Ziņas

Konceptuāli atbalsta grozījumus likumos energoefektivitātes un biodegvielas veicināšanai

Šā gada 5. oktobrī Ministru kabineta komitejas sēdē konceptuāli atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā.

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā nosaka pienākumu valsts tiešās pārvaldes iestādēm iegādāties energoefektīvākas preces un pakalpojumus. Tādējādi pēc likuma stāšanās spēkā publisko preču un pakalpojumu līgumu ietvaros valsts tiešās pārvaldes iestādes varēs iegādāties tikai preces un pakalpojumus, kam ir augstāks energoefektivitātes līmenis. Minētajos grozījumos ir iekļautas Eiropas Savienības noteiktās ekodizaina vai energomarķējuma prasības, kas uzliek par pienākumu valsts pārvaldes iestādēm rādīt parauglomu tādu preču un pakalpojumu izmantošanā, kas samazina enerģijas patēriņu.

Savukārt sagatavotie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā paredz, ka pārvadātājs, rīkojot jaunu autotransporta līdzekļu iepirkumu, var iegādāties tādu autotransportu, kas izmanto augstas koncentrācijas biodegvielas sajaukumu ar fosilo degvielu, tīru biodegvielu vai elektroenerģiju, ja tāda autotransporta iegāde ir ekonomiski lietderīga un tehniski iespējama. Šī norma neuzliek par obligātu pienākumu iepirkt tikai šādu autotransportu, bet dod iespēju autopārvadātājiem rīkot šādus iepirkumus ar mērķi sniegt ieguldījumu atjaunojamo energoresursu veicināšanā transporta jomā un klimata pārmaiņu mazināšanā. Ekonomikas ministrijas veiktie aprēķini liecina, ka ilgtermiņā šāda autotransporta iegāde un ekspluatācija ir ekonomiski lietderīga, ņemot vērā degvielas izmaksas un CO2 emisiju faktoru.

Sagatavotie grozījumi likumos vēl jāapstiprina Ministru kabineta sēdē un Saeimā.

Detalizētāk ar grozījumiem likumos var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē: http://tap.mk.gov.lv/mk/mkksedes/saraksts/s/darbakartiba/?sede=509.

teksts: ELITA RUBESA-VORAVKO,
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Lielo algu saņēmēji gadā pelna 362 miljonus

Latvijā lielo algu saņēmējiem, kurus skars solidaritātes nodoklis, kopējā darba algas ienākumu summa gadā ir vairāk nekā 362 miljoni eiro jeb apmēram 75,3 tūkstoši eiro vienai personai, informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamentā.

FM atzīmēja, ka šobrīd ir izveidojusies absurda situācija, kad nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā tiem nodarbinātajiem, kuru alga mēnesī pārsniedz astoņus tūkstošus eiro.

Pēc ministrijā vēstītā, no kopējiem 800 tūkstošiem nodarbināto solidaritātes nodoklis būtu jāmaksā vien 4,7 tūkstošiem darba ņēmēju, kuru darba alga gadā kopumā sasniedz 48 tūkstošus eiro jeb vidēji 4000 eiro mēnesī. “Kopējais šo personu darba vietu skaits ir 7843, kas ir vidēji 1,6 darba vietas uz katru personu. Līdz šim šie darba ņēmēji nākamajā gadā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras saņēma valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) atmaksu 10,5% apmērā no summas, kas pārsniedza 48 600 eiro atalgojumu. Ar jauno sistēmu turpmāk šīs atmaksas vairs netiks veiktas. Līdz ar to ik mēnesi šie darba ņēmēji neizjutīs nekādas pārmaiņas, salīdzinot ar šo gadu, bet nesaņems VSAOI atmaksu,” skaidroja FM.

Ministrijā arī atzīmēja, ka sabiedrībā plašs atbalsts tiek izteikts progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanai. “Salīdzinājumam – ja tiktu ieviests progresīvais IIN, darbinieks, kura bruto darba alga sasniedz piecus tūkstošus eiro mēnesī, gada laikā nodokļos papildus samaksātu 3612 eiro. Piemērojot solidaritātes nodokli, papildus jāsamaksā būtu 924 eiro. Ar 10 000 eiro bruto algu mēnesī darbiniekam progresīvā IIN piemērošana papildus radītu 22 608 eiro nomaksu nodokļos gadā, taču, piemērojot solidaritātes nodokli, – 5772 eiro. Tādējādi progresīvā IIN ieviešana būtu krietni nelabvēlīgāka lielo algu saņēmējiem nekā solidaritātes nodokļa ieviešana,” norādīja ministrijā.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aģentūrai BNS norādīja, ka FM apgalvojums par to, ka “šobrīd ir izveidojusies absurda situācija, kad nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā tiem nodarbinātajiem, kuru alga mēnesī pārsniedz astoņus tūkstošus eiro”, neiztur kritiku.

“Šeit ir jāskatās nevis slogs procentuāli, bet gan absolūtos skaitļos – lai samaksātu, piemēram, 360 eiro algu, darba devējam jārēķinās ar nodokļos maksājamiem aptuveni 180 eiro papildus (jo jāskatās kopējās izmaksas – cik vienas algas samaksa darbiniekam izmaksā kopā), bet, lai samaksātu, piemēram, FM minētos 8000 eiro, darba devējam “pa virsu” jāmaksā vēl nedaudz vairāk kā 3000 eiro. Tieši šo aspektu arī visu laiku cenšamies uzsvērt,” norādīja LDDK.

Jau vēstīts, ka arī iepriekš LDDK asi kritizējusi valdību par lēmumu ieviest solidaritātes nodokli. LDDK viceprezidents Mārtiņš Bičevskis uzsvēris, ka nav pieņemama valdības sasteigtā un fragmentētā nodokļu politika, kas lielāko papildus iekasējamo nodokļu slogu uzliek darbaspēkam, mazinot tā konkurētspēju.

LDDK veiktā biedru aptauja par pārmaiņām darba nodokļos, kurā piedalījās 35 uzņēmumi ar kopējo darbinieku skaitu 24 tūkstoši, liecina, ka vairāk nekā 50% uzņēmēju nākamgad plāno ierobežot atalgojuma pieaugumu, viena trešdaļa norādījusi, ka izmantos citas legālās atalgojuma formas, un vēl trešdaļa uzņēmēju plāno paaugstināt preču/pakalpojumu cenas. Savukārt 20% uzņēmēju aptaujā minējuši, ka likvidēs darba vietas.

Valdība atbalstījusi solidaritātes nodokļa ieviešanu no nākamā gada, jo noteiktais VSAOI objekta maksimālais apmērs (2015. gadā tas noteikts 48 600 eiro apmērā) rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu, it īpaši augsti atalgotā darbaspēka sektorā. Nodokli paredzēts attiecināt uz atalgojumu, kas pārsniegs minētos griestus.

BNS