2024. gada pavasarī veikta Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iedzīvotāju un uzņēmēju aptauja par korupciju ES valstīs. Publicētie “Eirobarometra” dati liecina, ka Latvijā 64% uzņēmēju korupciju uzskata par izplatītu problēmu. Līdzīga situācija ir arī citās dalībvalstīs.
Uzņēmēji atzīst – korupcija ir galvenā problēma uzņēmējdarbībā
Uzņēmēji uzskata, ka Latvijā visizplatītākais korupcijas veids ir priekšrokas došana draugiem un/vai ģimenes locekļiem valsts un pašvaldību institūcijās. Arī citās ES valstīs pastāv līdzīgi uzskati.
Īpaši jāuzsver vairuma uzņēmēju viedoklis (70%), noraidot apgalvojumu, ka personas un uzņēmumi, kas tiek pieķerti kukuļdošanā augsti stāvošām amatpersonām, tiek pienācīgi sodīti Latvijā.
Galvenās problēmas, kas Latvijas uzņēmējiem rodas, veicot uzņēmējdarbību, ir ierobežojoši nodarbinātības noteikumi (76%), korupcija (73%), favorītisms un nepotisms (70%). Citās ES valstīs problēmas nedaudz atšķiras – priekšplānā izvirzās korupcija (61%) un piekļuve finansējumam, ieskaitot kredītus (61%).
Pozitīvi vērtējams, ka teju identiski rādītāji Latvijā un citās ES valstīs ir par jautājumu, vai kāds Latvijā ir prasījis vai gaidījis, lai kāds no uzņēmuma pasniegtu dāvanu, piedāvātu pakalpojumu vai papildu samaksu par kādu no uzņēmumam nepieciešamajām atļaujām vai pakalpojumiem. 95% uzņēmēju norāda, ka nav ar to saskārušies.
Veselības nozare – lielākais kukuļdošanas stūrakmens
Dati arī liecina, ka šogad vairāk nekā pērn Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka pēdējo trīs gadu laikā korupcijas līmenis Latvijā ir palielinājies. Turpretī ES valstīs iedzīvotāju skaits, kas tam piekrīt (41%), ir samazinājies par 4%.
Latvijas iedzīvotāji, līdzīgi kā citu ES valstu pilsoņi, uzskata, ka kukuļdošana vai varas ļaunprātīga izmantošana personīgās interesēs ir izplatīta amatpersonu vidū, taču īpaši atšķirīgs viedoklis Latvijas iedzīvotājiem ir par veselības aprūpes sistēmu – tieši šo jomu 40% aptaujāto uzskata par to, kurā ir izteikta korupcija. Savukārt vien 27% ES valstu pilsoņi uzskata, ka veselības aprūpes joma ir saistīta ar korupciju.
Tāpat 38% Latvijas respondentu uzskata, ka korupcija ir izplatīta policijā un muitā, kamēr tā uzskata tikai 24% ES valstu pilsoņi.
Pozitīvi vērtējams, ka Latvijas iedzīvotāji, kas uzskata, ka vietējās vai reģionālās iestādēs pastāv korupcija, ir procentuāli mazāk (65%), nekā ES valstu pilsoņi (70%), tomēr jānorāda, ka kopumā šis iedzīvotāju īpatsvars ir liels. Lielākoties cilvēki uzskata, ka dāvanas pasniegšana ir pieņemama rīcība, saņemot valsts sniegtos pakalpojumus.
Negatīvi gan vērtējams, ka teju uz visiem jautājumiem vidēji 10% aptaujāto no Latvijas nezināja atbildi, savukārt ES valstu pilsoņi atbildi “nezinu” izvēlējās vidēji krietni retāk, kas liecina par salīdzinoši vājāku izpratni par uzdotajiem jautājumiem saistībā ar korupciju.
Jāvairo cilvēku izpratne
Ņemot vērā iedzīvotāju un uzņēmēju sniegtās atbildes, jāsecina, ka patlaban trūkst iedzīvotāju izpratnes par korupcijas atpazīšanu un iespējām ar to cīnīties. Aptuveni trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka ziņot nav jēgas vai kukuļošanu ir grūti pierādīt.
Tāpēc ir jāvairo cilvēku izpratne – lai Latvijā būtu nulles tolerance pret korupciju. Ir jāturpina veidot un attīstīt trauksmes celšanas kultūra, jo cilvēki nepamana un neatpazīst situācijas savā ikdienas darbā, kurās ir korupcijas elementi. Delna atgādina, ka korupcija ir divpusēja – amatpersona prasa, uzņēmējs dod vai prasa kukuli/pakalpojumu.
Delna aicina uzņēmumus pievienoties iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”. Pievienojoties šai iniciatīvai uzņēmums apņemas ieviest un sekmēt atklātības principus, īstenot pretkorupcijas politikas un procedūru ieviešanu un publiskošanu uzņēmumā un uzņēmējdarbības vidē kopumā.
Savukārt trauksmes celšana ir ikviena darbinieka iespēja novērst uzņēmuma vai valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu un izkrāpšanu, atgūt līdzekļus, kas aizplūst krāpšanas un korupcijas shēmās, nodrošināt likuma un cilvēktiesību ievērošanu.