Konkurences padome
Konkurences padome (KP), konstatējot aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos, atsevišķās izpētēs novēro korupcijas pazīmju un konkurences tiesību mijiedarbību. Tāpat citas kompetentās tiesību aizsardzības iestādes, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), atklājot korupcijas izpausmes publiskajos iepirkumos, nereti saskata aizliegtas vienošanās pārkāpuma pazīmes, par kurām attiecīgi ziņo Konkurences padomei (KP). Līdz šim praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad KNAB ir sniedzis informāciju KP par iespējamām aizliegtas vienošanās norādēm.
“Energobūvnieku karteļa” lieta, VAS “Latvijas dzelzceļš” cenu aptaujas kartelis, “Būvnieku karteļa” lieta, ka arī “Ceļu būves kartelis” – tie ir tikai daži no piemēriem, kad KNAB ir sniedzis KP sākotnējo informāciju par iespējamām aizliegtas vienošanās pārkāpumu pazīmēm. Publiskajos iepirkumos aizliegtas vienošanās var izpausties dažādi – konkurentiem vienojoties par dalību iepirkumos vai par darbības noteikumiem, iesniedzot “aizsega” piedāvājumus vai arī neiesniedzot piedāvājumus noteiktos iepirkumos, kā arī vienojoties par tirgus sadali, objektiem vai par pasūtītājiem, tos savstarpēji sadalot.
Vienlaikus KP, vērtējot aizliegtu vienošanos iepirkumā, vienmēr vērtē arī pasūtītāja lomu. Līdz šim KP praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad saskatot pasūtītāja pretlikumīgās darbības, KP ir ziņojusi par tiem gan KNAB, gan Eiropas prokuratūrai (EPPO). Piemēram, privātā pasūtītāja karteļa lietā, aizliegta vienošanās tika konstatēta privātā pasūtītāja iepirkuma ietvaros, kur tika vienlaikus iegūta informācija arī par pasūtītāja pretlikumīgām darbībām, prettiesiski apgūstot ES līdzfinansējumu. Rezultātā EPPO ierosināja kriminālprocesu un atbildīgās personas tika sauktas pie kriminālatbildības par krāpšanu lielā apmērā, kas ir izdarīta organizētā grupā.
Sadarbība ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju
Sadarbībā ar KNAB, KP ir saņēmusi dažāda veida informāciju, kas ir palīdzējusi atklāt aizliegtas vienošanās. Piemēram, “Ceļu būves karteļa” lietā KP no KNAB saņēma neoficiālu sarunu un telefonsarunu atšifrējumus, kas saturēja informāciju par tikšanām, kurās piedalījās Latvijas lielāko autoceļu, maģistrāļu, tiltu būvniecības, uzturēšanas un būvniecības komercsabiedrību pārstāvji, spriežot par VAS “Latvijas Valsts ceļi” organizētajiem iepirkumiem. Izpētes laikā KP konstatēja, ka tikšanās dalībnieki apsprieduši iepirkumu sadali, saskaņojuši savstarpējo rīcību, vienojoties par dalības nosacījumiem iepirkumos, kā arī apmainījušies ar sensitīvu informāciju.
Savukārt, “Būvnieku karteļa” lietā KP no KNAB saņēma jau plašāku informāciju – vairāku sarunu ierakstu atšifrējumus un procesuālo darbību laikā izņemtas piezīmes, kas saturēja informāciju par Latvijas lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvju tikšanās reizēm, kurās apspriesta publisko un privāto iepirkumu objektu konceptuāla iedalīšana. Atklājot aizliegtu vienošanos, KP secināja, ka tirgus dalībnieki darbības saskaņojuši ilgstoši. Detalizēti vērtējot pasūtītāju rīcību un analizējot sarunu ierakstus, KP atklāja vairākas pazīmes, kas, iespējams, liecināja par pasūtītāja lomu kartelī – pasūtītāja ciešie kontakti pretendentiem un to ietekmi uz iepirkumu nolikuma prasību izstrādi, kā arī pasūtītāja iespējamo prettiesisko rīcību, neinformējot KP par aizliegtu vienošanos.
Pasūtītāja iesaiste aizliegtas vienošanās atklāšanā
Pasūtītāja iespējamais “atbalsts” vai “palīdzība” var rezultēties kā karteļa veicināšana un atbalstīšana. Tā var izpausties, piemēram, kā iepirkuma procedūras sensitīvas informācijas nodošana kartelizētiem uzņēmumiem, dažādu specifisku kvalifikācijas prasību iestrāde iepirkumu dokumentācijā, kuras piemīt noteiktam un šauram pretendentu lokam, daļēja pretendentu piedāvājumu sagatavošana vai karteļa dalībnieku lomu noteikšana aizliegtā vienošanā. Par papildu risku ir uzskatāma arī cieša pasūtītāja komunikācija, tostarp, neformāla, ar iespējamiem pretendentiem ārpus iepirkuma procedūras norisēm. Tikpat rūpīgi analizējama ir arī pasūtītāja rīcība, pienācīgi nereaģējot uz konkurences tiesību pārkāpuma pazīmēm vai citām sakritībām piedāvājumos. KP norāda, ka šāda rīcība ir klaja pasūtītāja bezdarbība vai nolaidīga amata pienākumu pildīšana.
Jānorāda, ka minēto iespējamo pārkāpumu izpausmju uzskaitījums nav izsmelošs, jo prakse rāda, ka negodprātīga rīcība ir spējīga radīt jaunas pārkāpuma izpausmes formas un veidus. Aizdomu gadījumā par pasūtītāju līdziesaisti pārkāpumā, KP izpētes lietās vērtē iesaistes apmēru un lomu kartelī. Ja pasūtītājs ir organizējis vai veicinājis karteli, tas arī ir atbildīgs par konkurences tiesību pārkāpumu un tam piemēro sodu. Pirmo reizi šāds precedents, atklājot pasūtītāja aktīvu iesaisti karteļa veicināšanā, tika konstatēts 2019. gadā “Nano ūdens” lietā, atklājot sešu pretendentu īstenotu un pasūtītāja atbalstītu aizliegtu vienošanos divās uzņēmuma SIA “Rīgas satiksme” cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi. Atbildība tika piemērota visām iesaistītajām pusēm, tostarp pasūtītājam piemērots vairāk nekā 2 milj. eiro naudas sods. Tāpat KP konstatējot pazīmes par pasūtītāja bezdarbību vai nolaidīgu amata pienākumu pildīšanu publiskā iepirkuma organizēšanā, nodod tās izvērtēšanai kompetentām iestādēm. Tādējādi, konstatējot pasūtītāju “atbalstu” karteļa īstenošanā, tas var tikt vērtēts:
- Kā iespējama korupcija. Piemēram, kukuļņemšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, valsts amatpersonas bezdarbība vai interešu konflikts. Proti, kompetentā tiesību aizsardzības iestāde vērtē valsts amatpersonu rīcības atbilstību Krimināllikumā noteiktajiem tiesību pārkāpumiem, piemēram, pastāvot tādām pazīmēm, kā pasūtītāja un pretendenta regulārā komunikācija, to ciešas attiecības, pasūtītāja īpašas labvēlības un pretimnākšanas izrādīšana konkrētajiem pretendentiem, pasūtītājam iepirkuma dokumentāciju izstrādājot konkrētam pretendentam, lai nodrošinātu tā uzvaru publiskajā iepirkumā utt.;
- Kā Konkurences likuma pārkāpums. Tādējādi, gan viens, gan otrs pārkāpums vienlaikus var tikt pakļauts dažādu tiesībpārkāpumu novērtējumam. Viens pārkāpums, divas daļas – vienu daļu vērtē tiesību aizsardzības iestāde, otru KP. Abos gadījumos pārkāpuma pierādīšanā var tikt izmantota informācija par vieniem un tiem pašiem faktiem konkrētajā lietā. Judikatūrā vairākkārt tiek atzīts1, ka iestāde administratīvajā lietā var iegūt informāciju arī no kriminālprocesa, un Kriminālprocesa likums neierobežo kriminālprocesā iegūtās informācijas izmantošanu administratīvajā lietā. Situācijās, kad KP izpētes laikā konstatē nepārprotamu pasūtītāja iesaisti uzņēmumu aizliegtā vienošanā, pasūtītājs tiek uzskatīts par karteļa atbalstītāju, aktīvi iesaistoties tā darbībās un veicinot tā mērķu sasniegšanu. Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā2 ir nostiprināti kritēriji, kuriem izpildoties, pasūtītājs būtu uzskatāms par aizliegtas vienošanās dalībnieku, ja:
- tas pilnībā ir pārzinājis visus lietas apstākļus, sniedzot un apmainoties ar informāciju (tostarp sensitīvu) par tirgu un klientu sadali ar aizliegtās vienošanas dalībniekiem, īstenojot pret konkurenci vērstos mērķus;
- tas paredzēja dot ieguldījumu visu aizliegtās vienošanas dalībnieku kopējo mērķu sasniegšanā un ir zinājis par citu uzņēmumu paredzēto vai īstenoto prettiesisko rīcību, lai sasniegtu šos mērķus, vai ka tas varēja to loģiski paredzēt.
KP novēro, ka pēdējos gados atbildīgākie pasūtītāji ir īstenojoši un turpina īstenot pasākumus, kas veicina karteļu pazīmju atpazīšanu publiskajos iepirkumos, vienlaikus par aizdomīgiem gadījumiem informējot arī KP. Turklāt saskaņā ar 2023. gada grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, šobrīd pasūtītājam ir pienākumus vērsties KP, lai saņemtu tās viedokli, ja iepirkuma norisē tiek konstatētas aizliegtas vienošanās pazīmes.
Lai veicinātu informācijas apmaiņu par iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem, KP turpina izglītot un sadarboties ar citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī preventīvi izglītot tirgus dalībniekus par konkurences tiesību principiem un korupcijas nepieļaujamību, Iecietības programmas nozīmi un iespējām izmantot pašnovērtējuma rīkus.
Norādāms, ka publisko iepirkumu vajadzībām turpmākajos gados tiks tērēti būtiski finanšu resursi un sabiedrības interesēs ir šos finanšu līdzekļus tērēt godīgas un brīvas konkurences apstākļos, caurskatāmās publisko iepirkumu procedūrās. Tāpēc svarīgi, lai minētie finanšu līdzekļi tiek apgūti bez korupcijas riskiem un godīgos konkurences apstākļos.
1. AT 06.11.2008. spriedums lietā Nr. SKA-705/2008, fiziska persona, 10. punkts; AT 28.01.2013. spriedums lietā Nr. SKA-69/2013, Nafta Trading, 6. punkts; AA 20.04.2020. spriedums lietā Nr. A43007619, Rīgas Satiksme, 12. punkts (Apstiprināts ar AT 09.04.2021. rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKA-484/2021, Rīgas Satiksme, 10. punkts)↩ 2. “Facilitator” atbildības kritēriji ir izvērtēti AC Treuhand lietā (C-194/14)↩