Veselības aprūpes nozarē publiskie iepirkumi ir nevis formāls process, bet instruments, kas nodrošina slimnīcu darbības nepārtrauktību un līdz ar to – pacientu drošību. Tāpēc jebkuras izmaiņas Publisko iepirkumu likumā (PIL) mēs vērtējam ne tikai juridiski, bet arī caur praktisko prizmu – vai tās palīdzēs ārstniecības iestādēm rīkoties efektīvāk un reaģēt ātrāk?
Pozitīvi – lielāka elastība un reālistiskāki sliekšņi
Kopumā mēs pozitīvi vērtējam likuma pārskatīšanu un īpaši to, ka paredzēts palielināt robežsliekšņus iepirkumu procedūru piemērošanai. Tas ir būtisks solis, jo esošā sistēma nereti bija pārāk smagnēja un neatbilda nozares specifikai.
Veselības aprūpes sistēmā bieži nākas saskarties ar situācijām, kurās katra stunda ir izšķiroša – piemēram, steidzami nepieciešams iegādāties akūti nepieciešamu medikamentu pacienta dzīvības glābšanai. Taču arī šādos gadījumos slimnīcai joprojām bija jāpiemēro publiskā iepirkuma procedūra. Rezultātā veidojās absurda situācija – likums, kas paredzēts godīgai konkurencei, praksē kavēja glābt dzīvības.
Specifisks tirgus, kur jāpielāgojas realitātei
Veselības aprūpes iepirkumu tirgus ir ļoti specifisks. Slimnīcas ar saviem apjomiem ne vienmēr ir pievilcīgs klients piegādātājiem – īpaši ārvalstu uzņēmumiem. Nereti mums pat nākas pašiem uzrunāt un pierunāt ražotājus vai izplatītājus piedalīties konkursos, jo bez viņu produktiem – piemēram, licencēm, izmeklējumiem vai iekārtām – nav iespējams nodrošināt pacientu ārstēšanu.
Tāpēc līdzšinējie sliekšņi un izslēgšanas noteikumi faktiski neveicināja plašāku konkurenci, bet ierobežoja piedalīšanos, jo, piemēram, kāpēc gan Amerikas Savienotajās Valstīs reģistrētam uzņēmumam būtu vēlme iesniegt piedāvājumu Elektronisko iepirkumu sistēmā vai praktiski tā patiesais labuma guvējs atpūšas Taizemē un uzņēmums par viņu nevar dabūt normatīvajā regulējumā pieprasītās izziņas. Mēs ceram, ka grozījumi varētu palielināt ieinteresētību un mazināt birokrātiju, ļaujot ārstniecības iestādēm vairāk koncentrēties uz pamatuzdevumu – veselības aprūpes nodrošināšanu.
Caurspīdīgums – jā, bet ar samērīgumu
Protams, dodot pasūtītājam lielāku elastību, pieaug arī atbildība. Mēs pilnībā atbalstām caurspīdīguma principu un nekādā ziņā neiebilstam pret sabiedrības un tirgus interesi redzēt, kā tiek tērēta publiskā nauda, bet runa ir par samērīgumu.
Grozījumu projekts paredz būtisku robežsliekšņu celšanu. Ja līdz šim iepirkums bija jāorganizē no 10 000 eiro (bez PVN) preču un pakalpojumu iegādei, turpmāk šis slieksnis pieaugs līdz 143 000 eiro. Arī būvdarbiem robežslieksnis tiek celts — no 170 000 līdz 5 538 000 eiro.
Tas nozīmē, ka veidojas sava veida “melnais caurums” – zona, kur pasūtītājam pašam būs jāizstrādā iekšējās procedūras un jānosaka metode, kā organizēt iepirkumus zem šiem sliekšņiem. Tieši tāpēc ir būtiski katrai organizācijai skaidri apzināties savas darbības robežas un rīcības principus, lai sabiedrībai un tirgus dalībniekiem nerastos šaubas par līdzekļu izlietojumu.
Šajā kontekstā īpaši būtiski kļūs digitālie rīki un caurspīdīgi risinājumi. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (Austrumu slimnīca) patlaban pilotprojekta ietvaros testē cenu aptauju un tirgus izpētes platformu, kurā visa informācija ir publiska, nodrošinot pilnīgu pārskatāmību. Šādi rīki varētu kļūt par paraugu, kā praktiski sabalansēt efektivitāti un caurspīdīgumu.
Vienlaikus jaunajos grozījumos paredzētā prasība reizi ceturksnī sniegt detalizētus pārskatus par faktiskajiem izlietojumiem un maksājumiem ir nesamērīga, ja sistēma nav automatizēta. Piemēram, Austrumu slimnīcā gadā vidēji tiek apstrādāti vairāk nekā 36 000 rēķinu. Šādas informācijas manuāla apkopošana prasa būtiskus papildu resursus – un, kā zināms, veselības nozarē resursu un finansējuma trūkst. Tāpēc nepieciešama e-rēķinu sistēmas ieviešana visās iestādēs. Šobrīd publiskā pārvaldē nav 100%
Aicinājums uz samērīgu pieeju
Tāpēc mūsu aicinājums likumdevējam ir – meklēt samērīgumu. Nodrošināt atklātību, bet vienlaikus arī efektivitāti. Veselības aprūpe ir sabiedrības drošības jautājums, un likumam ir jābūt palīgam, nevis šķērslim slimnīcām, kas ikdienā nodrošina kritiski svarīgus pakalpojumus.
Mēs arī aicinām domāt par atsevišķa regulējuma izstrādi veselības aprūpes nozarei, līdzīgi kā tas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Jo mūsu darbības specifika – nepieciešamība iepirkt zāles, medicīnas iekārtas, licences un pakalpojumus bez pārtraukuma – prasa atšķirīgu, elastīgāku, pieeju.
Autors: Zanda Jansone, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Iepirkumu daļas vadītāja