Ogres novadā nav nodrošināta caurskatāma un atbildīga publisko līdzekļu pārvaldība, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā. Konstatēti būtiski trūkumi, kā arī krāpšanas risku pazīmes pašvaldības iepirkumos, finansējuma piešķiršanā biedrībām un nodibinājumiem, par kurām Valsts kontrole ir informējusi tiesībaizsardzības un citas uzraugošās iestādes.
Turklāt revīzijā Valsts kontrole vairākkārt saskārās ar grūtībām no Ogres novada pašvaldības saņemt pilnīgu informāciju un pieprasītos dokumentus. Daļa dokumentu, kurus pašvaldība vēlāk izmantoja, lai iebilstu pret revīzijas secinājumiem, tā iesniedza tikai pēc revīzijas ziņojuma projekta sagatavošanas sūdzības izskatīšanas procesā.
VK padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Oskars Erdmanis Latvijas Radio pastāstīja, ka tiesībsargājošajām iestādēm revidenti ziņoja par vairākiem iepirkumiem un darījumiem, naudas piešķiršanu biedrībām, un par iepirkumiem informēja arī Iepirkumu uzraudzības biroju.
Pašvaldības lēmumi par investīcijām ne vienmēr balstīti uz iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām.
Lai gan finansējums ceļu sakārtošanai palielināts par 45 %, tomēr visstraujākais pieaugums – gandrīz 24 miljoni eiro jeb četras reizes – paredzēts kultūras infrastruktūrai. Piemēram, tuvākajos gados Ogres Muzikālā teātra projekta attīstībā plānots ieguldīt 23,3 miljonus eiro.
No 2022. līdz 2025. gada septembrim nav īstenoti 79 no 191 jeb 41 % projektu infrastruktūras un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomās par 34,7 miljoniem eiro.
Šāda pieeja neļauj noteikt prioritātes un pilnvērtīgi kontrolēt rezultātu sasniegšanu.
Turklāt pašvaldības budžets nav skaidri sasaistīts ar attīstības programmas mērķiem, līdz ar to nav iespējams izsekot, kā konkrēti izdevumi palīdz sasniegt plānotos rezultātus.
Iepirkumos nav pietiekama atklātība
Pašvaldības iepirkumos nav nodrošināta pietiekama atklātība, piegādātāju konkurence un dokumentācijas kvalitāte.
Iepirkumu komisijas darbs ir nekvalitatīvs – ar nepilnīgu un kļūdainu dokumentāciju, nepareizi norādītiem pretendentiem, ar kuriem slēdzams līgums, un neprecīziem aprēķiniem, secināts revīzijā.
To apliecina arī autotransporta apkopes un remonta iepirkumi, kuros prasības noteiktas, neievērojot faktiskās vajadzības. Rezultātā daļa no pašvaldības struktūrām savu autotransporta apkopi un remontus par 162 000 eiro jeb 54 % veica pie citiem komersantiem, kas nav iepirkuma uzvarētāji. Tas norāda ne tikai uz neefektīvu pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu, bet arī uz Publisko iepirkumu likuma normu pārkāpumiem.
Savukārt atsevišķos iepirkumos sākotnēji noteikti īsi darbu izpildes termiņi, kas vēlāk vairākkārt pagarināti, vienlaikus palielinot līgumu summas.
Vienā gadījumā iepirkums izsludināts dienu pirms Iepirkumu komisijas pirmās sēdes.
Šajos iepirkumos par uzvarētājiem izvēlēti savstarpēji saistīti uzņēmumi, tostarp saistīti ar pašvaldības institūcijām un amatpersonām.
Pašvaldība, piešķirot finansējumu biedrībām un nodibinājumiem, nenosaka konkrētus sasniedzamos rezultātus un to rādītājus. Tādēļ nav iespējams izvērtēt finansējuma ietekmi uz pašvaldības attīstības mērķiem.
Lai gan ik gadu šim nolūkam piešķir aptuveni miljonu eiro, finansējuma izlietojuma uzraudzība nav pietiekama.
Turklāt piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzība uzticēta pašvaldības amatpersonai, kura arī ir šīs biedrības biedrs.
Valsts kontroles ieteikumi
Ogres novada pašvaldībai sniegti trīs ieteikumi. To ieviešana līdz 2031. gadam ļaus būtiski stiprināt pārvaldības kvalitāti un caurskatāmību. Pašvaldība skaidrāk plānos un uzraudzīs Attīstības programmu, pilnveidos pašvaldības aģentūru un pakalpojumu organizēšanu, uzlabos iepirkumu kontroli, kā arī nodrošinās vienlīdzīgu un pamatotu atlīdzību izmaksu pašvaldības iestādēs.
Pilnu teksta versiju lasiet: šeit