Kas ir iepirkuma līgums?

Šajā nodarbībā aplūkosim jautājumus par iepirkuma līgumu, tiks sniegtas atbildes par to, kas izstrādā līguma tekstu, kad paraksta līgumu un kāpēc jāievēro nogaidīšanas periods.

Kas ir iepirkuma līgums?

Lai nodrošinātu visām valsts un pašvaldību iestādēm un to uzņēmumiem (turpmāk tekstā – pircējiem) deleģētās funkcijas, dažādu preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kā arī nodrošinātu būvdarbu veikšanu, pircēji veic iepirkumu, kā rezultātā slēdz iepirkuma līgumu. Iepirkuma līgumslēdzējpuses, no vienas puses, ir komersanti (komersanti, kas iesniedz piedāvājumu, – pretendenti, bet, noslēdzot līgumus, tiek definēti kā piegādātāji) un, no otras puses, pircēji (iestādes un uzņēmumi, kas atbilst pasūtītāja statusam saskaņā ar PIL 1. panta 10. punktu).

PIL 1. panta 14. punkts nosaka, ka publiski būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumi ir iepirkuma līgumi, kuri finansiālās interesēs rakstveidā noslēgti starp pircēju un komersantu un kuru priekšmets ir prece, pakalpojumi vai būvdarbi. Te svarīgi norādīt, ka rakstveida forma ir obligāta visiem iepirkumiem, kas tiek veikti saskaņā ar PIL 8.2 pantu, 8. panta 7. un 7.¹ daļu, 8. panta pirmajā daļā minētajām iepirkumu procedūrām.

Līguma projekts ir neatņemama iepirkuma dokumentu sastāvdaļa, kas tiek sagatavota vienlaikus ar citiem iepirkuma dokumentiem – iepirkuma noteikumiem (mazajos iepirkumos, t. sk. mazajos B daļas pakalpojumu iepirkumos), konkursa nolikumu, uzaicinājumu (B daļas pakalpojumos un sarunu procedūrās) un tehniskajām specifikācijām.

Mazajos iepirkumos PIL nav noteikts, ka iepirkuma dokumentiem jāpievieno līgumprojekts jau pie iepirkuma izsludināšanas, proti, jābūt publiski pieejamam un ievietotam pircēja mājas lapā (PIL 8.2 panta ceturtās daļas pēdējais teikums), taču iepirkuma noteikumos ir svarīgi norādīt tos iepirkuma līguma nosacījumus, kas var būtiski ietekmēt gan komersanta piedāvājamās cenas noteikšanu iepirkumam, gan līguma izpildes apstākļus.

Piemērojot sarunu procedūru, līgumprojekts ir svarīgs dokuments, kura nosacījumus pircējs un komersants apspriež sarunu laikā. Tādējādi būtu uzskatāms, ka līgumprojekts ir tikpat neatņemama iepirkumu dokumentu sastāvdaļa, kā tas ir konkursu gadījumos. Diemžēl vēlos norādīt: ja līgumprojekts tiek publiskots kopā ar citiem iepirkuma dokumentiem pie iepirkuma izsludināšanas (ievietots pircēja mājas lapā internetā), parakstāmajā iepirkuma līguma redakcijā nedrīkst veikt būtiskas izmaiņas. Izņēmums gan var būt gadījumos, kad organizē sarunu procedūru, pamatojoties uz PIL 62. panta pirmās daļas 2. punktu, 62. panta pirmās daļas 3. punktu vai 63. panta pirmās daļas 2. punktu vai 63. panta pirmās daļas 3. punktu, visos 63. panta trešās un ceturtās daļas nosacījumiem, jo, organizējot sarunas (sarunas protokolē) praktiski ar izvēlēto komersantu, sarunu laikā pircējs ar komersantu var vienoties par īpašiem līguma izpildes nosacījumiem. No tā izriet, ka līguma redakcija, kas tiks parakstīta, atšķirsies no sākotnējās līguma projekta redakcijas.

Iepirkumu procedūru un B daļas pakalpojumu iepirkumos, kurus veic saskaņā ar PIL 8. panta 7. daļu vai 7.¹ daļu, par līgumprojekta nosacījumiem komersantiem ir tiesības iesniegt iesniegumu

Iepirkumu uzraudzības birojā, ja līgumprojektā ir iekļautas normas, kas nav samērīgas ar iepirkuma noteikumiem vai tās ir nelikumīgas. Piemērojot sarunu procedūru, domājams, būtu jārīkojas identiski, proti, līgumprojektam būtu jābūt pievienotam sarunu procedūras uzaicinājumam, jo sarunu ietvaros ir būtiski pārrunāt līgumprojekta nosacījumus, ja vien komersantam ir bijusi iespēja ar tiem iepazīties.

Vēršu uzmanību, ka ne vienmēr pircējam ir tiesības slēgt iepirkuma līgumu ar izvēlēto komersantu, tiklīdz iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par rezultātiem iepirkumā, proti, ir noteikti uzvarētāji, jo pircējam jāievēro nogaidīšanas periods.

Iepirkuma līguma projektu gatavo iepirkuma komisijas locekļi vai katras iestādes vadītāja pilnvarotā persona saskaņā ar katrā iestādē sagatavotās iepirkumu kārtības nosacījumiem.

Nogaidīšanas periods

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 67. pantu pircējiem ir noteikts nogaidīšanas periods, pēc kura pircējs ar izvēlēto komersantu var slēgt līgumu. Kāpēc nepieciešams nogaidīšanas periods? Nogaidīšanas periods ir laiks, kad komersantiem tiek dota iespēja pārbaudīt pieņemtā lēmumu atbilstību iepirkuma dokumentos izvirzītajām prasībām. Iepazīstoties ar iepirkuma komisijas lēmumu un piedāvājumu vērtēšanas protokoliem, komersants pieņem lēmumu, vai tam ir pamats iesniegt sūdzību (iesniegumu) IUB par iepirkuma komisijas pieņemto lēmumu. Nogaidīšanas periodā pircējs nevar parakstīt iepirkuma līgumu. IUB mājas lapā ir ievietots skaidrojums „Iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšana” http://www.iub.gov.lv/files/upload/Liguma_slegsana_21122012_0.pdf, kurā ir sniegts gan skaidrojums, gan piemēri, kā pareizi aprēķināt iespējamo iepirkuma līguma slēgšanas datumu, ņemot vērā, kādā veidā komersanti tiek informēti par rezultātiem iepirkumā (sk. 1. tabulu „Nogaidīšanas perioda ilgums pirms iepirkuma līguma parakstīšanas saskaņā ar PIL 67. panta piekto daļu”). Informācija par rezultātiem (lēmums) tiek nosūtīta:

• pa pastu,
• pa faksu vai pa e-pastu elektroniski, parakstītu ar e-parakstu vai nodota personīgi.
• Nogaidīšanas perioda 1. diena ir nākamā diena pēc dienas, kad tika nosūtīta informācija komersantiem par iepirkuma rezultātiem (piemēram, pirmdienā 1. septembrī tika nosūtīta informācija komersantiem, tātad otrdiena, 2. septembris, būs pirmā nogaidīšanas perioda diena).

1. tabula

Nogaidīšanas perioda ilgums pirms iepirkuma līguma parakstīšanas saskaņā ar PIL 67. panta piekto un sesto daļu

Pircējam, parakstot iepirkuma līgumu, ir saistošs iepirkuma komisijas pieņemtais lēmums un iepirkuma dokumentiem pievienotā līguma projekta redakcija, neveicot tajā būtiskas izmaiņas. Nebūtiskas izmaiņas varētu būt gadījumos, kad jānovērš pieļautās kļūdas PVN aprēķinā, samaksas kārtībā (piemēram, ja tajā norādītie datumi iekrīt brīvdienās un svētku dienās, bankas kontu numuros utt.).

Ja iepirkuma līgumcena mazāka par 4000 eiro preču un pakalpojumu iepirkumos vai mazāka par 14 000 eiro būvdarbu gadījumos (bez PVN), rakstveida līguma parakstīšana nav obligāta, ja vien pircēja izstrādātajā iepirkuma kārtībā nav noteikts citādi. Taču vēlos norādīt, ka katras iestādes izstrādātajā iepirkuma kārtībā var būt noteikta īpaša kārtība dokumentiem, kas apliecina darījuma ar komersantu pierādīšanas veidu – pavadzīme vai parakstīts līgums.

Pamatojoties uz PIL 67. panta ceturto daļu, piemērojot iepirkuma procedūras un veicot iepirkumu saskaņā ar PIL 8. panta 7. vai 7.¹ daļu, pircējs iepirkuma līgumu slēdz ne agrāk kā nākamajā darbdienā pēc nogaidīšanas termiņa beigām, ja IUB nav PIL 83. pantā noteiktajā kārtībā iesniegts iesniegums par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, proti, nav iesniegta sūdzība par iepirkuma rezultātiem, tādējādi apšaubot iepirkuma komisijas pieņemtā lēmuma par uzvarētāja noteikšanu likumību un atbilstību iepirkuma dokumentos izvirzītajām prasībām.

Noslēdzamā iepirkuma līguma termiņi

PIL 67. panta trešā daļa paredz, ka iepirkuma līgumu slēdz uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem. Šī gan ir vispārēja norma, jo iepirkuma līguma termiņu ietekmē laika periods, uz kādu noteikts nepieciešamo preču, pakalpojumu un būvdarbu apjoms, kas noteikts tehniskajās specifikācijās. Līguma termiņš ietekmē iepirkuma paredzamās līgumcenas noteikšanu. Ar to, kā pareizi noteikt iepirkuma paredzamo līgumcenu, var iepazīties žurnāla „Iepirkumi” 9.–11. nodarbības saturā. Līgumu termiņi var būt:

• 12 mēnešiem, pamatojoties uz PIL 9. panta devīto daļu, kas nosaka, kā paredzamā līgumcena tiek noteikta regulāra rakstura iepirkumiem. Līguma termiņš ir terminēts (piemēram, 21.06.2014.–20.06.2015. vai 01.01.2014. –31.12.2014.). Šādi regulāra rakstura iepirkumi ir pārtikas, saimniecības preču, medikamentu un ikdienā nepieciešamo medicīnas preču iegādes, apdrošināšanas, ceļu uzturēšanas un telpu tīrīšanas pakalpojumi, dažāda veida remonti biroja vai datortehnikai vai autotransportam utt.;
• noteikts laika periods (piemēram, 3 mēneši no līguma parakstīšanas dienas), kādā veicami noteikti būvdarbi, sniedzami konkrēti pakalpojumi, veiktas noteiktas piegādes.

Veicot iepirkumu par viena veida precēm, piemēram, degvielas, kurināmā materiāla piegāžu gadījumos, līguma termiņu var noteikt:

• terminētu, norādot precīzu laika periodu (piemēram, 21.06.2014. –20.06.2015.), jo nepieciešamo preču apjoms noteikts pietiekami precīzs 12 mēnešu periodam;
• līdz maksimālā preču apjoma piegādes beigām (piemēram, līgums darbojas līdz iepirkuma priekšmeta aprakstā noteikta pilna apjoma (22 000 litri degvielas) piegādes beigām). Šāda līguma termiņa gadījumā līgums var darboties arī uz laika periodu, kas īsāks par 12 mēnešiem (jo pircējs 22 000 litrus degvielas tika iztērējis jau 11 mēnešos, tāpēc ka nebija precīzi noteicis nepieciešamo preču apjomu 12 mēnešu laika periodam). Nākamais iepirkums gan nevar būt plānots atlikušajam gada vienam mēnesim (22 000 litri: 11 mēneši = 2000 litri mēnesī), bet jāveic jauns iepirkums 12 mēnešu periodam (proti, 24 000 litru (2000 litri mēnesī x 12 mēneši) iegādei uz 12 mēnešiem). Jebkurā gadījumā pircējam, plānojot nākamo iepirkumu, precīzāk jānosaka maksimālais degvielas apjoms sava autotransporta parka vajadzībām (dažkārt 22 000 litri tiek lietoti pat 14 mēnešus, jo pircējs bijis gana taupīgs, un tādējādi līgums darbojas 14 mēnešus);
• līdz maksimālā preču apjoma piegādes beigām (piemēram, līgums darbojas līdz pilna apjoma (22 000 litri) piegādes beigām), bet ne ilgāk par 12 mēnešiem no līguma stāšanās brīža (vai precīzi norādot līguma darbības gala datumu). Šādos gadījumos, kad viens no nosacījumiem – apjoms (22 000 litri) vai datums – izpildīsies pirmais, tajā brīdī līgums arī beidzas. Šo līguma darbības nosacījumu visbiežāk lieto tiešās pārvaldes iestādes, kas, šķiet, izskaidrojams ar to, ka šajās iestādēs ir noteikta kārtība, uz kādu laika periodu drīkst slēgt iepirkuma līgumus, kaut PIL neliedz izmantot arī 2. nosacījumu par noteikta preču apjoma iegādi līdz pilna apjoma piegādes beigām.

Iepirkuma līguma stāšanās spēkā

Līguma izpildi uzsāk komersants, kad līgumu parakstījis gan pircējs, gan komersants. Līgumā var noteikt atšķirīgu kārtību līgumā stāšanās brīdim. Biežāk iepirkuma līgumos norādītie spēkā stāšanās nosacījumi:

Vēršu uzmanību, ka iepirkuma līguma termiņu nevar automātiski pagarināt, atsaucoties tikai uz faktu, ka līdzšinējā sadarbība ar komersantu bijusi kvalitatīva un abas līgumslēdzējpuses ir apmierinātas ar līzdšinējo sadarbību.

Piemērs. Iepirkuma līgums noslēgts mazā iepirkuma (PIL 8.2 panta) ietvaros uz vienu gadu par summu 35 000 eiro (bez PVN) par kancelejas preču piegādi X pašvaldībai. Līgumā ir nosacījums, kas paredz, ka „ja 14 (četrpadsmit) dienu laikā pirms līguma termiņa beigām neviena no pusēm nav rakstiski brīdinājusi par līguma laušanu, līgums tiek automātiski pagarināts uz vienu kalendāro gadu”.

Sekas: ja ir šāda atruna, pircējs, nokavējot šo 14 dienu termiņu, faktiski ir piekritis šī paša līguma izpildei uz vēl vienu gadu tādā pašā apjomā par līgumā minēto summu (t. sk. par tām katras kancelejas preces vienības cenām, kas bija norādītas mazā iepirkuma komersanta Y finanšu piedāvājumā). Iepriekš pirms 35 000 eiro vērtā līguma parakstīšanas pircējs bija organizējis mazo iepirkumu (līgumcena no 4000 līdz 42 000 eiro bez PVN). Tagad, turpinot šo līgumu, faktiskie maksājumu, būs sasnieguši 70 000 eiro bez PVN. Iesniedzot IUB statistikas pārskatus (iesniedz visi pasūtītāji (pircēji) katru gadu līdz 1. aprīlim), tiek konstatēts, ka faktiskie maksājumi iepriekš noslēgtā līguma ietvaros sasniedz 70 000 eiro, kas liecina, ka šāda apjoma iepirkumam bija jāveic atklāta konkursa procedūra, par kuru savukārt IUB mājas lapā nav atrodams sludinājums par šāda iepirkuma izsludināšanu.

Izvērtējot šo piemēru, secināms, ka pircējs ir izvairījies no iepirkuma procedūras piemērošanas, tādējādi liedzot komersantiem konkurces ietvaros cīnīties un iegūt likumīgā veidā līgumslēdzēja tiesības. Konkrētajā gadījumā būtu izvērtējams, vai nav pārkāpts Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.21 pants. Minētā norma paredz, ka par iepirkuma līguma noslēgšanu, nepiemērojot publisko iepirkumu jomas normatīvajos aktos noteiktās iepirkuma procedūras vai citu šajos normatīvajos aktos noteikto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtību, kas pasūtītājam vai tā pārstāvim bija jāpiemēro, vai piemērojot publisko iepirkumu jomas normatīvajiem aktiem neatbilstoši izraudzītu iepirkuma procedūru vai citu šajos normatīvajos aktos noteikto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtību, vai nepublicējot publisko iepirkumu jomas normatīvajos aktos noteiktos paziņojumus Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja tie bija jāpublicē, uzsākot iepirkuma procedūru, kā arī par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, piemērojot sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu, ja sarunu procedūras piemērošana nav saskaņota ar IUB, bet šāda saskaņošana bija noteikta normatīvajos aktos, uzliek naudas sodu no 70 līdz 700 eiro. Sods, iespējams, tiktu piemērots iestādes vadītājam, kas nekonstatēja, ka šādā veidā iepirkuma līgums tiek pagarināts.

Komersants iespējas iebilst par līgumprojekta (nākotnē parakstāmā līguma versiju) redakciju

PIL paredz, ka par līgumprojekta redakciju komersants ir tiesīgs uzdot jautājumus un savlaicīgi saņemt atbildes no iepirkuma veicēja tāpat kā par jebkuru citu iepirkuma dokumentācijas sastāvdaļu, kā arī iesniegt iesniegumu par līgumprojekta nosacījumu neatbilstību PIL normām un citu LR normatīvo aktu prasībām, ja komersanta intereses tiek aizskartas un pircēja izvirzītie nosacījumi līgumā ir nepamatoti un ierobežojoši, pamatojoties uz PIL 83. panta 3. un 3.¹ daļā minētajos termiņos. IUB mājas lapā ir pieejams metodiskais materiāls „Skaidrojums par iesniegumu iesniegšanas termiņiem” http://www.iub.gov.lv/files/upload/skaidrojums_par_iesniegumiem_0311.pdf

Ko ietver iepirkuma līgumā

PIL 67. pants nosaka tiesiskās attiecības starp pircēju un komersantu, kur norāda: pasūtītāja (pircēja) un piegādātāja (komersanta) nosaukumu, rekvizītus, iepirkuma priekšmeta aprakstu, līgumcenu un tās samaksas kārtību, līguma izpildes termiņu, vietu un nosacījumus, līgumslēdzēju pušu atbildību par līguma neizpildīšanu, līguma grozīšanas kārtību un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma, un citus noteikumus.

Kā ieteikumu varu minēt, ka iepirkuma līgumā iepirkuma priekšmeta apraksta vietā var iekļaut tehniskās specifikācijas (kas iekļautas iepirkuma dokumentos un ko komersanti izmantoja kā izejmateriālu piedāvājuma gatavošanai) un tehnisko piedāvājumu (kas ņemts no komersanta piedāvājuma orģināla). Šāda pieeja atvieglos kontroli pār līguma izpildi no pircēja puses, jo līgumā būs skaidras norādes, kādas preces un pakalpojumi kādā apjomā un kvalitātē jāpiegādā, kādiem jābūt veiktajiem būvdarbiem, nevis tikai atruna par iepriekš veikta iepirkuma rezultātu kā tādu.

Nākamajā nodarbībā aplūkosim detalizētāku informāciju par līguma saturu, kā arī par to, kā notiek līgumprojekta saskaņošana pirms līguma parakstīšanas, vienlaikus analizējot, kādi nosacījumi ir būtiski dažādu veidu iepirkumos.