Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Korupcija

Tiesa atstāj spēkā KP lēmumu būvnieku karteļa lietā

Administratīvā apgabaltiesa 25. janvārī noraidīja būvfirmu pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2021. gada 30.jūlija lēmuma atcelšanu t.s. “būvnieku karteļa lietā”, kurā KP konstatēja 10 būvniecības uzņēmumu aizliegtu vienošanos un piemēroja tirgus dalībniekiem vairāk nekā 16 miljonu eiro sodu.

Konkurences padome

Administratīvā apgabaltiesa 25. janvārī noraidīja būvfirmu pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2021. gada 30.jūlija lēmuma atcelšanu t.s. “būvnieku karteļa lietā”, kurā KP konstatēja 10 būvniecības uzņēmumu aizliegtu vienošanos un piemēroja tirgus dalībniekiem vairāk nekā 16 miljonu eiro sodu.

Astoņi no desmit KP sodītajiem uzņēmumiem pārsūdzēja KP lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā, taču vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, tāpēc kopumā lietā kā prasītāji bija 13 uzņēmumi.

Tiesa noraidīja SIA “Abora” un SIA “Tehnocentrs”, SIA “Arčers”, SIA “Latvijas energoceltnieks”, AS “LNK Industries”, SIA “LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)”, SIA “Merks” un AS “Merko Ehitus”, SIA “Re&Re”, SIA “Rere būve” un AS “Rere grupa”, SIA “Skonto būve” un AS “UGN” pieteikumus pilnībā. Tādējādi  par tiesisku un pamatotu atzīsts KP lēmumā konstatētais Konkurences likuma 11.pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.pantā noteiktais aizliegtas vienošanās pārkāpums būvniecības uzņēmumu darbībās un šiem tirgus dalībniekiem piemērotie naudas sodi.

Konkurences padomes Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička: “Konkurences padome atzinīgi novērtē Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kurā vispusīgi novērtēti lietā esošie pierādījumi, kā rezultātā tiesa guva pārliecību, ka būvnieki gadiem pārrunāja un vienojās par lielāko būvniecības iepirkumu sadali un dalības nosacījumiem iepirkumos, piemēram, vienojoties par Mežaparka estrādes, Rīgas Tehniskās universitātes, Jaunā Rīgas teātra, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, VEF un citiem iepirkumiem. Tāpat tiesa, novērtējot nacionālo normatīvo regulējumu un Eiropas Savienības tiesisko regulējumu, kā arī Eiropas Savienības tiesu praksi, secināja, ka Konkurences padome bija tiesīga pārkāpuma pamatošanai izmantot no kriminālprocesa iegūtu slepeni noklausītu fizisko personu sarunu ierakstus un ka šie pierādījumi ir pieļaujami, ja noklausīšanās ir veikta saskaņā ar likuma prasībām. Tiesa savā spriedumā pievērsa uzmanību arī Latvijas tiesu praksē iepriekš neskatītam jautājumam par uzņēmuma patiesā labuma guvēja, tajā skaitā akcionāra, veiktajām darbībām konkrētā tirgus dalībnieka interesēs. Tiesa apstiprināja – lai pierādītu, ka fiziska persona, kas piedalījusies aizliegtajās sarunās, pārstāv konkrēta uzņēmuma intereses, ir jāvērtē ne tikai personas juridiskās, bet arī faktiskās saiknes ar uzņēmumu.”

KP lēmumu no desmit sodītajiem uzņēmumiem nepārsūdzēja divi – “Velve”, ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja “uzticamības atjaunošanai”, kā arī “RBSSKALS būvvadība”, kurai jau uz KP lēmuma pieņemšanas laiku bija pieteikta maksātnespēja.

Apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.

Vairāk par KP pieņemto “būvnieka karteļa lietas” lasiet šeit