Neatkariga.lv
Jaunais stāsts par karteli ceļu būvniecībā īstenībā ir stāsts par to, kā valsts iestādes pašas no sava pirksta izzīdušas ieganstu uzņēmēju telefonsarunu un vispār jebkuru sarunu ierakstīšanai tādā apmērā, lai katra iestāde šajos ierakstos varētu atrast pierādījumus uzņēmumu un to īpašnieku vai darbinieku sodīšanai.
Konkrētajā reizē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pamanījis, ka ceļu labošanas pasūtījumus dalošās iestādes “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valdes loceklis Edgars Strods pārāk bieži manāms kopā ar šādu pasūtījumu saņēmējiem no firmas “A.C.B.”. Atsaucoties uz to, KNAB noformējis sev tiesības noklausīties sarunas starp E. Strodu un “A.C.B.” un tālāk ģeometriskā progresijā, noklausoties visus tos, kuri runājuši ar tiem, kurus noklausījās jau iepriekš. Materiāli vākti no 2016. līdz 2019. gadam un pēc tam sākts domāt, ko ar tiem iesākt. KNAB izlēma tos papildināt ar cita veida pierādījumiem, kas tika iegūti, veicot kratīšanas LVC un nozares uzņēmumu birojos. Pēc tam bija vajadzīgi vēl vairāki gadi, kamēr KNAB visus savākto materiālus izskatīja un nolēma kriminālprocesu izbeigt.
Laba griba nerada pierādījumus
KNAB atzina, ka neesot spējis iegūt pietiekamus pierādījumus, kas apliecinātu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un dotu pamatu iesaistīto personu saukšanai pie kriminālatbildības. Taču sarunu ieraksti un varbūt vēl citi kriminālprocesa laikā savāktie materiāli neaizceļoja ne uz arhīvu, ne uz atkritumu izgāztuvi. Tie tika atdoti Konkurences padomei (KP). Tā ierosināja pati savu lietu par to, ka gandrīz vai visu kaut cik pamanāmo ceļu būves firmu īpašnieki un vadītāji savā starpā sazinās un apmainās ar informāciju un viedokļiem par LVC pasūtījumiem. 2021. gada jūnijā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sankciju notika kratīšanas uzņēmumos “A.C.B”, “Binders”, “Ceļu pārvalde”, “Strabag” un “Saldus ceļinieks”. Pagājušajā nedēļā KP sniedza plašāku informāciju par savu 1. jūnija lēmumu atzīt par vainīgām Konkurences likuma un Līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpšanā un sodīt ar naudas sodu kopā 4,45 miljonu eiro apmērā trīs ceļu būves firmas – “A.C.B”, “Ceļu pārvalde” un “Strabag”.
Šajā gadījumā ticēsim gan KNAB labajai gribai, reaģējot uz aizdomām par valsts pasūtījumu konkursu rezultātu sarunāšanu, gan godīgumam, atzīstot aizdomas par nepamatotām. Tieši tāpat pievienosimies KP lēmumam par konkurences likuma pārkāpumiem, kuri gan vēl būs jāaizstāv tiesā, jo “Ceļu pārvalde” KP lēmumam nepiekrīt un savu soda daļu maksāt atsakās.
Kurš nekad nav pateicis neko lieku?
Runa nav par konkrētajiem lēmumiem, bet par valsts iestāžu tiesībām noklausīties un visādi citādi izsekot praktiski neierobežotu cilvēku skaitu tik ilgi, kamēr vien šīm iestādēm pašām neapnīk to darīt. Pēc tam valsts ieguldītos līdzekļus vismaz teorētiski var atgūt ar lielu uzviju, atklājot iegūto informāciju visām valsts iestādēm, kurām piešķirtas arī sodīšanas funkcijas: lai kaut vai valsts valodas uzraugi soda no sava viedokļa ja ne par lamuvārdu, tad vismaz par saikļu “ka” un “kad” nepareizu lietošanu. Milzīgajā materiālu blāķi, uz kura caurskatīšanas grūtībām 14. jūnijā norādīja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis, likumu un citu normu pārkāpumus drīzāk atradīs nekā neatradīs, ja vien gribēs atrast, arī Valsts Vides dienests, Darba inspekcija utt. Un tiklīdz Latvija būs ratificējusi Stambulas konvenciju, tās izpildītājiem noteikti atradīsies pamats sodīt cilvēkus, kuri pirms desmit gadiem palaiduši muti restorānā “32.augusts” ne vien par ceļu būvi, bet arī par dzimumiem, vecumiem, seksuālo orientāciju, tautībām u.tt.
Uz KNAB un KP darbošanos ir iespējams raudzīties ar izpratni un atbalstu no tāda viedokļa, ka likumos un labas pārvaldības prakses rokasgrāmatās aprakstītos valsts pasūtījumu vai amatu konkursu noteikumus Latvijā patiešām ir grūti ievērot. Proti, mazajā Latvijā ir ļoti ierobežots skaits šādu konkursu prasībām atbilstošu uzņēmumu vai cilvēku. Jebkurā gadījumā, cilvēki cits citu pazīst un viņiem lielas grūtības saprast un kur nu vēl reāli ievērot, ka to, ko viņi drīkstēja pārrunāt vakar kā seni paziņas, viņi nedrīkst pārrunāt šodien, ja ar šodienu valsts izsludinājusi konkursu un šie cilvēki tajā pozicionējušies kā konkurenti, kā vērtētāji un vērtējamie, kā konsultanti vienai vai otrai pusei utt. Tāpēc, lūk, vajadzīgi ārēji spēki, kas viņiem liek pievaldīt mēles. Viens no KP publiskoto sarunu fragmentiem (attēlā) ir tieši par to, ka sarunu dalībnieki jau nojauš iespējamo noklausīšanos, bet tik un tā nespēj rīkoties adekvāti savām bažām. Viņi nespēj nedz klusēt, nedz atrast saviem izsekotājiem nepieejamas vietas un veidus sarunām.
Inflācijas dzirnavas maļ naudu
Iespējams, ka tagad sevi par kaut cik nozīmīgiem uzskatoši cilvēki veic daudz būtiskākus piesardzības pasākumus nekā izslēgtu mobilo telefonu pabāšana “zem dibena”. Taču šādi pasākumi prasa naudu un laiku – daudz naudas un ilgu laiku. Lūk, vēl viens iemesls inflācijai, ja būvdarbu un visās citās tāmēs jāieliek divu Latvijas firmu vai iestāžu pārstāvju tikšanās ārzemēs; reālie darbi pa to laiku kavējas, un to izmaksas aug. Aug arī KNAB un visu tam līdzīgo iestāžu un šo iestāžu darbinieku skaits un, protams, budžeti, lai tomēr tiktu klāt tiem, kuri slēpjas aizvien veiklāk.
Ceļu būves nozares darbinieku izsekošana nav uz Latvijas tirgus mazuma specifiku norakstāma dīvainība. Tieši otrādi, ar 14. jūnija pasākumu (ak, kāds ļaunu vēstošs datums!) Latvija apliecināja savu piederību tā dēvētajai Rietumu pasaulei un visai progresīvajai cilvēcei – tai cilvēces daļai, kura vispār zina, kas ir dators. Elektronisko rīku izmantošanā cilvēku izsekošanai Rietumu pasaule ne ar ko neatšķiras ne no Krievijas, ne no Ķīnas.
Vienu un to pašu izejas datu izmantošana uzņēmumu un cilvēku daudzkārtējai sodīšanai šobrīd jau realizējas tā, ka vairākas iestādes apņēmušas uzklupt KP nosauktajiem vaininiekiem. KP kā uz aptiekas svariem izmērījusi līdz pēdējam eirocentam, ka pēc KP vērā ņemtajām normām “A.C.B” pārkāpums ir 2 920 157,18 eiro vērtībā, “Ceļu pārvaldes” pārkāpums – 1 026 958,61 eiro vērtībā un “Strabag” pārkāpums – 504 533,98 eiro apmērā. Taču tūlīt pēc tam Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) sāka rēķināt sodus par naudas piesavināšanos ES līdzfinansētos objektos. Pēc CFLA kritērijiem, “konkurenci ierobežojošā karteļa ietekme identificēta divos iepirkumos, kas notikuši 2016.-2017.gadā”. Par 5 km autoceļa Ulbroka-Ogre un 7 km autoceļa Baltezers-Saulkalne salabošanu valsts uz sava un ES rēķina samaksājusi kopā 10,25 miljonus eiro, no kuriem “atbilstoši finanšu korekciju vadlīnijām ir piemērojama korekcija 10% apmērā”. “Projektos finansējuma saņēmējs ir Satiksmes ministrija, kuras vārdā rīkojas valsts akciju sabiedrība LVC. Tā kā projekti ir pabeigti un finansējums izmaksāts, CFLA tuvākajās dienās pieņems lēmumu par neatbilstību, piemērojot finanšu korekciju finansējuma saņēmējam 10% apmērā atbilstoši vadlīnijās noteiktajiem kritērijiem un uzsāks neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja. Pēc CFLA lēmuma finansējuma saņēmējam ir tiesības vērsties regresa kārtībā pret pārkāpumu izdarījušo uzņēmumu,” kas abos gadījumos izrādās viens un tas pats uzņēmums “Ceļu pārvalde”.
Valsts iestādes vairojas, uzņēmumi pazūd
Tas būtu jāiztirzā īpaši, ar ko šie ceļu posmi atšķiras no citiem posmiem autoceļos Rīga-Ventspils un Rīga-Veclaicene (valsts robeža), Rīga-Krāslava (valsts robeža) u.c., kurus KP nosauc par aizliegto vienošanos “identificētajiem objektiem”, bet uz kuriem CFLA savas sankcijas neattiecina.
Tūlīt pēc KP lēmuma publiskošanas LVC deva ziņu, ka “LVC vērsīsies ar zaudējumu piedziņu pret KP konstatētā karteļa dalībniekiem” (daudzskaitlī). “Precīzas summas, par kurām LVC vērsīsies ar piedziņu, būs zināmas, kad uzņēmums iepazīsies ar pilnu KP lēmumu.”
Šādā garā Latvijā noteikti tiks sasniegti ļoti augsti uzņēmējdarbības standarti, bet pašas uzņēmējdarbības var arī vairs nebūt. Ar 10. maiju datēts SIA “Strabag” likvidācijas procesa sākums, bet 5. jūnijā Rīgas pilsētas tiesa sākusi “Ceļu pārvaldes” tiesiskās aizsardzības procesu, t.i., uzņēmuma kreditoru rindas kārtošanu. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests šā mēneša sākumā gribējis iekasēt no “Ceļu pārvaldes” 965 477 eiro, bet šādu gribētāju pulka pieaugums nenozīmē, ka “Ceļu pārvalde” viņiem kaut ko samaksās.