Kategorijas
Nozares

Ar zeķēm uz ārzemēm

Pateicoties publiskajam iepirkumam, SIA “Pingons” ražotās vīriešu zeķes valkā ne tikai Latvijas armijas karavīri, bet arī Igaunijas policisti. Uzņēmums šajos vairāk nekā desmit gados, kopš piedalās publiskajos iepirkumos, uzkrājis vērā ņemamu pieredzi. Sandra Beketova un Vladimirs Beketovs nākotnē cer piedalīties iepirkumos arī ārpus Baltijas valstīm, un pirmie soļi šajā virzienā jau sperti.

Pateicoties publiskajam iepirkumam, SIA “Pingons” ražotās vīriešu zeķes valkā ne tikai Latvijas armijas karavīri, bet arī Igaunijas policisti. Uzņēmums šajos vairāk nekā desmit gados, kopš piedalās publiskajos iepirkumos, uzkrājis vērā ņemamu pieredzi. Sandra Beketova un Vladimirs Beketovs nākotnē cer piedalīties iepirkumos arī ārpus Baltijas valstīm, un pirmie soļi šajā virzienā jau sperti.

SIA “Pingons” ir Latvijā vislielākais vīriešu kapzeķu, kā arī sieviešu un bērnu pusgaro zeķu ražotājs. Darbību sācis pirms nepilniem divdesmit gadiem, patlaban tas mēnesī ražo aptuveni 220 000 zeķu pāru, ko ar tirdzniecības kompānijas “Bisoks” starpniecību pārdod Baltijā un vienlaikus eksportē arī uz vairāk nekā divpadsmit pasaules valstīm. SIA “Pingons” īpašnieks un valdes loceklis Vladimirs Beketovs, atbildot uz jautājumu, kā radusies ideja piedalīties publiskajos iepirkumos, saka: “Ikvienam uzņēmējam, kurš nodarbojas ar ražošanu un tāpēc visu laiku ir atkarīgs no situācijas tirgū, kas nereti mēdz būt ļoti svārstīga, gribas kaut ko stabilu.” Un viņš smiedamies atceras, ka savulaik ar zināmu skaudību skatījies uz ceļiniekiem, būvniekiem un pilsētu apzaļumotājiem, kam šādu stabilitāti garantējis publiskais iepirkums.

Tiesa, kopš paši piedalās iepirkumos, ne reizi vien pārliecinājušies, cik šī stabilitāte mānīga. Toties no pieredzes lieliski zina, cik daudz laika un darba nepieciešams ieguldīt, lai pienācīgi sagatavotos konkursam un beigu beigās tiktu pie cerētā pasūtījuma.

Viss sākās ar armiju

“Savulaik bija tāds uzņēmums “Juglas manufaktūra”, ar ko mums izveidojās laba sadarbība,” stāsta Beketovs. “Kādu dienu viņi piezvanīja un prasīja, vai gribam piedalīties Latvijas armijas iepirkumā.” Savukārt Sandra Beketova, kas uzņēmumā strādā par tirdzniecības menedžeri un vienlaikus gatavo arī dokumentāciju publiskajiem iepirkumiem, atceras – toreiz, pirms desmit gadiem, viņi strādājuši savā nišā, intensīvi apguvuši Krievijas tirgu un iepirkums šķitis kaut kas tāls un neaizsniedzams. Tāpēc paši uz savu galvu diezin vai būtu uzdrošinājušies piedalīties konkursos.

Bet toreiz viņu piedāvājums ticis atzīts par labāko, un turpmāk SIA “Pingons” Nacionālo bruņoto spēku publiskajos iepirkumos jau sākusi piedalīties regulāri un bez starpnieku palīdzības.

Taisnības labad gan esot jāatzīst, ka desmit gadu laikā šajā nozarē daudz kas mainījies, uzskata Beketovi. Turklāt uz labo pusi. Pirmkārt, pati iepirkuma procedūra kļuvusi vienkāršāka. Līdz ar to viss notiek krietni ātrāk. Otrkārt, patlaban pretendentam ir jāiesniedz mazāk dažādu izziņu un dokumentu. Arī process kopumā vairs neesot tik birokrātisks. Sandra gan bilst, ka varbūt viņiem tikai tā šķietot. “Ar laiku, uzkrājot pieredzi un zināšanas, jebkurā jomā strādāt kļūst vieglāk. Publiskais iepirkums nav nekāds izņēmums. Svarīgi iepazīt klientu un izprast tā vēlmes,” viņa saka.

Sadarbība, kas pirms gadiem desmit aizsākās ar bruņotajiem spēkiem, aizvien turpinās, un, pēc Vladimira domām, ir abpusēji izdevīga. Iepirkuma veicēji ir apmierināti ar “Pingona” izstrādājumu kvalitāti. Savukārt uzņēmumam, kaut arī uz kopējā produkcijas daudzuma samērā neliels, tas tomēr ir stabils noiets. Protams, lai šādu abpusēju izdevīgumu panāktu, produkcijai jāatbilst pasūtītāju tehniskajai specifikācijai. Tātad jābūt attiecīgai tehnoloģijai un ražošanas jaudām, kā arī vienlaikus izstrādājumiem jāspēj nodrošināt viszemāko cenu.

Ko pieprasa specifikācijā? “Tas ir izstrādājumu svars, garums, platums un krāsa, kā arī materiāls,” skaidro Sandra. Sākumā gan viņi piedalījušies tikai pusvilnas zeķu iepirkumos. Tie bijuši aptuveni 30 000 pāru gadā, jo kokvilnas zeķēm nevarējuši piedāvāt labāko cenu.

Arī izstrādājumu svars sākumā sagādājis problēmas, jo, strādājot ar parastiem klientiem, tam nepievērš tik lielu uzmanību. Tas, kā stāsta Vladimirs, licis mainīt tehnoloģiskos risinājumus un pirkt attiecīgas ražošanas iekārtas. Tāpēc patlaban viņiem Latvijā šajā ziņā neesot konkurentu un visu šo gadu laikā, kopš “Pingons” piedalās iepirkumos, nav bijusi neviena sūdzība par izstrādājumu kvalitāti.

Kopš 2010. gada SIA “Pingons” piedalījusies arī Iekšlietu ministrijas (IeM) publiskajos iepirkumos, lai gan salīdzinājumā ar armiju policistiem un robežsargiem zeķes iepērk mazāk, visticamāk, līdzekļu trūkuma dēļ, ar ko joprojām cīnās šis resors.

Igauņi izvēlas zeķes ar sudraba diegu

Ja salīdzina izstrādājumus un daudzumus, kādus iepērk Latvijas armija, policija un robežsardze, ar to, ko valkā viņu kolēģi Igaunijā vai Skandināvijas valstīs, tad jāatzīst, ka mēs esam ļoti, ļoti pieticīgi un taupīgi. Atšķirībā no Latvijas IeM, kas 2012. gadā pēc konkursa noslēdza ar “Pingonu” ilgtermiņa līgumu par 3000 kokvilnas zeķu pāru piegādi, igauņi 2011. gadā saviem policistiem iepirka 10 000 pāru. Un pērn pēc uzvaras konkursā “Pingons” šīs valsts tiesībsargājošajām struktūrām piegādāja jau 40 000 pāru zeķu.

Ko tad igauņi izvēlas no vairāk nekā 600 vīriešu zeķu produkcijas veidiem, ko ražo uzņēmumā? Izrādās – nevis vienkāršu un lētu, bet gluži pretēji – kvalitatīvu un labu produkciju, jo visi 40 000 pāri bija termozeķes gan vasaras, gan ziemas sezonai. Turklāt vasarai paredzētās bija ar bambusa šķiedru un sudraba diegu, kas nozarē ir samērā jauns izstrādājums ar izcilu kvalitāti, bet SIA “Pingons” vienīgie Latvijā to ražo. Šādu daudzumu un šādas kvalitātes zeķes pārdot mazumtirdzniecībā jau būtu samērā grūti. Tāpēc iepirkums ražotājiem bijis ļoti izdevīgs.

Beketovi gan uzsver, ka publiskajos iepirkumos Igaunijā uzņēmums nepiedalās pa tiešo, bet ar savu Igaunijas sadarbības partneru starpniecību. Līdzīgi sadarbības partneri Latvijas zeķu ražotājiem ir arī Somijā. Vienīgi šīs valsts publiskajos iepirkumos mūsējiem pašlaik uzvarēt nav izredžu. Kāpēc? Pavisam vienkārši – iepirkuma specifikācijā ir ļoti detalizēti aprakstīts iepērkamais priekšmets. Pat nosakot nepieciešamo valdziņu skaitu vienā rindā. Tas nosaka adīšanas iekārtas, kādas nepieciešamas. Tādējādi, ja 100% nevari nodrošināt iepirkuma priekšmetu saskaņā ar tehnisko specifikāciju, piedāvājums nav atbilstošs un to tālāk neizvērtē.

S. Beketova neizslēdz varbūtību, ka minētie nosacījumi radīti speciāli, orientējoties uz konkrētiem Somijas ražotājiem un mēģinot aizsargāt vietējo tirgu. Un šādi gadījumi, kad tiek izvirzītas īpašas specifiskas prasības, ko jauniem ienācējiem šajā tirgū izpildīt ļoti grūti, esot novēroti ne tikai Somijā. Tāpēc tik svarīgi, lai būtu spēcīgi, zinoši sadarbības partneri ar labu reputāciju vietējā tirgū.

“Vispār ārzemniekiem ļoti grūti uzvarēt šajos konkursos. Un mums ar to jārēķinās,” saka Vladimirs Beketovs.

Kaut arī Latvijas zeķu ražotājiem tas, protams, ir neizdevīgi, mūsu publisko iepirkumu rīkotājiem tam vajadzētu kalpot par uzskatāmu piemēru, kā neļaut Latvijas nodokļu maksātāju naudai, ko izmanto publiskajos iepirkumos, aizplūst no valsts.

2%, kas rosina izaugsmi

Tomēr, neskatoties uz grūtībām, SIA “Pingons” negrasās mest plinti krūmos. Gluži pretēji – pilnveidojot tehnoloģiju, nākotnē netiek izslēgta iespēja startēt publiskajos iepirkumos ne tikai Somijā, bet arī citās ziemeļvalstīs, tostarp Norvēģijā. Pēc Sandras domām, vienīgais svarīgais nosacījums – lai tur būtu sadarbības partneri. Jo pašu spēkiem vien apgūt šo valstu iepirkumu procedūras un attiecīgo likumdošanu būtu ne tikai pārāk dārgi, bet arī laikietilpīgi.

Un šādi sadarbības partneri Latvijas lielākajam zeķu ražotājam jau ir. Somu partneri to pārstāv visā Skandināvijā un līdzās jau pieminētajai Igaunijai ir partneri arī Lietuvā, Nīderlandē, Beļģijā.

“Izvērtējot cenas šo valstu lielajos publiskajos iepirkumos, mēs redzam, ka varam ar tām konkurēt. Tātad perspektīva ir,” pārliecināta S. Beketova. “Vienīgi pašlaik ir problēmas ar atsevišķiem specifikāciju nosacījumiem, kuri varbūt mums vēl nav pa spēkam, kā arī dokumentu noformēšanu atbilstoši konkursa prasībām. Tātad juridiskais aspekts.” Tiesa, vēl jāņem vērā, ka pirmo reizi konkursos uzvarēt ir vieglāk nekā nākamajos. Konkurenti, redzot, kāda cena tiek piedāvāta, citu gadu piedāvā zemāku, tāpēc ar to jārēķinās un jābūt ļoti elastīgiem. Tas pats attiecoties uz piegādes termiņiem, kur daudz ko varot izšķirt viena diena, lai gan vidēji pasūtījuma izpildei nepieciešamas trīs nedēļas. Ja kāds cits spēj piegādāt agrāk, tu vari izrādīties zaudētājs.

Turklāt visam esot jāgatavojas. Atsevišķiem klientiem publiskajos iepirkumos jānodrošina arī attiecīgs iepakojuma veids saskaņā ar specifikāciju, kas arī var būt viens no klupšanas akmeņiem. “Ja tiek prasīts, lai zeķes tiktu iepakotas polietilēna maisiņā pa desmit un katram pārim vajadzīga sava etiķete gan ar svītru kodu, gan izgatavošanas datumu, gan iepirkuma numuru, tad šādai etiķetei arī jābūt,” stāsta S. Beketova.

Tāpēc publiskais iepirkums nav uzņēmuma pašmērķis, jo prasību ir daudz un dažādas. Turklāt, ja grib uzvarēt konkursos regulāri, tās visas jārespektē. Jābūt gataviem ražošanu sākt bez kavēšanās, tāpēc jāņem vērā izejvielu pieejamība.

Tomēr publiskais iepirkums nekad nenodrošinās tādu pārdošanas daudzumu kā mazumtirdzniecība, kur nav nekādu ierobežojumu, ja vien pircējam ir pieņemama izstrādājumu kvalitāte un cena. Bet vienlaikus tas ir zināms stabilitātes garants un kalpo arī kā stimuls ražošanas attīstībai visos segmentos.

V. Beketovs gan saka – patlaban ar publiskā iepirkuma starpniecību pārdod niecīgu produktu daudzumu – vien nepilnus divus procentus no kopējā produkcijas apjoma, ja skatās piecu gadu periodā, tomēr šie daudzumi ir svarīgi īsā termiņā. Šiem diviem procentiem nenoliedzami esot ietekme uz ražošanu. Varbūt ne tik daudz naudas izteiksmē, cik jauno tehnoloģiju un jauno produktu apgūšanā un nodrošinot saviem darbiniekiem pastāvīgu darbu.

AUTORS: Aivars Kļavis,
foto: Gatis Diedziņš

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.