Kategorijas
Atkritumu apsaimniekošana un vide Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

LPS aicina valdību rast iespējas pašvaldībām piesaistīt finansējumu notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes nodrošināšanai

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicina Ministru kabinetu rast veidus un iespējas pašvaldībām piesaistīt finansējumu, lai palielinātu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudu un nodrošinātu obligātajām prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti, garantējot tīru un veselībai drošu apkārtējo vidi.

Latvijas Pašvaldību savienība

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicina Ministru kabinetu rast veidus un iespējas pašvaldībām piesaistīt finansējumu, lai palielinātu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudu un nodrošinātu obligātajām prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti, garantējot tīru un veselībai drošu apkārtējo vidi.

Pašvaldības pauž bažas par radušos situāciju, kas ved strupceļā, jo realitātē šajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā paredzētais finansējums šobrīd spēkā esošo ES un Latvijas tiesību aktu  prasību izpildei ir mazāk nekā 20% no faktiski nepieciešamajām investīcijām, lai uzlabotu ūdenssaimniecību pakalpojumu efektivitāti, nodrošinot atbilstošas infrastruktūras jaudas, uzlabojot darbību, kā arī samazinot piesārņojumu (Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas dati). Līdz ar to LPS ieskatā nepieciešams steidzams risinājums finansējuma piesaistei, piemēram, īpašas aizdevumu programmas izveide pašvaldībām, investīciju programma u.c.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, ko ES plāno pieņemt tuvāko mēnešu laikā, paredz noteikt jaunas un paplašināt esošās prasības sadzīves un ražošanas (saimniecisko) notekūdeņu savākšanai, attīrīšanai un novadīšanai, lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību no notekūdeņu novadīšanas nelabvēlīgas ietekmes. Vienlaikus jaunās prasības paredz pakāpeniski novērst siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot notekūdeņu apsaimniekošanas energoefektivitāti.

Pašvaldības neapšauba šo ieceru nozīmi cilvēku un vides veselībai. Tomēr, lai atbilstoši jaunajām prasībām sakārtotu infrastruktūru tikai 66 blīvi apdzīvotās teritorijās ar iedzīvotāju skaitu no 1000 līdz 2000, būs nepieciešams vismaz 421 milj. eiro. Jaunās prasības attieksies uz visām blīvi apdzīvojām teritorijām, kurās dzīvo vairāk nekā 1000, t.i. uz aptuveni 130 apdzīvotām vietām Latvijā. Tajās būs  jānodrošina centralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošana, kā arī dzīvojamo un sabiedrisko ēku pieslēgšana tai un savākto notekūdeņu attīrīšana atbilstoši noteiktiem standartiem. Lielākajām pilsētām jārēķinās ne vien ar stingrākām notekūdeņu attīrīšanas prasībām, bet arī ar obligātiem nosacījumiem energoefektivitātes uzlabošanai un lietus notekūdeņu apsaimniekošanai.

LPS uzsver, ka nav precīzi aprēķināts, cik minēto prasību ieviešana Latvijā visās pilsētās un apdzīvotajās vietās kopumā izmaksās. Pēc aplēsēm, izmaksas sasniegs vismaz pusmiljardu eiro. Vienlaikus Valdības rīcības plānā paredzēts, ka ūdenssaimniecības resursu un infrastruktūras uzlabošanai, piesārņojuma samazināšanai šajā plānošanas periodā paredzēts 74,16 milj. eiro. Visticamāk, ka nākotnē ES līdzekļi ūdenssaimniecības attīstībai samazināsies vai vispār nebūs pieejami. Jaunās direktīvas prasības paredzēts ieviest pakāpeniski, atbilstība tām daļā apdzīvoto teritoriju jāsasniedz jau līdz 2033.gadam. Arī gadījumā, ja būs pieejami vēl divu ES fondu plānošanas periodu līdzekļi tādā pašā apjomā kā šajā plānošanas periodā, kopumā tie būtu ne vairāk kā 150 milj. eiro, kas ir apmēram trešdaļa no nepieciešamā finansējuma infrastruktūras sakārtošanai tikai teritorijās ar 1000 – 2000 iedzīvotājiem. Tomēr jāņem vērā, ka arī pārējām apdzīvotām teritorijām ar daudz lielāku iedzīvotāju skaitu un vēl stingrākām prasībām notekūdeņu attīrīšanai,  būs nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi.

Šajā plānošanas periodā ES kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību”  2.2.1.1. pasākuma “Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai” pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā atbalsts granta veidā tiks sniegts sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas apkalpo blīvi apdzīvotas teritorijas, kurās ir vairāk nekā  10 000 iedzīvotāju (saskaņā ar 2022. gada datiem, Latvijā ir 21 šāda apdzīvota vieta – valstspilsētas un novadu centri).

LPS akcentē, ka mazajām apdzīvotajām teritorijām ilgu laiku (pēc 2013.gada) nav bijis pieejams ES fondu atbalsts ūdenssaimniecības infrastruktūras ierīkošanai un atjaunošanai, īpaši blīvi apdzīvotām vietām, kurās ir mazāk nekā 2000 iedzīvotāju. Bet arī lielākām  apdzīvotām vietām, kurās mīt 2000 – 10 000 iedzīvotāju (35  pilsētas un ciemi) ir ļoti svarīgi palielināt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudas un uzlabot tehnoloģijas utt. Piemēram, Pierīgā, Ādažu un Ropažu novados, pastāvīgi  palielinās iedzīvotāju skaits, ienāk jauni ražošanas uzņēmumi, kuriem nepieciešams nodrošināt iespēju nodot notekūdeņus centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Vienlaikus tas nozīmē lielāku savākto notekūdeņu apjomu, kam esošo attīrīšanas iekārtu jauda ir par mazu. Tādēļ jau šajā plānošanas periodā ir jāuzlabo esošo attīrīšanas iekārtu tehniskais stāvoklis un to jauda, turklāt papildus tam jāsāk ieguldījumi, kas būs nepieciešami jauno prasību izpildei.

LPS īpaši uzsver risku, ja direktīvas prasību ieviešanas finansēšana paliks tikai pašvaldību ziņā, tad, visticamāk, vajadzēs būtiski paaugstināt ūdenssaimniecības (centralizētas ūdensapgādes un kanalziācijas) pakalpojuma tarifus, kā rezultātā iedzīvotāji nespēs par tiem samaksāt. Tādējādi iespējama iedzīvotāju atteikšanās no centralizētajiem pakalpojumiem, kas nenāks par labu ne iedzīvotāju veselībai, ne augsnes un ūdeņu tīrībai. Tā kā notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ienāk liels apjoms notekūdeņu, to darbības efektivitāte ir nozīmīga tam, cik ātri aizaugs mazās upes un strauti, cik intensīvi vasarās ziedēs ūdens peldvietās un cik tīrs būs ūdens jūrā. , Tādēļ notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte ir viena no augstākajām prioritātēm nepieciešamo investīciju ieguldījumu virzieniem vides jomā.