Šis raksts ir tapis kā atbilde uz žurnāla 10. numurā publicēto rakstu Publisko iepirkumu centralizācija Latvijā, kurā autore Ilona Jakubsone norādījusi uz Ministru kabinetam sagatavotajos informatīvajos ziņojumos EIS efektivitātes rādītāju pamatojošu aprēķinu nepieejamību. Jāpaskaidro, ka informatīvajos ziņojumos kā augstākā līmeņa vadības dokumentos ir ietverti tikai secinājumi, tomēr EIS efektivitātes aprēķina metodika nav nekāds noslēpums un būtu izsniegta jebkurai personai, kura to pieprasītu, bet pagaidām VRAA nav saņemts neviens pieprasījums. Tomēr, ņemot vērā, ka metodika nav slepena, kā arī to, ka tās publiskošana var veicināt diskusiju, kas varētu novest pie metodikas pilnveidošanas, mēs publiskojam to.
Jāuzsver, ka EIS darbības efektivitātes mērīšanu veic no VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta (struktūrvienība, kura ir atbildīga par EIS darbību) neatkarīga VRAA struktūrvienība – Sadarbības un informācijas departaments ‒, kurš līdztekus citām funkcijām veic arī dažādus pētījumus. Tādējādi aprēķinu veicēja rezultatīvie rādītāji nav atkarīgi no aprēķinu rezultātiem, kas nodrošina pētījuma veicēja neieinteresētību pētījumu rezultātos.
Pētījuma veikšana, kura notiek divas reizes gadā, sākas ar attiecīgā perioda apgrozījuma datu apkopošanu pa pozīciju numuriem un precēm. EIS esošo preču nomenklatūra aptver ļoti lielu preču dažādību, un informācijas ieguve un apkopošana par visām šīm preču pozīcijām ir nesamērīgi darbietilpīga, tāpēc novērtējumam tiek izvēlēta izlases metode, nosakot, ka novērtējuma rezultātam tiek pieprasīta precizitāte ± 10 % (pie 95 % ticamības līmeņa). Līdz ar to tiek izveidota gadījuma rakstura izlase tādā apjomā, kas nodrošina iepriekš minēto prasību izpildi. Piemēram, pēdējo reizi apkopojot EIS apgrozījumu datus par periodu no 2013. gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim, tika konstatēts, ka EIS ir uzkrāti 84 468 unikālie ieraksti par sistēmā veiktiem pirkumiem, kas ietver 8 868 dažādas preces, kas atbilst 32 katalogiem. Kopumā šo sešu mēnešu apgrozījums sistēmā bija 7 993 805 lati ar PVN. Lai nodrošinātu vērtējuma precizitāti +/-10 % (pie 95 % ticamības līmeņa), no kopējā preču saraksta ar gadījuma skaitļu ģeneratora palīdzību tika atlasītas 95 preces, kas ir minimālais statistiski nepieciešamais apjoms. Šīs preces proporcionāli pārstāvēja 15 preču skaita ziņā apjomīgākos katalogus.
Par katru kopējā izlasē iekļauto preci tika iegūta šāda informācija:
- preces pārdošanas cena EIS 2013. gada oktobra pirmajā nedēļā;
- preces pārdošanas apjoms (vienību skaits) novērtējuma periodā;
- preces pārdošanas apgrozījums (Ls) novērtējuma periodā.
No iepriekš minētajiem datiem (sadalot apgrozījumu ar pārdoto vienību skaitu) tiek iegūta preces vidējā pārdošanas cena EIS novērtējuma periodā.
Vienlaikus tiek meklēta preces pārdošanas iespējami lētākā piedāvājuma cena iepirkumam ārpus sistēmas 2013. gada oktobra pirmajā nedēļā. Lai noskaidrotu cenas, kādas izlasēs iekļautajām precēm ir pieejamas iepirkumiem ārpus sistēmas, tiek veikta publiski pieejamo vairumtirgotāju cenu lapu izpēte internetā. Katrā preču grupā tiek apsekotas 3–5 lielāko specializēto vairumtirgotāju cenu lapas (datu bāzes), izvēloties zemāko pieejamo cenu. Kā piemēru var minēt dažas pēdējā pētījumā izmantotās cenu lapas:
Atsevišķos gadījumos tika izmantotas attiecīgās preces ražotāja vairumtirdzniecības piedāvājuma cenas (ja šāds piedāvājums pastāv un ja attiecīgā prece nebija atrodama vairumtirgotāju katalogos).
Katrai precei tika aprēķināta cenu diference – starpība starp EIS 2013. gada oktobra pirmās nedēļas cenām un iepriekš aprakstītajā veidā konstatēto lētāko vairumtirdzniecības piedāvājuma cenu (turpmāk ‒ ārējā piedāvājuma cena). Katra cenu diference tika attiecināta kā attiecība pret ārējā piedāvājuma cenu, kura ir izteikta procentos.
Tālāk tiek konstatēts, kāds ir procentos izteiktās cenu diferences biežums jeb cik reizes katrs no procentuālajiem ietaupījumiem ir konstatēts attiecīgajā novērojumā. Bieži vien turpmākajai analīzei to attēlo grafiski. Iepriekš minētajam novērtējumam grafiskais attēlojums ir šāds (sk. sarkano līnijdiagrammu):
1. attēls. Relatīvo cenu atšķirību biežuma sadalījums gadījuma rakstura izlasē, kas veidota no pārskata periodā elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) faktiski pārdoto preču saraksta. Atšķirības izteiktas procentos no EIS cenas; pozitīvās vērtības attēlo gadījumus, kur EIS cenas ir izdevīgākas par ārējā tirgus cenām, negatīvās vērtības – tos, kur EIS cenas ir neizdevīgākas.
Nepārtrauktā līnija – aprēķiniem izmantotā tuvinājuma funkcija.
Līdzīgi iepriekšējiem novērtējumiem cenu diferenču biežuma sadalījumi ir izteikti asimetriski. Konkrētajā gadījumā asimetrijas ietekmes novēršanai cenu diferenču analīzē tika lietots logaritmiski normālais sadalījums, kas arī tiek attēlots grafikā (sk. zilo līniju).
2. attēls. Kumulatīvais attēlojuma grafiks pirmajā attēlā parādītajam biežuma sadalījumam. Nepārtrauktā līnija – aprēķiniem izmantotā tuvinājuma funkcija.
No iepriekšējā grafika nav acīmredzams, ka logaritmiski normālais sadalījums uzskatāmi atspoguļo novērtējumu. Precīza sadalījuma veida atbilstība cenu referenču biežuma līknei ir redzama gadījumā, ja tiek attēlots kumulatīvais rādītājs:
Lai novērstu logaritmiskās transformācijas potenciālo ietekmi uz rezultātu, netiek izmantota vidējā aritmētiskā vērtība, kas pārlieku akcentē artefaktu nozīmi uz rezultātu, tādējādi mākslīgi paaugstinot EIS efektivitātes novērtējumu. Centrālās tendences novērtēšanai vidējo (aritmētisko) vērtību vietā tika aprēķināta sadalījuma mediāna, kas konkrētajā gadījumā ir 20,1. Jāpiebilst, ka visu iepriekš veikto novērtējumu rādītāji svārstās ap 20 %. Savukārt mazākais VRAA veiktajos EIS darbības efektivitātes pētījumos konstatētais novērtējums bija 18,3 %.
Ņemot vērā iepriekš minētos EIS darbības efektivitātes aprēķina nosacījumus ar 95 % ticamību var apgalvot, ka ekonomijas centrālais novērtējums ir 1 606 754,81 (+/-10 %) lati jeb, ņemot vērā precizitāti EIS izmantošanas rezultātā, nodrošinātā resursu ekonomija ir no 1 446 079,33 līdz 1 767 430,29 latiem.
Jāuzsver, ka iepriekš minētais novērtējums neņem vērā divus svarīgus EIS darbības aspektus:
-
1. aprēķinos izmantotās EIS cenas ietver piegādes izdevumus uz pasūtītāja norādīto adresi, savukārt ārējā piedāvājuma cenai netiek analizēti piegādes izdevumi jeb tiek izmantota publiski pieejamā cena neatkarīgi no tā, vai tajā ir vai nav iekļauti piegādes izdevumi (vairumā gadījumu piegādes izdevumi ir nosakāmi atsevišķi);
2. aprēķinos nav ņemts vērā administratīvo izmaksu samazinājums, kurš veidojas no iepirkuma procedūru vienkāršošanas un iepirkumu veikšanai nepieciešamā laika samazināšanas sistēmas lietotājiem.
Tādējādi reālā EIS darbības efektivitāte (ņemot vēra iepriekš minētos aspektus) ir vēl lielāka.
No visa iepriekš minētā var izdarīt šādu secinājumu – kopumā EIS ir efektīvs iepirkumu atbalsta rīks, bet tāpat kā jebkurš instruments, viena pasūtītāja rokās tas varētu nodrošināt efektivitāti virs vidējā aprēķinātā efektivitātes līmeņa, savukārt citam pasūtītājam tas varētu pat nesasniegt vidējo efektivitātes līmeni. Katra konkrēta pircēja EIS lietošanas efektivitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem, no kuriem svarīgākie ir šādi:
- pasūtītāja izmantotie katalogi (obligātajos katalogos ietaupījuma līmenis ir lielāks);
- pasūtīto preču klāsts (biežāk pasūtāmajām precēm ir iespējams lielāks ietaupījums);
- viena pasūtījuma apjoms (veicot pasūtījumu nedaudz virs katalogiem noteiktā viena pasūtījuma minimālā līmeņa bieži vien neizdodas saņemt tik izdevīgas cenas kā, pasūtot preces par summu, kura 2‒3 reizes pārsniedz to);
- pasūtītāja deleģētā iepircēja pieredze un kompetence (pieredzējušie pasūtījumu veicēji atlasīs tādas preces, kuras vislabāk apmierinās pasūtītāja vajadzības, kā arī nepasūtīs tādas preces, kuru cena ir augstāka par vidējo tirgus piedāvājumu);
- konkurence e-katalogos attiecīgajā Latvijas reģionā (jo vairāk reģionālo uzņēmēju piedalīsies VRAA rīkotajā iepirkumu procedūrās un kļūs par EIS piegādātājiem, jo attiecīgi lielāks ieguvums būs pircējiem).
Patlaban jau ir vairāki pozitīvi reģionālo uzņēmēju darbības piemēri EIS. Tas ir arī katras pašvaldības uzdevums – informēt un mudināt savus vietējos uzņēmējus būt aktīviem, lai EIS piegādātāji būtu ne tikai lielie vairumtirgotāji, kas apkalpo visu Latviju, bet arī katra reģiona vietējie uzņēmēji.
Teksts:
Oļegs Fiļipovičs ‒ VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors
Elita Kļaviņa ‒ VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktora vietniece
Jānis Bruņinieks ‒ VRAA Sadarbības un informācijas departamenta vadošais pētnieks
Atbildēt