Latvijas Nacionālo bibliotēku tauta gaidīja ilgi – līdzīgi kā Brīvības piemineklim tai ir netverami plaša simboliskā nozīme – kā tautas tieksmei pēc zināšanām, izaugsmes, tā simbolizē arī neatlaidību, tālredzību un mērķtiecību. Tomēr arī šāda objekta būvdarbu iepirkums Latvijā nenoritēja bez aizdomu ēnas. Tāpat kā jebkurš publiskā iepirkuma līgums, kura līgumcena pārsniedz desmitiem, pat simtiem miljonus latu, pulcē ap sevi noteiktu personu loku, kuru alkatības diktētai izdomai nav robežu.
2002. gada 13. jūnijā tika pieņemts vēsturiski nozīmīgs lēmums. Par to liecina fragments no Saeimas sēdes stenogrammas.“Mīļie tautieši! Saeima šodien ir pieņēmusi vēsturisku lēmumu, kura sekas sniedzas ārpus ikdienības. Rīgā, Latvijas Republikas galvaspilsētā, tiks celta jauna Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka. Tās projekta autors ‒ latviešu izcelsmes arhitekts Gunārs Birkerts ‒ to nosaucis par Gaismas pili. Viņš ir rakstījis, ka mūsu folklorā un ticējumos jau teikts, ka drosmīgi vīri un sievas to sauks, pils pacelsies no tumsas dziļumiem un tauta atkal kļūs brīva!”
Kādam tā ir Gaismas pils, citam varbūt ‒ Stikla kalns, dažs ir nosapņojis arī par radariem, slēpošanas trasi, un ir pat tādi, kuri Latvijas Nacionālo bibliotēku iedomājušies nosaukt par tumsas pili… Tie pēdējie, protams, ir skauģi, kuri nepļauj nātres pie savas mājas sliekšņa, paši neprot izgludināt savas bikses un vispār – neko nesaprot no latviešu tautas kultūras, tradīcijām, kur nu vēl no valsts pārvaldes un politikas!
Gaismas vārdā latviešu tautas cilvēks izcietīs visu! Ja vajadzēs, pats gulsies zem akmens, ja vajadzēs, sēdēs pamperī, vai arī upurēs jebko, kas līdz šim pašam bijis svarīgs un dārgs. Vai gan citādi daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji, kuru mājokļa vietā bija paredzēts būvēt milzīgo bibliotēkas ēku, bailēs no īpašuma atsavināšanas būtu pārdevuši savus īpašumus pārpircējiem, kuri pēc pāris gadiem saņēma valsts atvēlētos miljonus?
Lūk, citāts no paskaidrojuma raksta MK rīkojumam „Par līguma noslēgšanu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību”. „2007. gada jūnijā noslēdzās nozīmīgs etaps LNB projekta attīstībā – tika atrisināti īpašumtiesību jautājumi LNB būvniecības teritorijā. Šajā procesā izlietoti 6,147 miljoni latu un tā ietvaros: atsavināti 19 dzīvokļi, kas bija privatizēti nojaucamajās ēkās, un to īpašniekiem izmaksāta atlīdzība 2,263 miljoni latu; atsavināta 21 zemes (vai zemes un ēku) īpašuma vienība, par ko izmaksāta atlīdzība 1,417 miljoni latu; iegādāti 40 dzīvokļi, lai ierādītu līdzvērtīgu dzīvojamo platību ģimenēm, kas īrēja dzīvokļus nojaucamajās ēkās. Dzīvokļi iegādāti par cenu, kas atbilst nekustamā īpašuma tirgus situācijai, un kopumā izlietoti 2,467 miljoni latu.”
Pirms LNB būvniecības projekta realizācijas tika izveidota aģentūra Jaunie trīs brāļi ‒ kultūras ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras mērķis ‒ nodrošināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas koncertzāles, Laikmetīgās mākslas muzeja un citu no valsts budžeta finansētu kultūras objektu būvniecību un sagatavošanu darbības uzsākšanai un funkciju izpildei (citēti 2005. gada 12. aprīļa MK noteikumi nr. 249 „Valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi nolikums”)1.
Un tad, kad visi priekšdarbi bija padarīti, pienāca 2007. gada 19. aprīlis ‒ diena, kad tika izsludināts konkurss „Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbi” ar identifikācijas nr. J3B-2007/33…
Noteiktajā termiņā (otrajā kārtā) – līdz 14.09.2007. piedāvājumus iesniedza divi pretendenti: Nacionālā būvkompāniju apvienība (AS RBS Skals, SIA Skonto Būve un SIA Re & Re) ar piedāvāto līgumcenu 458 207 618,79 latu (bez PVN) un juridisko personu apvienība SIA PBLC, SIA Moduls Rīga un SIA PB Fasādes par līgumcenu 500 646 809,41 latu (bez PVN).
Pusmiljardu par bibliotēku? Iepirkuma procedūra tika pārtraukta, kā pamatojumu minot finanšu trūkumu. Respektīvi, valsts rīcībā nebija līdzekļu pusmiljarda latu apjomā, un tāpēc tā nevarēja atļauties būvēt ikviena latvieša sapni – Gaismas pili. Nu, vismaz atklāti par tādu cenu to nevarēja atļauties darīt, jo šobrīd mēs visi redzam, ka tā ir uzbūvēta.
Atbildi uz jautājumu, kā tas gadījās, ka konkurss pārtraukts, no jauna netika izsludināts ne konkurss, ne arī kāda cita likumā paredzētā iepirkuma procedūra, bet bibliotēka jau gandrīz gatava, sniedz kāds dokuments, kas publicēts 18.04.2008. Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis nr. 61 (3845) ‒ portālā www.vestnesis.lv ‒ Par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta darbību no 20.12.2007. līdz 14.04.2008. Ministriju, sekretariātu un Valsts kancelejas paveiktais, īstenojot Valdības rīcības plānā noteiktos pasākumus un neatliekamos uzdevumus. Uzdevums nr. 9.2. attiecas uz LNB būvniecību2. „Ar 2008. gada 20. februārī izdoto MK rīkojumu nr. 79 “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību” tiek noteikts, ka Publisko iepirkumu likums LNB būvniecības projekta īstenošanā netiek piemērots, bet tiek piemērots izņēmums saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 3. panta trešo daļu.”
Var, protams, sacerēt interpretācijas, kuras attaisno teju jebkādas darbības, bet, radot šādus precedentus, varam nonākt situācijā, ka visus lielos iepirkumus rīkos lielā slepenībā, un tas būtiski palielina korupcijas riskus! Minētais izņēmums nav attiecināms uz publisku bibliotēku būvniecību, bet uz objektiem, kas ir saistīti ar slepenību un riskiem, kas attiecināmi uz valsts drošību. Idejas autori, tās realizācijas grupa nevarēja par to nedomāt! Citēju attiecīgā panta daļu 2008. gada versijā 3: „Šo likumu nepiemēro, ja Ministru kabinets saskaņā ar normatīvajiem aktiem informācijai par līgumu nosaka slepenības režīmu vai līguma izpilde saistīta ar īpašiem valsts noslēpuma aizsardzības pasākumiem, kā arī tad, ja tas ir nepieciešams būtisku valsts interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets”4.
Jājautā ‒ saskaņā ar kuriem normatīvajiem aktiem ir bijis noteikts, ka publiskas bibliotēkas būvniecība ir nepieciešama būtisku valsts interešu aizsardzībai un kāpēc sākumā tomēr tika rīkots konkurss?
Vēlāk – 2009. gada grozījumos 3. panta trešās daļas abus teikumus izteica divos atsevišķos punktos, bet vēl pēc gada ‒ 3. pantu dāsni papildināja ar piekto daļu – par aizsardzību.
Piemērotā izņēmuma sarunas tika uzdots nodrošināt ar divām piegādātāju apvienībām, nosakot, ka LNB ēkas būvdarbu izmaksas par abiem projekta īstenošanas posmiem nedrīkst pārsniegt 164,67 miljonus latu (ar PVN), bet pēc sarunu noslēgšanas tika izdots rīkojums, ar kuru KM tika atļauts slēgt līgumu par LNB ēkas būvniecību ar piegādātājiem ‒ Nacionālo būvkompāniju apvienību ‒ par līgumcenu, kas nepārsniedz 135 324 597 latus (ar PVN).
Var jau būt, ka kāds minētos skaitļus uztvēra nopietni, bet ik ceturkšņa cenu indeksācijai un visai ar LNB būvdarbiem saistītai naudas plūsmai diez vai kādam ir izdevies izsekot. Redzot, kuras personas ir iesaistītas un zinot, kādas ir viņu savstarpējās attiecības, ilūzijām nav vietas. Miljons šur vai miljons tur – ko nu par tādiem sīkumiem, ko nu par slikto. Sadosimies rokās, saķēdēsimies grāmatās un neviens nelabais mums nespēs kaitēt, jo velns no patiesa vārda mākslas mūk kā no krusta, tos redzot, dzirdot vai nojaušot, kļūst mazs, vājš un piesardzīgs. Galvenais, ka „pils pacelsies no tumsas dziļumiem un tauta atkal kļūs brīva!”
Tagad… Nu, labi, pēc tam, kad Latvijas Nacionālo bibliotēku nodos ekspluatācijā, mēs visi ar gaišu skatu raudzīsimies nākotnē, jo bēdas un visādus traucēkļus latvietis liek zem akmens, netieši novēlot, lai varenajiem viss būtu, bet par to – nekas nebūtu. Te gan ir jāpaskaidro sīkāk, jo vēlot kaut ko šā tā, var pieburt lielas nepatikšanas. Viss ‒ tā ir nauda, vara un veselība, bet nekas par to ‒ tas ir, lai gudru cilvēku lietu kārtošana netiktu pārprasta un kāds neiedomātos piesiet kaut ko kriminālu…
Kurš gan Latvijā neilgojas pēc gaismas tuneļa galā? Vai tad mēs kādi neprātīgie, lai glaimu serenādēs dotu cerību ļaundaru uzvaras gājieniem tuvākā nākotnē? Viņi rēķinās tikai ar tiem, no kuriem ir atkarīgi, un atkarīgi viņi visi ir no mums. Lai Antiņam vienmēr būtu, kurp jāt, un lai ikvienam būtu saprotams, kurš Latvijā ir pareizā ceļa gājējs.
Teksts: Dace Zaķe
——————————————————
1. 2009. gadā aģentūras Jaunie trīs brāļi funkcijas tiek nodotas FM pārraudzībā esošajai valsts kapitālsabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi. ?
2. https://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=174101&search=on ?
3. Vēlāk – 2009. gada grozījumos 3. panta trešās daļas abus teikumus izteica divos atsevišķos punktos, bet vēl pēc gada 3. pantu dāsni papildināja ar piekto daļu – par aizsardzību. ?
4. Direktīvā 2004/18/EK minētā norma formulēta 14. pantā ‒ Slepenie līgumi un līgumi, uz ko jāattiecina īpaši drošības pasākumi: “Šī direktīva neattiecas uz valsts līgumiem, ja tie atzīti par slepeniem vai ja to izpildē jāievēro īpaši drošības pasākumi saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, vai ja tas vajadzīgs minētās dalībvalsts pamatinterešu aizsardzībai.” ?
Atbildēt