Gluži kā Ziemassvētku dāvana vairākām celtniecības kompānijām bija decembrī pieņemtais Augstākās tiesas (AT) spriedums būvnieku karteļa lietā. Senāts atzina, ka konkurences pārkāpumu izmeklēšanā nedrīkstēja izmantot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) slepeni ierakstītās būvfirmu īpašnieku sarunas. Tagad lieta būs jāizskata vēlreiz, bet nu vairs neizmantojot audioierakstus kā pierādījumus. Senāta spriedums ne tikai ietekmēs konkrētās lietas tālāku iztiesāšanu, bet krietni sarežģīs līdzīgu pārkāpumu izmeklēšanu nākotnē, vēsta LTV raidījums “de facto”.
Latvijas lielākās būvfirmas un to īpašnieki 2019. gada septembrī saņēma dubultu sitienu. Izmeklēšanu par iespējamu kukuļošanu būvniecības iepirkumos bija uzsācis KNAB, savukārt lietu par aizliegtu tirgus sadali ierosināja Konkurences padome (KP).
Pietiekamus pierādījumus kukuļošanai KNAB nesavāca, bet par aizliegtu vienošanos iepirkumos konkurences uzraugi sodīja desmit būvkompānijas. Kopējais naudas soda apmērs – 16,65 miljoni eiro.
KP neslēpj, ka būvnieku karteli izdevās atklāt tieši pateicoties noklausītajām sarunām. Bet spekulēt par lietas iznākumu iestādes vadītāja Ieva Šmite nevēlas: “Tas ir tas veids, kā šis kartelis tika realizēts, mutvārdos, un pat neinformējot šo uzņēmumu darbiniekus, ka pastāv šāda vienošanās. Par karteli zināja tieši tie, kas piedalījās sarunās. Līdz ar to tagad pateikt, vai mums būs tieši šāds rezultāts bez pierādījumiem, nav iespējams.”
KNAB uzskata, ka viņiem esot bijis pienākumus par iespējamo karteli ziņot. KNAB skaidroja, ka nodevuši tālāk nevis pašas operatīvās lietas materiālus, bet kriminālprocesa materiālus, kad sarunas jau bija deklasificētas.
Tomēr Senāts nosprieda, ka operatīvā ceļā iegūtu informāciju, pat ja tā ir pievienota krimināllietai, nedrīkst izmantot likumā neparedzētiem mērķiem. AT atsaucās uz Eiropas cilvēktiesību tiesas praksi, vērtējot noklausītu telefonsarunu izmantošanu analoģiskā lietā Nīderlandē.
Līdz šim Saeimā pietiekama atbalsta karteļu kriminalizēšanai nav bijis. Ne pieņemot likumu, ne 2024. gadā, kad ģenerālprokuratūra rosināja to izdarīt. Sagaidāms, ka jautājumam par operatīvā ceļā iegūtas informācijas izmantošanas robežām pievērsīsies Saeimas Juridiskā komisija. KP plāno pārrunāt jauno situāciju ar ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru.
Pilnu teksta versiju lasiet: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.01.2026-konkurences-padomei-nelabveligais-senata-spriedums-sarezgis-kartelu-atklasanu.a629469/