Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”
Biedrība ”Sabiedrība par atklātību – Delna” 23. februārī rīkoja semināru “Kāpēc integritātes pakti publisko iepirkumu procesā ir izdevīgi gan pašvaldībām, gan uzņēmējiem?”. Prezentācijas sniedza darbā ar integritātes paktiem pieredzējuši eksperti, izceļot gan Latvijas, gan starptautisko perspektīvu, kā arī detalizētāk runājot par ieguvumiem pašvaldībām un uzņēmējiem, slēdzot integritātes paktus.
Pasākumā piedalījās:
– Kaunain Rahman, biznesa integritātes speciāliste Transparency International;
– Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultante labas pārvaldības jautājumos;
– Haralds Beitelis, Valsts kancelejas Ārvalstu finanšu instrumentu departamenta vadītājs;
– Roberts Matulis, SIA “RM DEALS” valdes priekšsēdētājs, bijušais biedrības “Sabiedrība par atklātību DELNA” padomes loceklis;
– Krista – Asmusa, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” juriste.
Integritātes pakti – vienošanās par godprātību
Integritātes pakts ir kolektīvas rīcības iniciatīva, kuras mērķis ir stiprināt labas pārvaldības principus un novērst korupciju publiskajos iepirkumos. Starptautiskā organizācija Transparency International to uzsākusi ieviest dažādās valstīs kopš 90. gadiem. Integritātes paktā ir trīs iesaistītās puses – publiskās varas iestāde, uzņēmums, kas iesaistās iepirkumā, un pilsoniskā organizācija, kas uzņemas uzraudzīt visu iepirkuma procesu.
Kā norādīja Kaunaina Rahmana, nereti integritātes pakti tiek jaukti ar citiem korupcijas novēršanas un uzraudzības mehānismiem, taču tā nozīmīgākā atšķirība ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas iesaiste.
Iesaistītās puses savā starpā noslēdz vienošanos par uzraudzības veikšanu un integritātes pakta īstenošanu. Vienošanās saturs tiek pielāgots konkrētajai situācijai diskusiju ceļā, labākajā gadījumā iesaistoties visām trīs pusēm. Noīmīgi uzsvērt arī skaidri noteiktu konfliktu risināšanas un sankciju mehānismu lomu, ko efektīvi izmantot, ja vienošanās noteikumi no kādas iesaistītās puses tiek pārkāpti.
Izaicinājumi, kas novēroti vairākās valstīs līdzšinējā integritātes paktu ieviešanā, ir saistīti ar administratīvo slogu, kā rezultātā pašvaldības izvairās no sabiedrības iesaistīšanas iepirkumu uzraudzībā, un arī privātais sektors nevēlas iesaistīties integritātes paktos, zinot, ka iepirkums tiks uzraudzīts.
Otrs izaicinājums ir publiskās pārvaldes institūciju nevēlēšanās sadarboties, ko ietekmē gan kopējā politiskā un administratīvā kultūra valstī, gan arī korupcijas klātesamība dažādos līmeņos.
Integritātes paktu īstenošana nav iespējama bez pieredzējušām un aktīvām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tādēļ to kapacitātes un zināšanu palielināšana un iespēju nodrošināšana pieredzes gūšanai ir viena no prioritātēm, lai varētu runāt par integritātes paktu ieviešanu valstī.
Mīti un patiesība par integritātes paktu
Vienojoties ar pašvaldību par integritātes pakta ieviešanu kādā no publiskajiem iepirkumiem, ļoti bieži tiek pausti dažāda veida iebildumi. Delna ir apkopojusi dažādus atspēkojumus mītiem, kas visbiežāk izskan iebildumos.
1. mīts – visa informācija par iepirkumiem jau ir publiski pieejama;
Patiesība. Iepirkuma dokumentācijas izstrādē publiski pieejama ir tikai gala versija nevis materiāli, kas izmantoti tās tapšanas procesā, tomēr nav iespējams iepazīties ar konkrētu prasību pamatojošu informāciju vai iemesliem tehniskās specifikācijas niansēm. Iepirkumu komisijas sēdes nav publiski pieejamas, un no pretendentu piedāvājumu vērtēšanas publiski ir pieejams tikai komisijas sēdes protokols, taču netiek publiskoti paši piedāvājumi. Tas, protams, ir pamatoti un saprotami, tomēr tādējādi var rasties gadījumi, kur protokolā atspoguļotā informācija neatbilst faktiskajai piedāvājuma informācijai. Ja ir notikusi līguma grozīšana, pieejama ir tikai vispārīga informācija par noslēgto vienošanos, tomēr grozījumus pamatojošie dokumenti nav pieejami. Tādējādi sabiedrībai nav iespējams gūt informāciju par grozījumu, tostarp līgumcenas pieauguma, pamatojumu.
2. mīts – uz organizāciju neattieksies konfidencialitātes prasības;
Patiesība. Organizācija un pasūtītājs slēdz līgumu par uzraudzības veikšanu un tā saturu puses pielāgo savām vajadzībām. Puses var vienoties par specifiskiem konfidencialitātes noteikumiem, savukārt ierobežotas pieejamības informācijas un pretendentu un piegādātāju kofindenciālās informācijas neizpaušana līgumā vienmēr ir iekļauta.
3. mīts – pašvaldībai likums neatļauj iesaistīt novērotājus.
Patiesība. Normatīvais regulējums neaizliedz iepirkumu organizēšanā iesaistīt novērotāju bez balsstiesībām. Turklāt Pašvaldību likuma 51. trešā daļa nosaka, ka domei ir tiesības noteikt šajā likumā neminētus sabiedrības iesaistes veidus, lai veicinātu pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu ievērošanu un pašvaldības ilgtspējīgu attīstību. Līdz ar to pašvaldībām ir tiesības iesaistīt sabiedrību arī dažādos Pašvaldību likumā neminētos veidos.
Integritātes paktu ieviešana Latvijā
Integritātes paktu ieviešana ir viens no valsts ilgtermiņa mērķiem. Valsts kancelejas plānā no 2023. līdz 2028. gadam ir veicināt iesaistīto pušu izpratni un arī nodrošināt iespējas valsts un nevalstiskajam sektoram gūt praktisku pieredzi darbā ar integritātes paktiem. Aktivitātes ietver domnīcu rīkošanu, starptautiskās pieredzes izpēti, integritātes paktu ieviešanas standarta izveidi un praktisku pielietošanu.
Haralds Beitelis skaidro, ka svarīgi veidot materiālu, kas kļūtu par pamatu integritātes pakta iepazīšanai un ar kura palīdzību soli pa solim publiskās pārvaldes iestādes varēs iepazīties ar integritātes paktiem no praktiskās puses, kā arī ieguvumiem no to ieviešanas.
Šobrīd trūkst tieši praktisku piemēru, kas atspoguļotu procesu, kliedētu bažas, neskaidrību un palielinātu motivāciju gan publiskā, gan privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem iestāties par integritātes paktu sniegtajām iespējām publisko iepirkumu procesa uzlabošanai.
Ieguvumi
Integritātes paktu izmantošana kopumā ceļ iepirkuma procedūru kvalitāti, novēršot negodprātības riskus. Visā iepirkuma īstenošanas procesā iespējama pārkāpumu, tostarp korupcijas novēršana, savlaicīga tās atklāšana un atrisināšana.
Lai arī pastāv citi sabiedrības līdzdalības un pilsoniskās pārvaldes uzraudzības veidi, kā arī daļa informācijas par iepirkumiem ir publiski pieejama, Krista Asmusa norāda, ka tie neļauj pilnvērtīgi sekot līdzi iepirkuma procesam un novērst negodprātības riskus. Piemēram, ne iepirkumu komisiju sēžu satura informācija, ne informācija par līguma izpildi nav pieejama, bet citas informācijas kopas pieejamas tikai daļēji.
Aktuālajā ģeopolitiskajā situācijā integritātes pakti ir īpaši nozīmīgi, jo tie var palīdzēt novērst riskus valsts drošībai, kas saistīti ar kritiskās infrastruktūras izbūves iepirkumiem, kā arī trešo pušu ietekmi uz iepirkumu procesu un sankciju ievērošanu.
Runājot par atsevišķu iesaistīto pušu izdevīgumu, publiskās pārvaldes institūciju (pašvaldību, nacionālā līmeņa) ieguvums ir efektīvāka iepirkumu konkursa organizēšana un īstenošana un iespēja uzlabot atklātību. Caur atklātības palielināšanu, tiek celta gan publiskās pārvaldes un uzņēmumu atbildība sabiedrības priekšā, gan radītas iespējas palielināt sabiedrības uzticēšanos, kā norāda Kaunaina Rahmana.
Pilsoniskās sabiedrības ieguvums ir atklātība un caur to radītās iespējas sabiedrībai pārliecināties par publisko līdzekļu efektīvu izlietojumu sabiedrības interesēs, kā arī uzraudzības procesā gūt pārliecību, ka process noritējis godprātīgi un nav pamata aizdomām par iespējamiem pieļautajiem pārkāpumiem.
Daloties ar praktisko pieredzi kā nevalstiskās organizācijas pārstāvim projektā “Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstība”, Roberts Matulis kā būtisku ieguvumu izcēla ārvalstu ekspertu lomu, kas ļauj izprast labo praksi, uzlabot iepirkumu procesus, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju stiprināšanu. Izaicinājums tomēr ir publiskās pārvaldes atsaucība un informācijas nodošanas ātrums, kas var traucēt sadarbībai.
Privātā sektora pārstāvju (uzņēmumu) ieguvums ir budžets papildus ekspertīzei publiskā iepirkuma procesā, reputācijas stiprināšana, papildus cilvēkresursi, ārzemju pieredzes piesaiste un uznēmuma iekšējo procesu uzlabošana. Kā norāda R. Matulis, integritātes pakta process neizslēdz tādus izaicinājumus kā iespējama procesa “politizācija” un problēmas, kas saistītas ar skaidru komercnoslēpuma definēšanu.
Ar prezentāciju par integritātes paktu nozīmīgumu pašvaldībām vari iepazīties šeit->.
Ar prezentāciju par integritātes paktu nozīmīgumu uzņēmumiem piedaloties publiskajos iepirkumos vari iepazīties šeit->.
Ar prezentāciju par integritātes paktu starptautisko perspektīvu vari iepazīties šeit->.