Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis resorisko pārbaudi, lai izvērtētu Valsts kontroles (VK) sniegto informāciju par pašvaldību elektroautobusu iepirkumiem 8,8 miljonu eiro apmērā, kas finansēti no Eiropas atveseļošanas fonda līdzekļiem. VK norādījusi uz iespējamām priekšrocībām diviem Latvijas uzņēmumiem.
Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” ziņo, ka uzņēmums “Electrify”, iespējams, palīdzējis Dienvidkurzemes pašvaldībai sagatavot tehnisko specifikāciju, bet Jelgavas novada iepirkumā “Eco bus” uzvaru pavada personīgu saišu ēna – specifikācijas autore iepriekš strādājusi vienā uzņēmumā ar uzvarējušās firmas vadītāju.
Divus elektriskos mikroautobusus skolēnu pārvadāšanai Dienvidkurzemes novadā piegādāja 2024. gadā. Katrs no tiem izmaksāja 312 tūkstošus eiro – lielāko daļu sedza no Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļiem, aptuveni 50 tūkstošus samaksāja pašvaldība. Taču, kā stāstīja pašvaldības autobusa vadītājs Arturs Kuzmins, aukstajos ziemas rītos mikroautobusa salonu neizdodas uzsildīt pat vairāku stundu laikā. “Ja nebūtu dīzeļa apsildes, tad būtu kā ledusskapī,” viņš sacīja.
Jaunais transportlīdzeklis neizgāja pat pirmo tehnisko apskati, jo nestrādāja stāvbremze. Tagad pašvaldība vēlas pieprasīt piegādātājam transportlīdzekļa maiņu.
Kad pašvaldības pirms aptuveni četriem gadiem par Atveseļošanas fonda naudu sāka pirkt elektroautobusus skolēnu pārvadāšanai, “Electrify” plūca uzvaras laurus – sešas pašvaldības iegādājās kopumā 11 autobusus. Vidējā cena – 287 tūkstoši eiro par vienu. Pašvaldībām bija jāsamaksā tikai pievienotās vērtības nodoklis.
Vienīgā pašvaldība, kas neizvēlējās vietējā ražotāja elektrisko mikroautobusu, ir Smiltenes novads. Tehniskās specifikācijas izstrādē tas piesaistīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ekspertu. Iznākumā mikroautobuss maksāja par aptuveni 20 % jeb ap 60 tūkstošiem eiro lētāk nekā vidēji pārējām pašvaldībām. “Protams, pašvaldībai funkciju ir daudz. Bet mēs neesam eksperti pilnīgi visā. Tāpēc mēs nekautrējamies meklēt palīdzību, kad tā ir nepieciešama,” atzina Smiltenes novada domes izpilddirektors Andris Lapiņš.
Eiropas atbalsts bija domāts arī lielas ietilpības autobusu iegādei. Četrus no septiņiem autobusiem piegādāja Turcijā reģistrētais uzņēmums “Temsa”, kura pārstāvis Latvijā ir “Eco bus”. Arī te pašvaldības sūdzas par kvalitāti. Piemēram, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (“Jaunā Vienotība”) minēja: “Ziemā iesalst durvis, neatbilstoša temperatūra salonā, nestrādā logu tīrītāji, dažādas kaites piemetas ik pa brīdim, un bieži šis autobuss ir remontos.”
No noteikumu rakstīšanas brīža līdz uzvarai iepirkumos – revidenti izceļ divu uzņēmumu aktīvu iesaisti, kas faktiski ierobežoja konkurenci. Piemēram, “Eco bus” un “Electrify” bija vienīgie uzņēmumi, kas parādījās pašvaldībām domātajos semināros. Valsts kontroles ieskatā centralizēts iepirkums būtu ļāvis nonākt pie labāka rezultāta. Tam gan atbildīgā ministrija nepiekrīt. “Kāpēc jūs domājat, ka centralizētai institūcijai arī būs pieredze?” ar pretjautājumu atbild Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Investīciju politikas departamenta direktore Svetlana Sergejeva.
Pilnu teksta versiju lasiet: šeit