Otrdien, 27. oktobrī, Ministru kabinetā (MK) tiks skatīts Finanšu ministrijas (FM) ceturkšņa informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm. ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) investīcijas turpina stimulēt Latvijas ekonomikas izaugsmi, un šogad, AF plāna ieviešanas noslēdzošajā gadā, to īstenošanai plānotie budžeta izdevumi sasniedz aptuveni 1,4 miljardus eiro. Investīciju stabilo tempu apliecina šā gada deviņu mēnešu budžeta izdevumu apjoms, kas pārsniedz attiecīgā perioda rādītājus pērn. Šā gada augustā Latvija pabeidza AF plāna ieviešanu, nodrošinot, ka par pilnā apmērā īstenotajām reformām un investīcijām valsts budžeta ieņēmumos no Eiropas Komisijas (EK) būs saņemts viss pieejamais finansējums 1,97 miljardu eiro apmērā.
FM novērtējums liecina, ka ES fondu un AF investīcijas ir būtiski sekmējušas Latvijas ekonomisko izaugsmi, nodrošinot vidēji par 9,8% augstāku iekšzemes kopprodukta (IKP) līmeni nekā, ja tās netiktu veiktas. Investīcijas sniedz konkrētus ieguvumus gan tautsaimniecībai, gan iedzīvotājiem visos Latvijas reģionos, veicinot uzņēmējdarbības attīstību un produktivitāti, piesaistot privātās investīcijas, stiprinot enerģētisko drošību, mazinot katastrofu riskus, kā arī sniedzot atbalstu nodarbinātībai un ģimenēm ar bērniem. Turpmākajos gados sagaidāma vēl lielāka šo ieguldījumu atdeve.
Atveseļošanas fonda plāna ieviešana ir sekmīgi pabeigta, sasniedzot visus 187 reformu un investīciju rādītājus. Šā gada 30. septembrī FM iesniedza EK pēdējo un apjomīgāko no pieciem maksājuma pieprasījumiem par 503,7 miljoniem eiro. Pēc EK izvērtējuma un apstiprinājuma saņemšanas noslēdzošo maksājumu paredzēts saņemt līdz gada beigām, Latvijai tādējādi piesaistot 100% no tai pieejamā 1,97 miljardu eiro AF finansējuma.
AF plāna noslēdzošajā posmā pabeigtas nozīmīgas reformas un apjomīgi infrastruktūras projekti. Tostarp kopumā modernizēti 100 kilometri dzelzceļa elektrificētā tīkla, attīstīta videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūra Rīgas metropoles areālā, uzlabota veselības aprūpes infrastruktūra 15 universitāšu, reģionālajās un specializētajās slimnīcās, stiprināta elektroapgādes drošība un atjaunoti 22 pretplūdu infrastruktūras objekti. Tāpat pabeigta augstākās izglītības reforma, ieviešot uz rezultātiem orientētu augstskolu finansēšanas modeli.
2021.–2027. gada plānošanas perioda ES fondu investīcijas ir intensīvā ieviešanas posmā. Investīciju regulējums ir izstrādāts, un projektu atlases izsludinātas par gandrīz 100%. Līdz 2026. gada oktobrim noslēgti projektu līgumi par 90% no kopumā pieejamā 4,2 miljardu eiro ES fondu finansējuma, savukārt līdz gada beigām tiek prognozēti projekti ieviešanā indikatīvi līdz 95%. Projektu īstenošana turpināsies līdz 2030. gadam.
Paralēli norit gatavošanās nākamajam ES fondu 2028.–2034. gada plānošanas periodam, kurā Latvijai indikatīvi paredzēts finansējums 9,3 miljardu eiro apmērā. Šobrīd FM notiek ministriju iesniegto investīciju priekšlikumu izvērtēšana, galveno uzmanību pievēršot reformām un investīcijām ar augstāku atdevi atbilstoši pieejai “sasniegt vairāk”. FM uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt nākamā perioda investīciju savlaicīgu plānošanu, tādējādi saglabājot pozitīvu stimulu Latvijas ekonomikas izaugsmei.
Jaunā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu perioda programmu līgumi šī gada oktobrī ir parakstīti ar donorvalstīm. Investīciju īstenošana plānota no 2027. gada sākuma līdz 2031. gada aprīļa beigām. Kopējais finansējums ir 107 miljoni eiro, ieskaitot valsts budžeta līdzfinansējumu. Tas paredzēts trim programmām: “Vietējā attīstība un noturība” stiprinās civilās aizsardzības infrastruktūru, krīžu pārvaldību un sabiedrības noturību, “Zaļā uzņēmējdarbība un inovācijas” veicinās zaļās inovācijas un ilgtspējīgus risinājumus uzņēmējdarbībā, savukārt “Korekcijas dienesti” sekmēs ieslodzīto sieviešu un nepilngadīgo ar atkarībām rehabilitāciju un atgriešanos sabiedrībā.
Savukārt Šveices un Latvijas sadarbības programmā visas četras programmas ir aktīvā ieviešanas posmā, un investīciju īstenošana turpināsies līdz 2029. gada beigām. Kopējais finansējums ir ~ 49,8 miljoni eiro, ieskaitot valsts budžeta līdzfinansējumu. Investīcijas paredzētas bērnu vēža aprūpes pilnveidošanai, lietišķās pētniecības attīstībai, profesionālās izglītības stiprināšanai un vēsturiski piesārņotās bijušās dzelzsbetona rūpnīcas teritorijas attīrīšanai Aizkrauklē. Programmu īstenošanā būtiska loma ir Latvijas un Šveices partneru sadarbībai un pieredzes apmaiņai.
Ziņojuma informācija pieejama ES fondu mājaslapā “Ziņojumi Ministru kabinetam”.