Finanšu ministrija
Otrdien, 26. septembrī, Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību. Tajā sniegta informācija par paveikto darbu nodokļu politikas galveno izaicinājumu izvērtēšanā un no tā izrietošie secinājumi un politikas mērķi. Tāpat tajā ir identificēti vairāki nodokļu politikas jautājumi, kas tiek vērtēti apstiprināšanai kopā ar valsts budžetu 2024. gadam, būtiski nepalielinot nodokļu slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem.
Informatīvais ziņojums apkopo līdz šim paveikto – 14 Latvijā spēkā esošo nodokļu pārskatīšanu, makroekonomisko scenāriju modelēšanu, Latvijas nodokļu sistēmas ieņēmumu potenciālu un nospraustos nodokļu politikas stratēģiskajiem virzienus, kas sasaistīti ar valsts vispārējiem valsts attīstības mērķiem. Ziņojumā ir izvirzīti arī Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam mērķi.
Nodokļu politikas uzdevums ir atbalstīt virzību uz makroekonomisko virsmērķi, kas paredz, ka Latvijas ekonomikas izaugsmei jāpārsniedz vismaz 5% gadā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi un konsekventu labklājības pieaugumu līdz 2030. gadam, sasniedzot Eiropas Savienības vidējo labklājības līmeni.
Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādāšanai izveidotā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa izskatīja virkni dažādu iespējamo nodokļu politikas izmaiņu, kas būs rūpīgi jāizvērtē un jāmodelē, gatavojot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes.
Informatīvajā ziņojumā ietvertas dažādas iniciatīvas par iespējamām nodokļu izmaiņām, kas varētu tikt iekļautas 2024. gada valsts budžeta likumprojekta paketē. To kopējā fiskālā ietekme ir plānota 162,9 miljonu eiro apmērā.
Pēc diskusijām darba grupā Finanšu ministrija rosināja valdībai atbalstīt īpašo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīmu bankām un nebanku kreditētājiem, kas noteiktu maksājuma veikšanu 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas. To plānots iestrādāt nākamā gada budžeta likumprojektu paketē, un tas paredzētu fiskālo efektu līdz 140 miljoniem eiro.
Ziņojumā iekļauti priekšlikumi par akcīzes nodokļa pakāpeniskai pārskatīšanai, lai harmonizētu nodokļu likmes un nosacījumus starp Baltijas valstīm, tāpat azartspēļu nodokļa, mikrouzņēmumu nodokļa, dabas resursu nodokļa izmaiņām, kā arī virknei nodokļu atvieglojumu izmaiņām.
Papildus izteikts priekšlikums iekļaut uzņēmējiem labvēlīgas normas, palielinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas slieksni no 40 000 uz 50 000 eiro, kā arī palielinot PVN priekšnodokļa korekcijas ierobežojumu zaudētajiem parādiem.
Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu mērķi ir panākt finansējuma pieaugumu ilgtspējīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, paaugstināt iedzīvotāju labklājību, kā arī veicināt konkurētspēju Baltijas reģionā. Jāņem vērā, ka ģeopolitiskā situācija un valsts attīstības cikls rada nepieciešamību būtiski palielināt valsts finansējumu publiskajiem pakalpojumiem, īpaši atbalstot veselības un izglītības nozari, kā arī ieguldot valsts drošības jomā.
Valsts nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai, nodokļu maksātājiem saprotamai un noteiktai. Valdība ir vienojusies, ka nodokļu politika ir maināma vienu reizi politiskajā ciklā. Tāpat svarīgs Nodokļu politikas pamatnostādņu īstenošanas priekšnosacījums ir nodokļu administrēšanas pilnveidošana un ēnu ekonomikas ierobežošana. Latvijas Ēnu ekonomikas mazināšanas mērķis ir 2027. gadā tuvināties Eiropas Savienības vidējam rādītājam.