Kādas ir piegādātāja iespējas aizsargāt savas tiesības un intereses iepirkuma procedūras ietvaros, risinot neskaidros un strīdīgos jautājumus?
Lai varētu pienācīgi aizsargāt savas tiesības un intereses konkrētā iepirkuma procedūrā, personai, kas apsver savas iespējas piedalīties iepirkumā un attiecīgi iesniegt piedāvājumu, ir ieteicams noskaidrot un ņemt vērā vismaz dažus galvenos aspektus.
Kas ir pasūtītājs un kādu likumu tas piemēro iepirkumu procedūrai?
Tā kā iepirkumu veikšanu regulē vairāki tiesību akti – gan likumi1, gan uz to pamata izdotie MK noteikumi2, vispirms ir nepieciešams precizēt, kas tieši ir pasūtītājs un kāds tiesību akts regulē attiecīgo iepirkumu. Tāpat ir svarīgi noskaidrot arī, kā attiecīgais iepirkums ir izsludināts, piemēram, ar publikāciju Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, kāda ir iepirkuma plānotā līgumcena un vai ir piemērota kāda no iepirkuma procedūrām, piemēram, atklāts konkurss vai sarunu procedūra.
Tas palīdzēs izprast noteikumus, kas attiecīgās iepirkuma procedūras ietvaros ir jāievēro gan pasūtītājam, piemēram, vai pasūtītājs ir ņēmis vērā prasības piedāvājumu iesniegšanas termiņiem un prasības attiecībā uz procedūras izsludināšanu un atklātības ievērošanu, gan personām, kas vēlas piedalīties vai piedalās tajā, piemēram, prasības piedāvājumu iesniegšanai un tajā iekļaujamajai informācija, iespējas uzdot jautājumus un saņemt papildus informāciju. Sekojoši, varēs izvērtēt arī pasūtītāja izvirzīto prasību atbilstību, piemēram, vai pretendentiem ir izvirzītas atbilstošas kvalifikācijas prasības, kā arī apzināties iespējas izmantot dažādas strīdu risināšanas iespējas, piemēram, vai varēs vērsties IUB ar attiecīgu iesniegumu, jo IUB neskata iesniegumus par visiem iepirkumiem3.
Vai pasūtītāja izvirzītās prasības ir atbilstošas tiesību aktos noteiktajam?
Iepirkuma dokumentācija jeb nolikums ir tiesību akts, kas līdztekus normatīvajam regulējumam reglamentē konkrētas iepirkuma procedūras norisi. Šī iemesla dēļ ir svarīgi iepazīties ar visām pasūtītāja izvirzītajām prasībām, kas attiecīgi ietvertas iepirkuma dokumentācijā, tai skaitā arī ar prasībām attiecībā uz piedāvājuma noformējumu. Nevar klasificēt pasūtītāja noteiktās prasības kā nozīmīgas vai nenozīmīgas, jo jāizpilda visas – gan attiecībā uz pašu pretendentu, gan tā piedāvājumu. Ignorējot jebkuru no prasībām, piemēram, arī tādu, ko pretendents vērtē kā maznozīmīgu, var nonākt situācijā, kad, iespējams, pretendenta paviršības dēļ piedāvājums tiek izslēgts no konkursa pat pirms tā vērtēšanas pēc būtības. Tāpat ir jāizvērtē pretendentu kvalifikācijai un precēm un/vai pakalpojumiem izvirzītās prasības, kā arī jāpievērš uzmanība piedāvājuma izvēles kritērijam, it īpaši visiem vērtēšanas kritērijiem. Jāatceras, ka pasūtītājam ir zināma rīcības brīvība noteikt prasības un iepirkt tieši tam nepieciešamās preces vai pakalpojumus. Attiecībā uz pasūtītāja noteiktajām prasībām nozīme ir tam, vai pasūtītāja izvirzītās prasības ir vienlīdzīgas pret visiem pretendentiem un nav diskriminējošas4. Nevajadzētu aizmirst, ka iepirkuma procedūras mērķis ir nodrošināt, lai pasūtītājam, iegādājoties nepieciešamās preces vai pakalpojumus, konkrētajai vajadzībai atvēlētie līdzekļi tiktu izmantoti maksimāli efektīvi un lietderīgi, nevis tiktu nodrošināta piegādātājiem iespēja iepirkuma procedūras rezultātā gūt iespējami lielākus ienākumus vai pārdot tieši savas preces/sniegt savus pakalpojumus.
Gadījumā, ja pretendents iebilst pret kādu no pasūtītāja izvirzītajām prasībām, tam šādas prasības noteikšana ir jāapstrīd, piemēram, vēršoties ar iesniegumu IUB. Ja tas netiek darīts, pretendentam ir jānodrošina sava piedāvājuma atbilstība visām prasībām. Vēlāk jau piedāvājuma vērtēšanas ietvaros nav pamata izvirzīt argumentus, ka attiecīgā prasība ir neatbilstoša vai nepamatota. Šī iemesla dēļ, piemēram, iepirkumus regulējošie likumi arī nosaka pretendentu pienākumu iesniegumu par prasībām iesniegt noteiktā termiņā pirms pašu pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.
Vai ir iespējams lūgt izskaidrot prasības un to izpildi?
Iepriekš tika minēts, ka nav ieteicams vērtēt izvirzītās prasības pēc to nozīmīguma. Tāpat nav ieteicams izdarīt pieņēmumus par konkrētas prasības piemērotāko izpildi, it īpaši gadījumos, ja prasības pretendenta ieskatā ir neskaidras. Lai arī tas ir pasūtītāja pienākums noteikt skaidras un saprotamas prasības tā organizētajā iepirkumā, tomēr, raugoties no pretendenta viedokļa, iespējamie pārpratumi saistībā ar kādas konkrētas prasības izpildi var nozīmēt strīdu ar pasūtītāju un pat iesniegtā piedāvājuma izslēgšanu no vērtēšanas.
Tāpēc svarīgi ir izmantot iepirkumu likumos noteiktās tiesības pieprasīt papildu informāciju par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām. Laikus vēršoties ar jautājumu pie pasūtītāja par konkrētas prasības izpildi, pastāv iespēja ne tikai izvairīties no iespējama strīda par iesniegtā piedāvājuma vērtēšanu, bet arī nodrošināt, ka visi pretendenti šādu prasību izpilda vienādi un tādējādi notiek arī visu iesniegto piedāvājumu vienlīdzīga vērtēšana. Nevar pat izslēgt iespēju, ka, saņemot jautājumus attiecībā uz prasībām un to izpildi, pasūtītājs pats pēc savas iniciatīvas veic nepieciešamos labojumus un precizējumus iepirkuma dokumentācijā.
Vai pasūtītājs ir atbilstoši novērtējis iesniegto piedāvājumu?
Gadījumā, ja tiek uzskatīts, ka pasūtītājs, vērtējot iesniegto piedāvājumu, ir pieļāvis kādu pārkāpumu, ir vai nu jāizmanto iespēja vērsties IUB kā iestādē, kas pārrauga noteiktas līgumsummas iepirkuma procedūru atbilstību piemērojamo tiesību aktu prasībām, vai arī jāizmanto citi aizsardzības līdzekļi, piemēram, mazo iepirkumu gadījumā vēršas tiesā.
Iesniedzot attiecīgu iesniegumu IUB, ir jāņem vērā likumā noteiktais termiņš šādu darbību veikšanai, kā arī tas, ka lūgt IUB izvērtēt pasūtītāja darbību procedūras ietvaros var tikai līdz iepirkuma līguma noslēgšanai. Savukārt iepirkuma līgumu pasūtītājs var noslēgt pēc nogaidīšanas termiņa beigām, ja tāds ir piemērojams attiecīgajam iepirkumam. Tāpat ir jāpievērš uzmanība tam, ka Publisko iepirkumu likums paredz, ka iesniegums termiņa pēdējā dienā ir jāsaņem IUB, nevis jānosūta pa pastu.
Lai arī pastāv iespēja vērsties IUB arī ar nepamatotu sūdzību, tomēr jāņem vērā, ka, lai attiecīgo iesniegumu IUB pieņemtu izvērtēšanai, ir nepieciešams konstatēt gan konkrētas tiesību normas pārkāpumu pasūtītāja darbībā, gan personas tiesisko interešu aizskārumu. Publiskos iepirkumus regulējošie likumi ietver noteikumus par IUB tiesībām atstāt saņemto iesniegumu bez izskatīšanas, un tas attiecas arī uz gadījumiem, kad iesniegumā nav ietvertas prasītās ziņas, piemēram, fakti, par kuriem saņemts iesniegums, norādot pārkāpumu, un iesnieguma juridiskais pamatojums.
Tātad būtiska iesnieguma sastāvdaļa ir faktu izklāsts un norāde uz pasūtītāja pieļauto pārkāpumu, kas aizskāris personas konkrētas intereses, proti, iesniegumā vajadzētu sniegt informāciju, kā tieši/ar kādām darbībām pasūtītājs ir pārkāpis konkrētas tiesību normas, aizskarot personas intereses.
Vai piedalīties iesnieguma izskatīšanas sēdē IUB?
Attiecībā uz IUB iesniegto iesniegumu par iepirkumā izvirzīto prasību neatbilstību vai piedāvājuma vērtēšanā pieļautajiem pārkāpumiem, IUB notiek attiecīgā iesnieguma izskatīšanas sēde, uz kuru tiek uzaicināts (publicējot attiecīgu uzaicinājumu IUB mājaslapā internetā vismaz trīs darbdienas iepriekš) gan iesniedzējs un pasūtītājs, gan pretendents, kura piedāvājums ir izvēlēts atbilstoši noteiktajam izvēles kritērijam. Tā kā šajā sēdē IUB iesnieguma izskatīšanas komisija uzklausa visu klātesošo dalībnieku viedokli, nedrīkst nenovērtēt iespēju papildu iesniegumā minētajam arī mutiski izklāstīt savus apsvērumus attiecībā uz savā iesniegumā norādīto. Turklāt, ja uzaicinātie sēdes dalībnieki nav ieradušies uz iesnieguma izskatīšanu, IUB komisija izskata iesniegumu, pamatojoties uz tai pieejamiem faktiem. Tātad IUB komisija izvērtē iesniegumu, pamatojoties uz tā iesniedzēja un dalībnieku minētajiem faktiem, pasūtītāja paskaidrojumiem un eksperta viedokli vai atzinumu.
Kādas sekas ir IUB komisijas pieņemtajam lēmumam?
Izskatot iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, IUB komisija ir tiesīga pieņemt noteiktus lēmumus, tai skaitā IUB komisija var atļaut vai aizliegt slēgt iepirkuma līgumu, kā arī atstāt spēkā vai atcelt iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības un lemt par pasākumiem konstatēto pārkāpumu novēršanai. Attiecīgi IUB komisijas lēmums var tikt pārsūdzēts Administratīvajā rajona tiesā, taču IUB komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja IUB komisija ar savu lēmumu atļaus slēgt iepirkuma līgumu, pasūtītājs šo līgumu varēs noslēgt un varēs tikt uzsākta tā izpilde neatkarīgi no tā, vai attiecīgais IUB komisijas lēmums tiek pārsūdzēts vai ne.
Ko darīt, ja iepirkuma līgums jau ir noslēgts?
Kā jau norādīts, IUB komisija neskata iesniegumus, ja iepirkuma līgums jau ir noslēgts, taču iepirkumu likumi ietver atsevišķus noteikumus attiecībā uz iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, grozīšanu, atcelšanu vai termiņa saīsināšanu. Jāuzsver, ka tiesa var lemt par iepirkuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošu, grozīšanu, atcelšanu vai tā termiņa saīsināšanu tikai noteiktos gadījumos, piemēram, ja līgums noslēgts, nepiemērojot iepirkuma procedūru vai neievērojot nogaidīšanas termiņu. Turklāt ir jāņem vērā, ka Administratīvajai rajona tiesai pieteikums ir jāiesniedz noteiktā termiņā un to drīkst darīt personas, kas ir tiesīgas vērsties ar iesniegumu IUB.
Apkopojot iepriekš norādīto, jāuzsver, ka šeit ir norādītas tikai būtiskākās lietas, kas katrai personai būtu jāņem vērā, izlemjot par piedalīšanos konkrētā iepirkuma procedūrā vai/un tajā piedaloties. Katra konkrētā situācija noteikti ir vērtējama atsevišķi, ņemot vērā visus ar attiecīgo iepirkumu saistītos apstākļus.
————————————
1 Publisko iepirkumu likums, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums?
2 Piemēram, Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem?
3 Piemēram, Publisko iepirkumu likuma 8.2 pants, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumi zem līgumcenu robežām, iepirkumi saskaņā ar MK noteikumiem.?
4 AT Senāta 2013. gada 14. janvāra rīcības sēdes lēmums lietā nr. SKA-134/2013.?
TEKSTS: ILZE BUKALDERE, zvērināta advokāte, ZAB Borenius
Atbildēt