Aizvadītajā mēnesī Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) darba vizītē ieradās kolēģi no Lietuvas Iepirkumu biroja. Tikšanas dalībnieki dalījās pieredzē un vienojās par ciešāku sadarbību nākotnē.
Lietuvā Iepirkumu birojs (IB) darbojas ilgāk nekā Latvijā – kopš 1996. gada (Latvijā kopš 2002. gada). Lietuvā publiskie iepirkumi pērn bijuši par 5,23 miljardiem eiro, par vairākiem miljardiem eiro vairāk nekā Latvijā. Atšķirībā no Latvijas Lietuvā IB nav obligātas prasības izskatīt saņemtās sūdzības. Lietuvas likumi paredz, ka piegādātājam vispirms ir jāiesniedz sūdzība pircējam, kuram tā ir jāvērtē un atbilstoši jāreaģē. Ja piegādātājs nepiekrīt pircēja lēmumam, tad viņam ir jāgatavo iesniegums tiesai. Lietuvas IB ir atbildīgs par likumdošanas aktu gatavošanu, iepirkumu kontroli, izglītošanu un padomu došanu. Ja Lietuvas IB saņem sūdzību no piegādātāja, tad var to vērtēt un var arī nevērtēt. Pērn pavisam Lietuvas IB saņēmis 449 sūdzības. Salīdzinājumam – Latvijas IUB saņēmis aptuveni 1000 sūdzību. Pēc neatbilstošo un citu sūdzību atsijāšanas birojs izskatījis aptuveni 600 sūdzības.
Lietuvas IB ir lielāks nekā Latvijas IUB. Lietuvas birojā darbojas 97 darbinieki, Latvijas IUB – aptuveni 61. Lietuvas IB vadītāja Diāna Vilīte uzsver, ka atšķirībā no Latvijas pie viņiem iepirkumu uzraugi nav nevienas ministrijas pakļautībā. “Es gan dažkārt jūtu spiedienu no politiķiem. Mani amatam ieteica valdības vadītājs un apstiprināja valsts prezidente. Jūtos vairāk vai mazāk neatkarīga, varam darboties samērā caurspīdīgi,” “Iepirkumiem” skaidro D. Vilīte. Salīdzinājumam – Latvijā IUB atrodas Finanšu ministrijas pārraudzībā.
D. Vilīte atzīst – arī Lietuvā nereti ir gadījumi, kad publiskajā iepirkumā produktus vai pakalpojumus pērk daudz dārgāk nekā privātā uzņēmuma rīkotā iepirkumā. “Tas nozīmē, ka publiskā iepirkuma procesi ne vienmēr ir pietiekami caurspīdīgi. Politiķiem ir sava darbakārtība. Dažkārt viņu ieteikumi ir ļoti labi, dažkārt smagi. Pārejas periodā, kur patlaban atrodas Lietuva un Latvija, vēl ir daudz iespēju pilnveidoties. Arī, piemēram, Itālijā, Zviedrijā ir korupcija iepirkumos. Mums jācenšas no tās izvairīties,” tā D. Vilīte.
Arī lietuvieši cer, ka jauno iepirkumu direktīvu prasību iekļaušana nacionālajā likumdošanā dos iespēju darboties saimnieciskāk nekā patlaban. Proti, būs lielāks spiediens uz saimnieciski izdevīgākā, nevis vislētākā, kā patlaban, piedāvājuma izvēli. “Jaunā iepirkuma direktīva nosaka, ka cenas piedāvājums iepirkuma konkursā dod vien 40 – 50% no visa iespējamo punktu daudzuma. Tātad iepirkumi kļūs saimnieciskāki,” teic D. Vilīte.
Viņa arī piebilst – 98% iepirkumu Lietuvā īsteno ar elektronisko iepirkumu sistēmu. Tas ir viens no labākajiem rezultātiem visā Eiropā, ne tikai Baltijas valstīs. “Ir svarīgi, ka Lietuvā no 2015. gada 1. janvāra ikviens var aplūkot publisko parakstīto iepirkuma līgumu. Caurspīdīgums ir viens no rīkiem cīņai pret korupciju. Šajā gadījumā – parādot iepirkuma līguma summu un konkursa uzvarētāju. Mēs arī atvērām kopš 2002. gada veidotās datubāzes par publisko iepirkumu. Tas palīdzēs sabiedrībai, plašsaziņas līdzekļiem,” “Iepirkumiem” pastāsta Lietuvas IB vadītāja.
Lietuvas IB un Latvijas IUB darbinieki vienojās nākamo tikšanos rīkot Viļņā.
Teksts: SANDRIS GUNVALDIS
Foto: GUNTIS PILSĒTNIEKS, Vizuālo mediju aģentūra
Atbildēt