Pašvaldību vadošajām amatpersonām vajadzēs iegūt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. To paredz trešdien, 13.martā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” un izmaiņas Pašvaldību likumā. Izmaiņas likumos rosinājis Valsts prezidents.
Ne tikai valsts apdraudējuma vai krīzes apstākļos, bet arī ikdienā ļoti nozīmīga ir efektīva pašvaldību spēja reaģēt un rīkoties. Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstisku un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju, uzsvēris Valsts prezidents.
Izmaiņas paredz, ka speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam būs nepieciešama pašvaldības domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam pēc 2025.gada pašvaldību vēlēšanām. Ja līdz šim laikam kādā pašvaldībā notiks jaunas domes vēlēšanas, jaunievēlētās domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam arī būs jāsaņem šī atļauja, paredz likumprojekts.
Pienākums saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam attieksies arī uz pašvaldības izpilddirektoru un viņa vietnieku. Ja to neiegūs, persona no šī amata būs atbrīvojama, paredz likuma izmaiņas.
Paredzēts, ka pašvaldībai būs jānosūta pieprasījums attiecīgajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas piešķiršanu domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc viņa ievēlēšanas amatā, bet izpilddirektoram un viņa vietniekam – ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc viņa iecelšanas amatā. Savukārt attiecībā uz izpilddirektoru vai viņa vietnieku, kas savu amatu ieņem 2024.gada 1.jūnijā, – ne vēlāk kā viena mēneša laikā no šī datuma, paredz izmaiņas.
Ja, piemēram, domes vadītājs vai viņa vietnieki nesaņems šo atļauju, tā būs domes izšķiršanās, vai šādas vēlētas amatpersonas var turpināt savu darbu, deputātiem iepriekš sacīja prezidenta padomnieki. Tādā situācijā rīcība būs politisks process, taču domes neizlēmības gadījumā lēmumu var pieņemt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, iepriekš uzsvēruši komisijas deputāti.
Tāpat likumprojekta autori akcentē, ka speciālo atļauju saņemšana būtiski uzlabotu valsts un pašvaldību sadarbību, kā arī garantētu, ka valsts var dalīties ar aizsargājamu informāciju.
Lai likumu izmaiņas stātos spēkā, tās vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai. Paredzēts, ka grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, savukārt izmaiņas Pašvaldību likumā šī gada 1.jūnijā.