banku sektora kopējo noguldījumu apmērs nedaudz sarucis (par 0,2% jeb 50 milj. eiro). Palielinoties valdības un finanšu uzņēmumu noguldījumiem, rezidentu noguldījumu atlikums pieaudzis (par 1,1% jeb 112 milj. eiro), tomēr mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumi samazinājušies. Nerezidentu noguldījumu atlikuma sarukumu (par 1,3% jeb 162 milj. eiro) ietekmēja ASV dolāra vērtības samazināšanās.

Banku sektors kopumā 2015. gada pirmajos astoņos mēnešos darbojās ar peļņu 290,3 milj. eiro. Minētajā periodā ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 94,3%).

Kopējais kredītportfelis mēneša laikā palielinājās par 0,4%, t. sk. rezidentu korporatīvo klientu kredītatlikums – par 0,9% un nerezidentu klientu – par 0,3%, savukārt rezidentu mājsaimniecību kredītatlikums saruka par 0,4%.

Ar Latvijas banku bilances pārskatu kopsavilkumu par 2015. gada augustu ir iespējams iepazīties komisijas mājaslapā
www.fktk.lv sadaļā Statistika/Kredītiestādes/Mēneša pārskati.

Teksts: ELĪNA AVOTIŅA, FKTK Komunikāciju daļas sabiedrisko attiecību speciāliste

Bankas atbalsta ziņu sniegšanu VID par aizdomīgiem darījumiem, taču ar konkrētiem kritērijiem

Bankas konceptuāli atbalsta valdības ieceri uzlikt bankām par pienākumu ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, ja tiek noteikti precīzi kritēriji un kārtība, kādā jānotiek ziņojumu sniegšanai, lai tiktu izslēgta iespēja, ka bankām ir subjektīvi jāvērtē darījumu aizdomīgums un jāveic klientu nodokļu nomaksas analīze un aprēķini.

Kā zināms, 2016. gada valsts budžeta likuma paketē valdība ir atbalstījusi labojumus likumā par nodokļiem un nodevām, Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Likumprojekti paredz finanšu iestādēm pienākumu sniegt VID ziņas par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā.

Patlaban bankas saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu sniedz informāciju par aizdomīgiem darījumiem Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienestam). Ne likuma grozījumos, ne sarunās ar Finanšu ministrijas un VID pārstāvjiem Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) nav saņēmusi konkrētas atbildes par to,

• vai bankām VID būs jāsniedz analoģiska informācija kā Kontroles dienestam par aizdomīgiem darījumiem,
• vai VID noteiks konkrētus parametrus, pēc kādiem konstatēt aizdomīgus darījumus nodokļu jomā,
• vai arī tiek paredzēts, ka bankas veiks subjektīvu analīzi par darījumu aizdomīgumu tieši no nodokļu nomaksas aspekta.

Pēc LKA uzskata, būtu maksimāli jāizslēdz subjektīvas darījumu atlases un vērtēšanas pienākums bankām.

Pēc Kontroles dienesta datiem, 2014. gadā dienests kopumā saņēma 23 tūkstošus ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem, un tikai 67% no tiem sniedza bankas. Pārējos ziņojumus sniegušas citas finanšu iestādes, nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti un citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu.

Teksts: BAIBA MELNACE

Ir jūtamas pozitīvas vēsmas iedzīvotāju noskaņojumā un ekonomiskajā stāvoklī

Iepazīstoties ar nesen publiskotā “DNB Latvijas barometra” pētījuma datiem, kas parāda iedzīvotāju kopējo noskaņojumu un vērtējumu par Latvijas ekonomisko stāvokli, secināms – lai arī patlaban vērtējums ir piesardzīgs, kopumā tam ir tendence uzlaboties.

Vērtējot ekonomikas situāciju Latvijā, jāatzīmē, ka šī gada pirmajā pusgadā IKP bija par 2,3% lielāks nekā pirms gada, un tas ir vērtējams kā ļoti labs rādītājs. Neskatoties uz kraso eksporta iespēju samazināšanos uz Krieviju, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps palielinās un ir straujāks, nekā iepriekš prognozēts. Samērā straujais vidējās darba samaksas kāpums un zemā inflācija veicina iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu. Šogad pirmajā pusgadā privātais patēriņš bija par 2,5% lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Uzlabojas arī investīciju dinamika, kas otrajā ceturksnī jau ir pozitīva (pieaugums par 2,8%, atbilstoši pirmajā ceturksnī bija samazinājums par 0,9%). Preču un pakalpojumu eksporta apjomi pirmajā pusgadā bija par 2,8% lielāki nekā pirms gada.

Turpmākā Latvijas tautsaimniecības attīstība joprojām būs cieši saistīta ar iekšējā pieprasījuma noturību un ar eksporta paplašināšanās iespējām. Būtiska loma būs uzņēmēju spējai diversificēt savus noieta tirgus. Turpinās augt privātais patēriņš, ko lielā mērā noteiks darba samaksas kāpums, kas gan kopumā būs lēnāks nekā pagājušajā gadā. Svarīgs moments kopējai izaugsmei ir arī investīciju attīstībai kā ilgtermiņa, tā vidēja termiņa skatījumā.

Attiecīgi Ekonomikas ministrija turpina darbu pie Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocību stiprināšanas. ES struktūrfondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā paredzēts novirzīt 764,15 miljonus eiro finanšu resursu pieejamības nodrošināšanai visās uzņēmējdarbības attīstības stadijās. Tāpat tiek turpināts darbs pie uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides nodrošināšanas, mazinot barjeras uzņēmējdarbības uzsākšanai, dažādu atļauju saņemšanai līdz pat izbeigšanai, īpašu uzsvaru liekot uz uzņēmējdarbībai kvalitatīvu un ērtu valsts pārvaldes e-pakalpojumu nodrošināšanu.

Teksts: ILZE LORE,
Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktora vietniece

Nozare: mazie un vidējie uzņēmēji varētu efektivizēt biznesu pat par trešdaļu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares pieredze rāda, ka samērā vienkāršu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumos ļauj uzlabot to efektivitāti vidēji par 30%. Tam ir izšķiroša nozīme situācijā, kad Latvijā produktivitāte ir teju četras reizes zemāka nekā 15 citās Eiropas Savienības valstīs. Lai gan Latvijai ir spēcīga tehnoloģiskā infrastruktūra, tomēr mēs esam pēdējā vietā Baltijas valstu vidū tehnoloģiju ieviešanā uzņēmumos – Igaunija 32. vietā, Lietuva 33. vietā, Latvija 48. vietā.

Praktiski piemēri rāda, ka tehnoloģisko risinājumu ieviešana mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU) ļauj par 20% samazināt dīkstāvi, par 40% palielināt klientu zvanu skaitu uzņēmumam, par 30% efektivizēt reklāmas budžetu, par 60% samazināt papīra patēriņu un vairāk nekā par 25% ietaupīt ūdeni un citus resursus.

Latvijas paradokss

IKT nozares vadošie uzņēmumi norāda, ka, no vienas puses, Latvija ir Eiropas interneta infrastruktūras lielvalsts ar pasaulē otro ātrāko mobilo internetu, lielāko brīvpieejas Wi-Fi tīklu Eiropā, līderpozīcijām optiskā interneta un 4G datu apjoma patēriņā un modernākajiem datu centriem, kas paver visplašākās iespējas tehnoloģiju izmantošanai biznesā. No otras puses, Latvijas produktivitātes un e-komercijas risinājumu izmantošanas rādītāji ir ļoti zemi un uzņēmēji gausi izmanto Latvijas tehnoloģiskās infrastruktūras priekšrocības.

“Mūsuprāt, viens no iemesliem ir digitālās kompetences trūkums. Taču jau tuvākajos gados Latvijas uzņēmējiem vairs nebūs izvēles. Globālajā konkurencē varēs izdzīvot tikai tie uzņēmumi, kas laikus būs ieviesuši IKT risinājumus, ceļot savu produktivitāti, eksportspēju un biznesa efektivitāti. Tāpēc Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kopā ar vadošajiem nozares uzņēmumiem ir dibinājusi kustību “Loģiskā atlase”, lai palīdzētu uzņēmējiem paaugstināt savu digitālo kompetenci un apzināties tehnoloģiju potenciālo pienesumu biznesam,” norāda LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Galvenā uzņēmēju barjera – aplami pieņēmumi

“Loģiskās atlases” kustības biedri norāda, ka līdz šim galvenais šķērslis tehnoloģiju risinājumu ieviešanā ir bijuši maldīgi aizspriedumi. Starp populārākajiem pieņēmumiem ir mīts, ka MVU nevar atļauties tehnoloģiskos risinājumus, ka to ieviešana ir pārāk sarežģīta vai arī tieši otrādi – uzņēmuma darbība ir tik specifiska, ka neviens tehnoloģiju risinājums nevarēs tikt pielāgots viņu vajadzībām. Tāpat uzņēmēji mēdz kļūdaini uzskatīt, ka uzņēmums jau ir tik taupīgs un efektīvs, ka vēl vairāk optimizēt tā darbību nav iespējams.

Par “Loģisko atlasi”

Loģiskā atlase ir LIKTA un Latvijas vadošo IKT uzņēmumu – “Datakom”, Datorzinību centrs, “FIMA”, “Lattelecom”, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, “LMT”, “RealWeb Latvia” un “Telia Latvija” – dibināta kustība. “Loģiskās atlases” mērķis ir palīdzēt Latvijas uzņēmumiem celt savu digitālo kompetenci un demonstrēt tehnoloģiju nozīmi produktivitātes, efektivitātes un konkurētspējas celšanā. “Loģiskajā atlasē” iesaistījušies arī uzņēmumi “Scania Latvia”, “Valpro”, “Hausmaster”, “Labais Meistars”, “Ozolciems tūre”, “Lattako” un “Euroaudit”, kuri eksperimentēs, savā uzņēmumā testa režīmā ieviešot tehnoloģiju risinājumus, un turpmāk regulāri publiski ziņos par to ietekmi uz biznesu.