Eiropas Komisijas skatījumā gan KNAB, gan vairākas citas Latvijas tiesībsargājošās iestādes parāda spējas efektīvi izmeklēt un nodot prokuratūras iestādēm kriminālvajāšanas rosināšanai krimināllietas par valsts amatpersonu īstenotiem vai plānotiem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, tajā skaitā ārvalstu amatpersonu kukuļošanas krimināllietas.
Eiropas Komisija akcentē arī KNAB sniegto ieguldījumu pretkorupcijas jomas normatīvo aktu pilnveidošanā, panākot vairākas nozīmīgas izmaiņas. Piemēram, salāgojot sodu piemērošanas politiku par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem neatkarīgi no vides, kurā pieļauts pārkāpums. KNAB jau ziņoja, ka 2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi, kas paredz, ka juridiskām personām, t.sk. politiskajām organizācijām, par priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu vai noteikto ierobežojumu neievērošanu publiskās vietās, preses izdevumos, kā arī sociālajos tīklos un citviet internetā maksimālais piemērojamais sods ir 7 100 eiro.
Tāpat Eiropas Komisija konstatējusi progresu Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānā 2023.-2025. gadam ietverto uzdevumu izpildē. Vienlaikus Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi KNAB iniciatīvu izstrādāt Latvijai īpaši pielāgotu nacionālo korupcijas risku novērtēšanas metodoloģiju, kas cita starpā paredzēs vadlīnijas slēptu korupcijas risku noteikšanai.
Līdztekus tam Eiropas Komisija izceļ KNAB esošo ziņošanas kanālu paplašināšanu, pērn izveidojot jaunu tiešsaistes ziņošanas platformu un tās mobilās lietotnes versiju “Ziņo KNAB!”. Salīdzinājumā ar citiem ziņošanas kanāliem ziņojuma iesniedzējs var sekot līdzi informācijas virzības progresam un turpināt saziņu ar atbildīgo KNAB amatpersonu arī tad, ja ziņots anonīmi. Cīņā ar korupciju milzīgu lomu spēlē sabiedrība, tāpēc KNAB atzinīgi vērtē ikvienu personu, kas ir neiecietīga pret korupciju un ziņo par koruptīviem noziegumiem vai to plānošanu.
Eiropas Komisija, analizējot Latvijas īstenotās darbības pretkorupcijas politikas plānošanas jomā, ierosina Latvijai turpināt iesākto darbu interešu pārstāvības atklātības jeb tā dēvētā lobēšanas normatīvā regulējuma efektīvā īstenošanā, t.sk. izveidojot īpašu interešu pārstāvības reģistru.
Eiropas Komisijas sagatavotajā dokumentā vērtēta tiesiskuma situācija Eiropas Savienības dalībvalstīs un iepriekšējā gadā izteikto ieteikumu ieviešana, kā arī dalībvalstīm sniegti jauni ieteikumi. Dokuments aptver četrus pīlārus – pretkorupcijas regulējumu, valstu tiesu sistēmas, mediju plurālismu un brīvību, kā arī institucionālās līdzsvara un atsvara sistēmas.
Ar pilnu Eiropas Komisijas sagatavoto ikgadējo ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā var iepazīties Eiropas Komisijas tīmekļvietnē.