Par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos pie atbildības varēs saukt ne tikai uzņēmumus, bet arī to amatpersonas, kuras lēmušas iesaistīties nelegālajās darbībās. To paredz Saeimā ceturtdien otrajā no trijiem lasījumiem atbalstītie grozījumi Konkurences likumā.
Paplašinās atbildīgo loku
Ekonomikas ministrija (EM) skaidrojusi, ka likumprojekta mērķis ir paplašināt atbildības subjektu loku par Konkurences likuma un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem, ieviešot atbildību tirgus dalībnieku aizliegtas vienošanās pārkāpumos iesaistītajām tirgus dalībnieku amatpersonām.
Likumprojekts paredz noteikt, ka par aizliegtu vienošanos publiskos iepirkumos pie atbildības var tikt sauktas arī uzņēmumu amatpersonas, nevis tikai juridiskas personas, kā tas bijis līdz šim. Konkurences padome varēs piemērot tiesību ierobežojumu ieņemt vadošus amatus uzņēmumos uz laiku no viena līdz trim gadiem, ja amatpersona bijusi tieši iesaistīta pārkāpumā vai zinājusi par to un nav rīkojusies, lai to novērstu.
Vienlaikus grozījumi paredz mehānismu, kas veicinās konkurences pārkāpumu atklāšanu – amatpersonas varēs izvairīties no sankcijām, ja sadarbosies ar Konkurences padomi un sniegs būtisku informāciju par pārkāpumu.
Tāpat likumprojekts precizē Konkurences padomes pilnvaras un nosaka kārtību padomes priekšsēdētāja un locekļu pienākumu izpildītāju iecelšanai, lai nodrošinātu iestādes darbības nepārtrauktību.
Gatavo izmaiņas arī Krimināllikumā
Iepriekš Saeima divos lasījumos atbalstījusi arī grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos jeb karteļu veidošanu. Izmaiņas Konkurences likumā būs jāsamēro ar vēl galīgajā lasījumā skatāmajiem grozījumiem Krimināllikumā, nosakot robežu starp administratīvo un kriminālatbildību.
Tāpat Saeima vienbalsīgā balsojumā šā gada maijā atbalstīja pilnveidojumus operatīvās darbības regulējumā, paredzot stiprināt cīņu pret karteļiem. Ar likuma grozījumiem iecerēts uzlabot operatīvās darbības laikā iegūtās informācijas izmantošanas un nodošanas kārtību citos procesos. Tie nodrošinās efektīvāku cīņu pret karteļiem, kā arī paplašinās iespējas atklāt citus noziegumus.
“Karteļu vienošanās ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem. Šie grozījumi palīdzēs efektīvāk aizsargāt gan valsts ekonomiku, gan patērētāju intereses,” sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”).
Pilnu teksta versiju lasiet: šeit