Ēnu ekonomika un korupcija abas ir sērgas, kas atbaida potenciālos investorus, apdraud investīciju drošību, valsts attīstību un demokrātiju. Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) vērš uzmanību ne vien uz korupcijas, bet arī ēnu ekonomikas nevēlamo izplatību. Rīgas Ekonomikas augstskolas 2024. gada 12. maijā publicētais jaunākais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” atklāj ēnu ekonomikas apjomu un norāda uz nozarēm, kur tā ir visvairāk izplatīta. Latvijā 2023. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir 22.9 % jeb mazliet vairāk nekā 1/5 no IKP. Salīdzinot ar 2022. gadu, ēnu ekonomikas apjoms ir samazinājies par 3.6 procentpunktiem, bet tas joprojām ir augsts rādītājs un norāda uz plaši izplatītiem likuma pārkāpumiem un nedeklarētas naudas apriti, kas var sastādīt pat 2.7-3 miljardus eiro gadā.
Ēnu ekonomika norāda uz biznesa godaprāta un morāles trūkumu. Nozīmīgākās ēnu ekonomikas komponentes ir ienākumu neuzrādīšana, darbinieku skaita neuzrādīšana, aplokšņu algas, procents no ienākumiem, kas tiek maksāti, lai nokārtotu lietas jeb kukuļošana, procents no līguma summas, kas tiek maksāti, lai nodrošinātu valsts pasūtījumus jeb korupcija.
Vislielāko ēnu ekonomikas daļu (48.2%) Latvijā veido aplokšņu algas. Arī kukuļošana un korupcija veido lielu daļu ēnu ekonomikas apjoma – kopā tie ir 15.5 %:
- Procents no ienākumiem, ko firmas maksā neoficiālos maksājumos, lai “nokārtotu lietas” 2023. gadā ir 10.0%, salīdzinot ar 2022. gadu, tas ir pieaudzis par 0.6 procentpunktiem.
- Procents no līguma summas, kas tiek maksāti, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, ir 7.5 %, salīdzinot ar 2022. gadu, tas ir samazinājies par 0.4 procentpunktiem.
Delna un Korporatīvās sociālās atbildības platforma (CSR Latvia) 2022. gadā atklāja iniciatīvu “Nulles tolerance pret korupciju” un līdz 2024. gada jūnijam tai ir pievienojušies 12 uzņēmumi. Pievienojoties iniciatīvai, uzņēmumi apņemas ieviest un sekmēt atklātības principus, īstenot pretkorupcijas politikas un procedūru ieviešanu un publiskošanu uzņēmumā un uzņēmējdarbības vidē kopumā. Sarunās ar Delnu vairāki uzņēmumi kā lielāko izaicinājumu Latvijas uzņēmējdarbības vidē minēja tieši ēnu ekonomiku.
Lai arī ēnu ekonomikas apjoms samazinās, tas joprojām ir augsts, turklāt uzņēmēju neapmierinātība ar likumdošanas kvalitāti un atbalstu uzņēmējiem 2023. gadā ir mazliet pieaugusi un saglabājas viduvējā 2.5-3 punktu līmenī (5 punktu skalā, kur 5 nozīmē augstu apmierinātību). Delnas ieskatā tas var veicināt gan ēnu ekonomikas plašāku izplatību un krāpšanos ar nodokļiem, gan darbinieku un sabiedrības toleranci pret to.
Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecības nozarē 34.2%, salīdzinot ar 2022. gadu, tas ir samazinājies tikai par 0.3 procentpunktiem un norāda uz nopietnu ēnu ekonomikas klātbūtni nozarē. 2023. gadā mazumtirdzniecībā ēnu ekonomika sasniedza 27,0% (30,5% 2022. gadā), pakalpojumu sektorā – 26,4% (28,6% 2022. gadā), ražošanā – 18,9% (23,9% 2022. gadā), bet vairumtirdzniecībā – 13,0% (20.5 % 2022. gadā).
Kas 14. Saeimai būtu jādara, lai mazinātu ēnu ekonomiku Latvijā:
- Jāveic drosmīgi soļi vispārējā korupcijas līmeņa mazināšanai valstī. Piemēram, ieviešot Interešu pārstāvības atklātības regulējumu un spēcinot pasākumus interešu konflikta novēršanai, publiskajos iepirkumos rodot iespēju iekļaut pretendentam kritērijus, kas pierāda, ka uzņēmums neatbalsta ēnu ekonomiku, ir ieviesis pretkorupcijas un atklātības pasākumus u.c.
- Efektīva izpildvaras pārraudzība par būvniecības nozari, valsts finansēto publisko iepirkumu kontrole, nepieļaujot, ka tiek īstenoti vāji pamatoti būvniecības projekti, uzņēmumi, kas tieši vai pastarpināti veic būvniecību saskaras ar reputācijas riskiem, pastāv labvēlīga vide aplokšņu algu izmaksai, darbinieku skaita nepatiesai norādīšanai.
- Trauksmes celšanas kultūras veicināšana privātajā sektorā un sabiedrībā kopumā un jo sevišķi būvniecības nozarē.
- Izglītojošs un skadrojošs darbs par valsts nodokļu politiku, kā arī aplokšņu algu negatīvo ietekmi uz sociālo labklājību un garantijām.
Ar Rīgas Ekonomikas augstskolas publicēto pētījumu “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” , kas izmantots šīs analīzes veidošanā, aicinām iepazīties šeit ->.