Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Valsts iestādēm, kas nodarbojas ar inovācijām, mēdz būt divas samērā atšķirīgas pozīcijas – tehnoprogresīvā un tehnoliberālā. Tehnoprogresīvā pieeja paredz, ka inovāciju sektoru ir nepieciešams regulēt un valstij ir jāiejaucas, lai jaunatklājumi kalpotu sabiedrības interesēm. Šī pieeja šobrīd izpaužas Itālijā, kur tikko aizliedza “ChatGPT”. Arī ASV Baltais nams nupat paziņoja par lielāku finansējumu un jaunām politikas vadlīnijām ar mākslīgā intelekta attīstību saistīto risku apkarošanai. Savukārt tehnoliberālā pieeja paredz, ka uzņēmumi paši tiks galā un tiek nojaukti dažādi birokrātiskie šķēršļi inovāciju ceļā.
Latvijas valdības deklarācijā ir daudz tehnoprogresīvu ideju, piemēram, tiek izcelta ilgtspēja, Eiropas zaļais kurss, klimatneitralitāte, aprites ekonomika. Tāpat tiek ieteiktas konkrētas lietas – nepieciešamība pēc t.s. zaļā publiskā iepirkuma regulējuma un zemes resursu apsaimniekošanas izmaiņām. Tāpat deklarācijā bieži uzsvērta sabiedrības iesaiste kā svarīgs aspekts, lai attīstītu reģionālos biznesa inkubatorus un iesaistītu sabiedrību uzņēmējdarbības veicināšanā. Valdības deklarācijā ir uzsvērta arī nepieciešamība palielināt sabiedrības uzticēšanos no ekonomiskā un politiskā viedokļa. Visas šīs iezīmes ir tehnoprogresīvas.
Vienlaikus valdības deklarācijā ir tehnoliberālas iezīmes, un ir izcelta nepieciešamība atsevišķās jomās atvieglot regulējumu, piemēram, samazināt administratīvo slogu valsts iepirkumos un palielināt valsts iestāžu vadītāju rīcības brīvību. Nav tā, ka visur ir nepieciešama tehnoliberālā pieeja – tai ir daudz risku. Taču dažās jomās ir svarīgi mazināt administratīvo slogu. Piemēram, kad 2020. gadā strādāju pie viedpilsētas ekosistēmas attīstības, viens no šķēršļiem bija neelastīgs regulējums par pilotzonām, kur testēt jaunās tehnoloģijas. Regulējuma atvieglošana veicinātu inovāciju attīstību, bet tā nav triviāla lieta – īpaši, ja runājam, piemēram, par droniem.
Vajadzīga lielāka tolerance pret risku
Viena lieta ir pavisam skaidra – mums ir nepieciešama lielāka tolerance pret eksperimentiem un riskiem. Es pats strādāju valsts iestādē un man tagad jāizsakās uzmanīgi, bet, kad mēs atbalstām zinātniski ietilpīgus projektus, vienmēr ir problēmas ar saskaņošanu ar mūsu struktūrvienībām, kas kontrolē procesu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Viņi grib redzēt, kas konkrētajā atbalstītajā projektā ir izpildīts un kas nav, prasa ļoti konkrētu veicamo darbu sarakstu. Un viss kārtībā – viņu darba pienākums ir nodrošināt, ka visi dokumenti ir korekti. Taču zinātniski ietilpīgos projektos ir ļoti daudz nenoteiktības un risku. Mums ir jābūt tolerantiem un jāsaprot, ka hipotēzes, ko pētnieki izvirza, var nepiepildīties. Tāpēc vērtēšanas kritērijiem ir jābūt elastīgiem.
Bieži vien valsts regulējums nespēj tikt līdzi jaunām tendencēm. Inovāciju pasaulē daudz kas mainās un visu nav iespējams regulēt. Tāpēc valsts pārvaldes iestādēm jābūt elastīgām. Politikas pielietošanas procesam visu laiku ir jābūt tādam, kas spēj pielāgoties jaunajām tendencēm. Dažreiz regulējums ir izstrādāts pirms vairākiem gadiem un tas prasa lietas, kas vairs nav aktuālas. Piemēram, viena no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsta programmām ir inovāciju vaučeris (šobrīd pieteikšanās šajā programmā ir slēgta, bet tā atkal būs atvērta 2024. gadā), kur uzņēmējam ir iespēja saņemt atbalstu inovāciju izstrādei pie dažādiem partneriem. Vērtējot šīs inovācijas, mums bija jāvadās pēc OECD vadlīnijām, kas izstrādātas pavisam citos laikos un nereti vairs nav aktuālas. Vēl viens piemērs – valsts atbalstītos informācijas un komunikāciju tehnoloģiju inovāciju projektos arvien tiek prasīti jauni algoritmi, lai gan mūsdienās jau sen ir bezkoda platformas, kas inovācijas nodrošina arī bez jaunu algoritmu izstrādes.
Lielāka elastība ir nepieciešama, jo inovācijas ir dinamiska joma, kas ātri attīstās. Arī valsts pārvaldei ir jācenšas tikt līdzi šīm straujajām izmaiņām. Nav iespējams šodien izmantot to pašu regulējumu, kas bija aktuāls pirms vairākiem gadiem.
Kur ir elastība, tur ir inovācijas
Konsultējot uzņēmējus, es dažreiz jūtu, ka viņi nesaprot, kāpēc ir tik dīvaini kritēriji un kāpēc es viņiem prasu konkrētas lietas. Bieži vien viņu tehnoloģijai nav vienas komponentes, kas ir prasīta mūsu vērtēšanas kritērijos, bet ir kāda cita, kas netiek prasīta, turklāt tā otrā varbūt ir daudz nozīmīgāka. Gadījumos, kad nespējam to izvirzīt par prioritāti, uzņēmēji uz valsts pārvaldi skatās kā dīvaiņiem, kas traucē inovācijām, nevis tās veicina. Tāpat, lai uzņēmumi parādītu savu tirgus potenciālu, mēs viņiem bieži vien prasām veikt salīdzinājumu ar konkurentiem. Taču ir gadījumi, kad tas tiešām ir kaut kas tik unikāls, ka šādai tehnoloģijai vispār nav konkurentu.
Tāpēc manā skatījumā dažāda atbalsta instrumentu kritērijus vajadzētu pārskatīt katru gadu, lai pārliecinātos, ka tie arvien ir aktuāli un piemēroti konkrētā brīža tendencēm. Kritēriju atjaunošana, protams, būtu ļoti sarežģīta lieta, tāpēc, iespējams, tā vietā varētu ieviest ekspertu vērtējumu, kas ne tik daudz vadītos pēc atbilstības kritērijiem, bet vairāk pēc jaunu tendenču analīzes un padarītu procesu elastīgāku. Līdzīgi mēs esam rīkojušies Tehnoloģiju biznesa centrā, kad ieviesām vērtēšanas pieeju. Tā arvien nav perfekta, man tajā daudzas lietas nepatīk, taču tas ir solis pareizajā virzienā, lai individuāli vērtētu novitāti.
Pārāk stingrs regulējums traucē
Ir gadījumi, kad pārāk stingrs regulējums traucē inovācijām. Piemēram, pirmā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma versija bija tik stingra, ka tikai pāris uzņēmumi varēja kvalificēties šī instrumenta atbalstam. Līdz ar to gadījās absurdas situācijas, kad nācās noraidīt ļoti inovatīvas idejas neelastīga regulējuma dēļ. Laimīgā kārtā likums tika grozīts un tagad tas ir daudz elastīgāks. Un tam ir rezultāti – 2022. gadā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma programmā 935 tūkstošu eiro finansējumu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei saņēma 13 jaunuzņēmumi, bet 36 uzņēmumi saņēma 1,91 miljonu eiro darba algu nodokļu atlaides veidā. Kopējais piešķirtais atbalsts pērn ar šī likuma atbalsta programmu starpniecību bija 2,85 miljoni eiro. Tāpat šobrīd izstrādes procesā ir vēl citas atbalsta programmas uzņēmējiem, kuru ieviešanā ir ņemtas vērā viņu vajadzības, piemēram, atbalsts digitalizācijai, eksportam un zinātnes komercializācijai.
Šis piemērs parāda, ka valsts pārvalde spēj būt elastīgāka un dot iespēju jaunām un revolucionārām idejām. Vienlaikus šāda rīcība paaugstina uzticību valsts pārvaldei.