Būvkompānijas ar cerībām raugās uz jaunajām Eiropas Parlamenta pieņemtajām Eiropas Savienības (ES) publiskā iepirkuma direktīvām, jo neapmierinātība ar pašreizējo kārtību un vērtēšanas kritērijiem ilgst jau daudzus gadus. Protams, katrā iepirkumā ir tikai viens uzvarētājs, tāpēc neapmierināto vienmēr ir vairāk. Taču zaudēt godīgā, uz saprotamiem kritērijiem balstītā iepirkumā nav tik sāpīgi. Būvnieki jau pirms jaunajām direktīvām bija rosinājuši vairākus likuma grozījumus, kuriem drīzumā vajadzētu stāties spēkā.
Vēl šogad, jādomā, stāsies spēkā likuma grozījumi, kuru mērķis ir veicināt nodokļu maksāšanu to uzņēmēju vidū, kuri pretendē uz valsts vai pašvaldību iepirkumiem, kā arī – lai visiem pretendentiem būtu vienlīdzīgas pozīcijas iepirkumos un nodokļu nemaksātāji negūtu priekšrocību attiecībā pret nodokļu maksātājiem. Šos grozījumus Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisija konceptuāli atbalstīja savā 19.03.2014. sēdē.
Grozījumi nepieciešami tāpēc, ka patlaban pastāv tikai vispārīgas prasības par nodokļu nomaksu – visiem pretendentiem, kas pieteikušies iepirkumam, jābūt nomaksātiem nodokļiem. Taču faktiski līdz šim likuma interpretācija un saturs, arī prakse, liecināja par to, ka tikai uzvarējušais pretendents samaksā visus nodokļu parādus. Pārējie pēc tam neizrāda gatavību nokārtot savus nodokļu parādus. Grozījumi likumā paredz to, ka iepirkumu konkursā varēs piedalīties tikai tie uzņēmumi, kuru nodokļu parāds nepārsniedz 150 eiro.
Pasūtītāji, pārbaudot visus pretendentus, jau kvalifikācijas stadijā būs spiesti izslēgt no dalības tālākajā konkursā nodokļu nemaksātājus. Tiesa tad, kad likumprojektu apspriedām biedrībā „Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība” (BASP), vienojāmies, ka faktiskais atskaites punkts – izsludināšanas diena – nav īsti korekts. Tas prasa būt modram visu laiku un nav orientēts uz konkrētu konkursu. Mūsuprāt, mērķtiecīgāk būtu „izsludināšanas dienas” vietā pāriet uz „iesniegšanas dienu”. Tātad tajā dienā, kad kompānija iesniedz tendera dokumentus, jābūt visam samaksātam. Ja tas tā nav, tad kompānija nemaz nevarētu iesniegt pieteikumu. Šī grozījuma pieņemšana neapšaubāmi uzlabos arī nodokļu iekasēšanas praksi.
2015. gada 1. janvārī atbilstoši jaunajam Būvniecības likumam jāstājas spēkā Ministru kabineta noteikumiem par būvkompāniju klasifikāciju publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanai. Ekonomikas ministrija nesen vērsās Latvijas Darba devēju konfederācijā, Tirdzniecības un rūpniecības kamerā un faktiski arī BASP ar lūgumu sagatavot savu redzējumu. To arī apspriedām nesen notikušajā BASP pilnsapulcē.
Pieņēmām lēmumu, kurš vēl ir jāapspriež un jāuzlabo, proti, ka kritēriji jaunajā ES direktīvā publisko iepirkumu jomā būtu liekami pamatā arī būvkompāniju klasifikatoram. Kad lobējām būvkompāniju klasifikāciju, viens no apsvērumiem, kāpēc to atbalstīja arī Latvijas Būvnieku asociācija, bija tas, ka arī apakšuzņēmējiem būs jābūt klasificētiem. Katrai būvkompānijai jāizvēlas kādas kategorijas un apakškategorijas darbus tā spēj veikt atbilstoši MK noteiktajiem kritērijiem.
Noteikt darbu kategorijas un apakškategorijas varētu pēc CPV (Common Procurement Vocabulary), kur ir uzskaitīti pilnīgi visi darbu veidi. Tādējādi, piemēram, ja būvkompānija apņēmusies veikt stiklošanas darbus, kā apakšuzņēmējs būvējot ēku, tad tai jābūt klasificētai šajā jomā. Kāda kompānija nevar vienkārši apgalvot, ka tai ir pieredze attiecīgajos darbos, un strādāt, bet jābūt apliecinošam dokumentam. Noteikums par klasificēšanu izslēdz „haltūristu” un vieglas peļņas cerētāju piedalīšanos. Būvkompāniju klasifikācija principiāli atrisinās publiskajos iepirkumos prasību pēc milzīgām kaudzēm ar dokumentiem, un varēs uzrādīt attiecīgu dokumentu par klasifikāciju, iesniedzot to tendera komisijai kopā ar tehnisko cenas piedāvājumu.
Būvkompānijas būs jāiedala arī klasēs pēc apgrozījuma summas gadā. Patlaban aktīvo būvkompāniju iedalījums atbilstoši Beļģijas praksei varētu izskatīties šādi:
1. klase: līdz 250 000 EUR,
2. klase: līdz 500 000 EUR,
3. klase: līdz 1 000 000 EUR,
4. klase: līdz 2 000 000 EUR (aptuveni 40–50 uzņēmumi),
5. klase: līdz 3 000 000 EUR (aptuveni 40–50 uzņēmumi),
6. klase: līdz 4 000 000 EUR (aptuveni 40–50 uzņēmumi),
7. klase: līdz 7 000 000 EUR (aptuveni 40–50 uzņēmumi),
8. klase: līdz 15 000 000 EUR (aptuveni 20–30 uzņēmumi),
9. klase: virs 15 000 000 EUR (aptuveni 20–30 uzņēmumi).
Kopumā aptuveni 700 būvuzņēmumiem ir apgrozījums virs 300 000 EUR. Precīzāku iedalījumu klasēs vajadzētu veikt pēc pēdējo 3–5 gadu vidējā apgrozījuma. Apspriežot šo jautājumu BASP pilnsapulcē, tika izteikts viedoklis, ka pareizāk būtu iedalīt kompānijas 3 grupās – lielās, vidējās un mazās. Darbs MK noteikumu izveidē ir tikko sācies, galvenās diskusijas par klasifikācijas kritērijiem un to praktisko izmantošanu vēl priekšā.
ES direktīva stājusies spēkā 2014. gada 4. februārī, tas nozīmē, ka 24 mēnešu laikā šī direktīva jāiestrādā nacionālajā likumdošanā. Jaunās ES direktīvas prasības daudz vairāk nekā pirms tam orientētas uz sociālekonomiskiem un ekoloģiskiem kritērijiem, kā arī mazina līdz šim izšķirošo zemākās cenas principa lomu. Tieši dominējošais zemākās cenas princips patlaban kropļo būvniecības tirgu un pasliktina būvniecības kvalitāti. Direktīvā teikts, ka saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu vajadzētu vērtēt, pamatojoties uz labāko cenas un kvalitātes attiecību.
Šajā direktīvā ir iekļauts liels iespējamo pretendentu novērtēšanas kritēriju saraksts, kurā ietverti jau pieminētie ekoloģiskie un sociālie aspekti. Tie līdz šim bijuši it kā otrajā plānā un tagad kļūs daudz nozīmīgāki. Tāpat ļoti būtiski tas, par ko mēs vairākus gadus esam cīnījušies, proti, kompānijai jau pirmajā stadijā kvalificējoties, jāņem vērā būvspeciālistu izglītība. Kā teikts direktīvā: „Attiecībā uz tehniskajām un profesionālajām spējām līgumslēdzējas iestādes var noteikt prasības, kas nodrošina, ka ekonomikas dalībnieku rīcībā ir cilvēkresursi un tehniskie resursi, un pieredze, kas vajadzīgi, lai pildītu līgumu saskaņā ar atbilstīgu kvalitātes standartu.”
Arī šajā jautājumā lielākais darbs vēl priekšā, jo Finanšu ministrijas Publisko iepirkumu konsultatīvā padome vēl tikai gatavo plānu direktīvu iestrādāšanai nacionālajā likumdošanā.
Varbūt tomēr būvnieku cerības par godīgu konkurenci un skaidriem iepirkumu noteikumiem piepildīsies?
Autors: Valdis Birkavs, biedrības “Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība” valdes priekšsēdētājs
Atbildēt