Eiropas viedo tīklu un pakalpojumu kopuzņēmums (Smart Networks and Services Joint Undertaking, SNS JU) nākamajā 6G pētniecības un inovāciju projektu konkursā, kas būs pēdējais pašreizējā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periodā, plāno paredzēt aptuveni 220 miljonus eiro. To starptautiskā digitālās savienojamības un tehnoloģiju foruma “Techritory 2026” otrajā dienā, 22. oktobrī, Rīgā informēja SNS JU izpilddirektore Eržēbeta Fitori (Erzsébet Fitori).
Eiropas 6G attīstībā jau ieguldīti 630 miljoni eiro
Eržēbeta Fitori norādīja, ka Eiropas 6G pētniecības programmā līdz šim sākti 100 projekti, kuros ieguldīti 630 miljoni eiro ES finansējuma. Kad būs īstenotas visas astoņas plānotās projektu kārtas, to skaits pieaugs līdz aptuveni 120.
“6G nebūs vienkārši vēl viens ātrāks radio piekļuves tīkls. Tā būs mākslīgā intelekta ekonomikas nervu sistēma. Tīklā būs iebūvēta skaitļošanas jauda, un tā būs pirmā sakaru tehnoloģija, kurā mākslīgais intelekts ir iebūvēts no paša sākuma,” uzsvēra Fitori.
Viņa skaidroja, ka 6G tīkli spēs arī uztvert apkārtējo vidi. Tie apvienos satelītu, gaisa, jūras un sauszemes sakarus vienotā sistēmā un nodrošinās noturību un pārklājumu, kāda iepriekšējām sakaru paaudzēm nav bijis. Tas pavērs jaunas iespējas aizsardzībai, autonomajam transportam un dronu bariem, ostām un loģistikai, rūpniecībai un lauksaimniecībai.
Viens no piemēriem ir precīzā lauksaimniecība. Fitori minēja SNS JU atbalstītu risinājumu, kas ļauj ietaupīt 33% apūdeņošanai izmantotā ūdens. Programma saskaņota ar globālās standartizācijas grafiku – starptautiskajā standartizācijas organizācijā 3GPP pilna 6G sistēmas definīcija gaidāma līdz 2029. gada martam.
SNS JU ir Eiropas Komisijas un 6G nozares asociācijas (6G Industry Association, 6G-IA) institucionalizēta publiskā un privātā sektora partnerība. Pašreizējā daudzgadu finanšu periodā tās pētniecības un inovāciju darbībām paredzēti 900 miljoni eiro no programmas “Apvārsnis Eiropa”, un paredzēts arī līdzvērtīgs privātā sektora ieguldījums.
220 miljoni eiro – pēdējais lielais konkurss šajā budžeta periodā
SNS JU programmu pašreizējā daudzgadu budžeta periodā noslēgs konkurss ar aptuveni 220 miljonu eiro finansējumu. Tajā plānots atbalstīt ap 20 jaunu projektu, kuru darbs sāksies 2028. gadā.
2027. gada darba programmas projektā iekļauti mākslīgajā intelektā balstīti viedie tīkli, telekomunikāciju mākslīgā intelekta platforma, optiskā savienojamība masveida mākslīgā intelekta vajadzībām, kvantu droša komunikācija, mikroelektronika, satelītu un sauszemes tīklu integrācija un plaša mēroga izmēģinājumi kopā ar nozarēm. Paredzēts arī jauns SNS JU vadošais (flagship) projekts noslēgušā Hexa-X-II vietā, kā arī starptautiskās sadarbības projekti, tostarp ar Taivānu mākslīgā intelekta radiotīklu (AI-RAN) jomā.
“Salīdzinājumā ar iepriekšējām darba programmām liekam lielu uzsvaru uz plaša mēroga izmēģinājumiem kopā ar nozarēm, jo tehnoloģija kļūst nobriedušāka. Mēs vēlamies izveidot ceļu no laboratorijas līdz tirgum,” skaidroja Fitori.
Viņa uzsvēra, ka darba programma vēl ir projekts un tēmas ir indikatīvas. SNS JU valde to plāno apstiprināt decembra beigās, bet konkursu izsludināt 2027. gada janvārī.
Fitori arī atklāja, ka SNS JU apkopojusi programmas desmit nozīmīgākos tehnoloģiskos sasniegumus 2026. gadā – tie tiks prezentēti atsevišķā seminārā –, bet visu projektu pārskats pieejams izdevumā “SNS JU Journal 2026”.
Hamburga un Latvija stiprina sadarbību kiberdrošībā un digitālajā infrastruktūrā
Hamburgas parlamenta prezidente Karola Faite (Carola Veit) uzsvēra, ka Krievijas agresijas, hibrīduzbrukumu un kiberuzbrukumu dēļ situācija Latvijā, Hamburgā un visā Eiropā kļūst arvien saspringtāka. Tāpēc nepieciešami kopīgi risinājumi mākslīgā intelekta, kiberdrošības, valsts pārvaldes tehnoloģiju un infrastruktūras digitalizācijas jomā.
Faite ieradusies Rīgā ar plašu Hamburgas politikas un uzņēmējdarbības delegāciju. Viņa norādīja, ka Hamburga un Latvija vēlas paplašināt sadarbību Baltijas jūras reģionā, īpaši jūras drošības, kiberdrošības un aizsardzības industrijas jomā. Partnerība pastāv kopš 1990. gadiem un pēdējos gados ievērojami pastiprinājusies – pagājušajā rudenī Hamburgā viesojās 170 cilvēku delegācija no Rīgas.
Kā sadarbības piemērus Faite minēja Hamburgas un Rīgas ostu saprašanās memorandu par ostu infrastruktūras digitalizāciju un noturīgu loģistiku, sadarbību aviācijā, ko viņa saistīja ar “airBaltic” Airbus A220 floti un Hamburgas kā aviācijas centra lomu, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Biznesa skolas un Latvijas IT klastera līgumus ar Hamburgas mākslīgā intelekta klasteri ARIC un Hamburgas Eiropas digitālās inovācijas centru. Rīgas vizītes laikā Faite tikās arī ar Saeimas priekšsēdētāju.
“Šeit mēs kopīgi strādājam pie drošas Eiropas nākotnes,” uzsvēra Faite, aicinot stiprināt sadarbību ne tikai politikā un uzņēmējdarbībā, bet arī zinātnē, izglītībā un kultūrā.
Baltijas reģionam plāno jaunu sadarbības platformu ar Pasaules valdību samitu
Pasaules valdību samita (World Governments Summit) rīkotājdirektors Muhameds aš Šarhāns (Mohamed AlSharhan), kurš pārstāv arī Apvienoto Arābu Emirātu premjerministra biroju, paziņoja par ieceri sadarbībā ar “Techritory” izveidot īpašu Baltijas reģiona un Pasaules valdību samita sadarbības platformu Apvienotajos Arābu Emirātos.
Plānotās platformas mērķis būs pulcēt Baltijas valstu līderus, politikas veidotājus, inovatorus un domātājus diskusijām par valsts pārvaldes, tehnoloģiju un sabiedrības nākotni. Mērķis ir ne tikai parādīt reģiona sasniegumus, bet arī ienest Baltijas skatījumu globālās diskusijās.
Aš Šarhāns atgādināja 1865. gadu, kad 20 valstis Parīzē vienojās par kopīgiem telegrāfa standartiem. Tās neizgudroja ātrāku telegrāfu, bet gan veidu, kā dažādām sistēmām strādāt kopā. Pēc viņa teiktā, arī šodien lielākais šķērslis nākamajai tehnoloģiju revolūcijai var būt nevis vēl neizgudrotas tehnoloģijas, bet institūcijas, kas vēl jāpārveido.
“Valstis, kuras no mākslīgā intelekta iegūs visvairāk, ne vienmēr būs tās, kurām ir visspēcīgākie modeļi. Tās varētu būt valstis, kuru institūcijas spēj pārvērst intelektu lēmumos un lēmumus – rezultātos,” norādīja aš Šarhāns.
Atsaucoties uz Pasaules valdību samita 2026. gada globālo ministru aptauju, aš Šarhāns minēja, ka 79% ministru sagaida valdību lomas pieaugumu, taču tikai 34% uzskata, ka viņu valdības pilnībā pieņēmušas pārmaiņas. Citā pētījumā, kurā aptaujāti gandrīz 5000 valsts pārvaldes darbinieku 26 valstīs, secināts: lai gan 58% par mākslīgā intelekta ieviešanu atbildīgo jau strādā pie konkrētiem projektiem, tikai 10% ir pilns spēju kopums tā atbildīgai izmantošanai plašā mērogā.
“Techritory” atver jaunu, starptautisku lappusi
“Techritory” ekosistēmas direktors Neils Kalniņš atgādināja, ka forums sācies kā neliela VAS “Elektroniskie sakari” iniciatīva Latvijas nacionālajās interesēs, lai pulcētu savienojamības attīstībā iesaistītās puses. Jau sākumā kļuvis skaidrs, ka Latvija viena pati ilgtspējīgai ekosistēmai ir par mazu, tāpēc partneri atrasti Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā.
Pēc deviņām sezonām “Techritory” atver jaunu, starptautisku lappusi. “Vēlamies nest savas vērtības ārpus Latvijas un Eiropas Savienības robežām,” sacīja Kalniņš.
Ekosistēma jau izveidojusi sadarbību ar partneriem ASV, Latīņamerikā un Centrālāzijā.
“Vērtības patiešām rada atšķirību. Tās palīdzēs mums izdzīvot grūtos laikos,” uzsvēra Kalniņš.
Latvijas uzņēmumu priekšrocība ir kompaktums un efektivitāte
Foruma diskusijā par uzņēmējdarbības digitalizāciju, investīcijām un Eiropas partnerībām uzņēmumu pārstāvji uzsvēra nepieciešamību padarīt inovāciju atbalsta programmas elastīgākas un piemērotākas tehnoloģiju izstrādes procesam. Diskusiju moderēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības Briselē vadītāja Egita Aizsilniece-Ibema. Viņa norādīja, ka Eiropā tiek meklēti veidi, kā apvienot publiskās un privātās investīcijas, lai inovācijas attīstītos labāk un ātrāk.
“Tilde” valdes priekšsēdētājs Artūrs Vasiļevskis norādīja, ka Latvijas uzņēmumu priekšrocība ir kompaktums un efektivitāte. “Tilde” ne tikai izmanto esošās tehnoloģijas, bet pati tās attīsta – uzņēmumā strādā vairāk nekā desmit zinātņu doktoru. “Tilde” ir viena no četriem Eiropas Komisijas konkursa “Large AI Grand Challenge” uzvarētājiem un ar Eiropas superdatora LUMI jaudām izstrādājusi Eiropas valodām paredzētu atvērtā koda lielo valodas modeli “TildeOpen”. Pēc Vasiļevska vērtējuma, Eiropā ir tikai pāris uzņēmumu, kam ir kompetence izstrādāt lielos valodas modeļus no nulles, – viens Francijā un “Tilde”.
Viņš uzsvēra, ka Eiropas pētniecības finansējums uzņēmumiem dod ne tikai finansiālu atbalstu, bet arī iespēju sadarboties ar vadošajām universitātēm un pētniecības centriem. Vasiļevskis aicināja valsts pārvaldi proaktīvāk izmantot Eiropas fondus un atbalstīt Latvijas dalību Eiropas mākslīgā intelekta iniciatīvās. Viņš atzinīgi vērtēja, ka atbalstu saņēmusi mākslīgā intelekta gigarūpnīcas iniciatīva, jo tā nodrošina Latvijas iesaisti Eiropas mākslīgā intelekta infrastruktūras attīstībā.
“Mobilly” vadītājs Ģirts Slaviņš norādīja, ka būtiskākie šķēršļi uzņēmumiem ir sarežģītā projektu pieteikumu valoda un ierobežojumi, kas ne vienmēr atbilst mūsdienu tehnoloģiju izstrādes realitātei. Mazākiem uzņēmumiem nav iespēju algot atsevišķu cilvēku, kas pārzinātu šo valodu un procedūras. “Inovāciju procesā dažkārt sākumā nav iespējams precīzi zināt, kāds būs gala risinājums un kā tas darbosies,” skaidroja Slaviņš. Taču gan atbalsta programmās, gan iepirkumos rezultāts jāapraksta ļoti precīzi jau pirms darba sākšanas.
Latvijas IT klastera valdes priekšsēdētāja Aiga Irmeja, kas pārstāv arī Eiropas digitālās inovācijas centru, uzsvēra, ka digitalizācijas atbalstā nedrīkst koncentrēties tikai uz tehnoloģiski attīstītākajiem uzņēmumiem. Tikpat svarīgi ir palīdzēt plašākam uzņēmumu lokam, kuriem nepieciešams sakārtot datus, iekšējos procesus un ieviest digitālos rīkus.
Pēc viņas teiktā, centra darbības pirmajos trīsarpus gados pie tā vērsušies aptuveni 7000 uzņēmumu. Centrs cieši sadarbojās ar nacionālo digitalizācijas grantu programmu. Irmeja aicināja nākamā plānošanas perioda atbalsta programmās paredzēt kvalitātes mehānismu, kas nošķirtu parastās darbības izmaksas no investīcijām uzņēmuma izaugsmē un efektivitātē.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks norādīja, ka Eiropas konkurētspējai nepieciešams gan attīstīt pašas tehnoloģijas, gan veicināt to izmantošanu uzņēmumos. Viņš atgādināja, ka ES kopējā budžetā tiek pārdalīts tikai ap 1% no nacionālā kopienākuma, tāpēc ir būtiski, kur šos līdzekļus iegulda.
Atveseļošanas un noturības mehānismā 20% plānu bija jāvelta digitālajai jomai – kopumā ap 140 miljardiem eiro. Ne visi ES Digitālās desmitgades 2030. gada mērķi, visticamāk, tiks sasniegti, taču Eiropas digitālās inovācijas centri – to ES ir vairāk nekā 200 – ir pierādījuši savu vērtību un būtu jāturpina.
Kužnieks uzsvēra, ka nākamajā ES daudzgadu budžetā būtiska uzmanība pievērsta konkurētspējai un digitālajai attīstībai. Eiropas Komisija priekšlikumā par Eiropas Konkurētspējas fondu rosinājusi digitālajai līderībai paredzēt aptuveni 50 miljardus eiro. Priekšlikums vēl nav apstiprināts – nākamo ES budžetu pašlaik apspriež dalībvalstu līderi. Tā kā Latvija arī nākamajā periodā paliks ES fondu neto saņēmēja, šie līdzekļi jāizmanto gudri. Vienlaikus jāmazina birokrātija, lai uzņēmumiem finansējuma pieteikšanās būtu vienkāršāka.
“Latvijas uzņēmumiem ir zināšanas un tehnoloģijas, ar kurām piedalīties Eiropas nākamās paaudzes sakaru, mākslīgā intelekta un drošības risinājumu attīstībā. Iesaistoties starptautiskos projektos, uzņēmumi iegūst iespēju strādāt ar vadošajiem pētniecības centriem un industrijas partneriem, pārbaudīt savas izstrādes un sasniegt jaunus klientus. LIAA palīdz atrast sadarbības partnerus un finansējuma iespējas, kā arī atbalsta digitālo tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos. Eiropas ieguldījumu vērtība būs redzama gan jaunos produktos, kurus spējam pārdot pasaulē, gan uzņēmumu spējā strādāt ražīgāk. Techritory dod iespēju šādu sadarbību sākt tepat Rīgā,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.
“Techritory 2026” šogad notiek devīto reizi. To organizē VAS “Elektroniskie sakari”, savukārt stratēģiskie partneri ir LMT Grupa, Ziemeļvalstu Ministru padome, “DELSKA” un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
Pasākums tiek līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Atbalsts procesu digitalizācijai Latvijā” (projekta Nr. 1.2.2.1/1/25/I/001) un Atveseļošanas un noturības mehānisma projekta “Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana” (Nr. 5.1.1.1.i.0/1/23/I/EM/002). Paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.