Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”
Pirmssvētku laikā biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) tiešsaistes pasākumā “Kā uzlabot publisko iepirkumu sistēmu un veicināt cīņu ar negodprātību” kopā ar nevalstisko organizāciju, privātā sektora, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem, tai skaitā pārstāvjiem no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) diskutēja par publisko iepirkumu sistēmas uzlabojumiem un veidiem, kā novērst negodprātības riskus. Skaidrs, ka darbu cīņā ar korupciju ir iespējams iedalīt dažādās tēmās un arī konkrētos uzdevumos, kas tad ļauj mērķtiecīgi strādāt, lai panāktu pārmaiņas. Lai runātu par konkrētiem darbiem, diskusijas centrā bija 4 punkti no Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023.-2025. gadam (KNAPP).
Aplūkotie plāna punkti:
4.1. Pilnveidot interešu konflikta pārbaudi publiskajos iepirkumos
4.2. Nodrošināt caurskatāmību un atklātību informācijai par visām publiskas personas institūciju veiktajām iegādēm un rakstiski noslēgtajiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem “zemsliekšņa iepirkumos”
4.4. Nodrošināt privātā sektora pārstāvju informētību par iespējamu prettiesisku darbību pazīmēm publisko iepirkumu procedūru norisē (korupcijas indikatori, iespējami konkurences tiesību pārkāpumi), vienlaikus vairojot to zināšanas un izpratni par aktuālo tiesisko regulējumu iepirkumu procedūru norisē, kā arī nepieciešamo rīcību, lai novērstu iespējamas prettiesiskas darbības pasūtītāja vai citu pretendentu darbībā.
8.2. Popularizēt uzn iedzīvināt KNAB tiešsaistes ziņošanas platformu.
Interešu konflikta pārbaude publiskajos iepirkumos
Interešu konflikta pārbaude publiskajos iepirkumos ir nozīmīga, jo tā palīdz identificēt iespējamo iepirkuma pasūtītāja un piegādātāja saistību, nepieļaut favorītismu un publisko līdzekļu izsaimniekošu privāta labuma gūšanai. KNAPP 4.1. punktā paredzēts interešu konflikta pārbaudes mehānismu ieviest vairākos posmos. Līdz 2023. gada 30. jūnijam atbildīgajām institūcijām Valsts Reģionālās attīstības aģentūrai (VRAA), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), Uzņēmumu reģistram (UR) un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) bija plānots īstenot tehniskās informācijas tehnoloģiju izvērtējumu interešu konflikta pārbaudes risinājuma (rīka) ieviešanai Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS), izmantojot VID un PMLP datubāzēs pieejamo infornmāiciju. VRAA komentē, ka šobrīd, sadarbībā ar reģistriem, noris darbs pie risinājuma tehniskās koncepcijas izstrādes. Risinājums paredzēs EIS ietvaros no valsts reģistriem iegūt ziņas par iespējamo iepirkuma komisijas locekļu, iepirkuma dokumentācijas gatavotāju un pieaicināto ekspertu saistību ar piegādātājiem sakarā ar radniecību (vecāki, vecvecāki, bērni, brāļi, māsas, laulātie) un iepriekšējām darba vietām. Rezultātā turpmāk būs iespējama preventīva rīcība, lai samazinātu tādu iepirkuma līgumu skaitu, kas noslēgti iespējama interešu konflikta apstākļos. Pasūtītājam būs iespējams savlaicīgi iegūt pieeju informācijai, kas norāda uz potenciālo pasūtītāja darbinieku saistību ar pretendentiem.
Delnas pētnieks Olafs Grigus norādīja, ka risinājuma izstrādē ir nozīmīga valsts institūciju atvērtība un spēja savstarpēji sadarboties, jo jānodrošina pieeja vairākām datubāzēm, tādēļ svarīgi saprast tehniski efektīvāko pieeju, lai dati būtu viegli pieejami un apstrādājami. Jārunā arī par pieejamo publisko iepirkumu datu iespējamo pielietojumu, pilsoniskajai sabiedrībai un žurnālistiem īstenojot savu pārraudzības funkciju. Kā viens no šobrīd publiski pieejamo datu trūkumiem izcelts iepirkumu komisiju gala sastāva publicēšanas formāts, kas nav standartizēts un būtiski apgrūtina analīzi.
“Zemsliekšņa iepirkumu” atklātība
Informācijas atklātība publisko iepirkumu jomā ļauj sabiedrībai sekot līdzi savas pašvaldības un valsts iepirkumiem, samazinot risku, ka notiek slēptas vienošanās par iepirkumiem. Kā noteikts KNAPP 4.2. punktā, ir jāizvērtē iespēja EIS nodrošināt informācijas publicēšanu arī par iepirkumiem zem Publisko iepirkumu likumā noteiktā sliekšņa, salāgojot to ar administratīvo slogu, publikāciju lietderību un izvērtējot arī normatīvā regulējuma grozījumu nepieciešamību. Attiecīgo KNAPP plāna punktu paredzēts izpildīt pakāpeniski – līdz 2024. gada beigām. Atbildīgās institūcijas ir IUB un Finanšu ministrija.
Gan KNAB pārstāvji, gan Delnas juriste Krista Asmusa norādīja, ka šobrīd trūkst atklātības par publisko finansējumu saistībā ar zemsliekšņa iepirkumiem. Nepietiekamā informācijas atklātība rada negodprātības un korpucijas riskus. Tā rezultātā aptuveni 10% no valsts budžeta, kas tērēti publiskajiem iepirkumiem, ir nepietiekami pārskatāmi, jo par daļu no tiem informācija nav pieejama. IUB atzina, ka summas, kādas tiek tērētas zemsliekšņa iepirkumos, valstij nav zināmas. Savukārt, KNAB norādīja, ka summa, kas valstī ir iztērēta cenu aptauju rezultātā, ir aptuveni 1 miljards eiro, kas pielīdzināms 10% valsts budžeta.
Zemsliekšņa iepirkumu atklātības trūkums rada arī papildu iepirkuma sadalīšanas risku. Sarunā IUB akcentēja Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma sadalīšanas aizliegumu, kas nozīmē aizliegumu mākslīgi sadalīt iepirkumu, lai tā summa nepārsniegtu konkrētu robežvērtību. Tomēr kā to norādīja Delnas juriste Krista Asmusa nav iespējams identificēt iepirkuma sadalīšanu vairākos zemsliekšņa iepirkumos, ja pasūtītājam nav pienākuma publicēt informāciju par šiem zemsliekšņa iepirkumiem.
Uz vienotas izpratnes trūkumu par zemsliekšņa iepirkumu organizēšanu pašvaldībās norāda arī Delnas izpēte par cenu aptauju veikšanas kārtībām pašvaldībās, identificējot nekonsekventu terminu lietojumu, būtiskas atšķirības robežvērtībās un būtisku publiski pieejamās informācijas trūkumu. Robežvērtības, kuru ietvaros pašvaldība veic cenu aptaujas, ir problemātiska joma, jo lielā daļā pašvaldību cenu aptaujas nav paredzēts veikt par pirkumiem līdz 1, 2, 3, vai pat 4 tūkstošiem eiro. Diskusijā IUB pārstāvis izcēla, ka pašvaldībām iekšējā regulējumā jāaptver summa jau no 1 eirocenta. KNAB savukārt aicina IUB vērtēt, kā veiksmīgāk īstenot “zemsliekšņa iepirkumu” pārraudzību, lai nodrošinātu, ka lielāka apmēra iepirkumu dalīšana nenotiek un EIS sistēmā dokumentēti visi iepirkumi.
IUB paredz, ka 2025.gadā tas varēs apzināt konkrētas summas, kādas valstī tiek tērētas zemsliekšņu iepirkumos, lai tālāk šos datus izmantotu konkrētām darbībām risku mazināšanai.
Prettiesisku darbību pazīmes un to novēršana privātajā sektorā
Darbs pie privātā sektora pārstāvju izglītošanas par prettiesisku darbību pazīmēm publisko iepirkumu procesā, kā arī par rīcību novērotu pārkāpumu gadījumā jāturpina valsts iestādēm, kā IUB un KNAB. KNAPP 4.4. punkta izpilde paredzēta līdz 2024. gada beigām, tāpēc atbildīgās iestādes skaidro, ka turpināsies izglītojoši semināri – katrai iesaistītajai pusei savas kompetences jomā, definējot katru mērķauditoriju un pielāgojot tai saturu. Veiksmīgākai un koordinētai sadarbībai jāvērtē arī nevalstiskā sektora loma, sadarbības iespējas ar nacionāla un reģionāla mēroga organizācijām, kuru biedri ir publiskā vai privātā sektora locekļi, kā arī – kuras strādā ar atbilstošajiem jautājumiem.
Vēl viens prettiesisku darbību novēršanas rīks ir trauksmes celšanas sistēma, kuru ieviešana visās valsts iestādēs, kā arī tajos uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 50 nodarbināto, ir obligāta. Vienlaikus faktiski spēkā esoša trauksmes celšanas kārtība nenozīmē, ka tā funkcionē un darbinieki ir atvērti celt trauksmi par pārkāpumiem. Izpratnes veicināšana par trauksmes celšanas nozīmi uun gadījumiem, par ko jāceļ trauksme, ir īpaši svarīga. Šeit iestāžu darbs ir būtisks, lai iepirkumu konkursu pretendentiem pašvaldību vai valsts veiktajos iepirkumos ir skaidrs ne tikai, par ko celt trauksmi, bet arī – kādi bijuši pārkāpumu iemesli, kā tos turpmāk novērst.
KNAB tiešsaistes ziņošanas platforma
2023. gada septembrī sāka darboties KNAB ziņošanas platforma, kurā iespējams ziņot 3 veidos, tostarp arī anonīmi. Tās popularizēšana, kas paredzēta KNAPP 8.2. punktā, noslēdzās 2023. gada beigās. Līdz šim lielākā daļa saņemto ziņojumu bijuši tieši anonīmi iesniegtie, kas cieši sasaistās gan ar jautājumu par iedzīvotāju atturību ziņot par pārkāpumiem kopumā, gan ar trauksmes celšanas būtību, jo, kā zināms, lai nodrošinātu personas aizsardzību, nav iespējams celt trauksmi anonīmi. Vienlaikus anonīmo iesniegumu skaits KNAB platformā parāda, ka pārkāpumi eksistē – jautājums, kā veicināt, ka par tiem tiek runāts. Viena no iespējām, kas jāizceļ arī turpmāk, viennozīmīgi ir KNAB platformas popularizēšana, bet nozīmīgi būtu arī pašvaldību līmenī plānot atsevišķu anonīmās ziņošanas kārtību.
Publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanā kopumā ir 2 galvenie virzieni, kuros turpmāk jāstrādā: atklātības veicināšana un efektīva informēšana. Atklātība rada iespēju uzzināt datus par konkrētiem iepirkumiem, taču ilgtermiņa pārmaiņas ir iespējams panākt tikai tad, ja publiskās pārvaldes pārstāvim, iepirkuma pretendentam vai iedzīvotājam ir zināms, kā un kāpēc izmantot datus, lai identificētu “sarkanos karogus” un atklātu negodprātību un korupciju.