Sorainen, Katrīne Pļaviņa-Mika
Ieslodzījumu vietu pārvalde (IeVP) pirms nepilna mēneša noslēdza miljonu eiro vērtu līgumu par Ieslodzīto informācijas sistēmas papildinājumu izstrādi. Pretendentiem, kas piedalījās iepirkumā, bija izvirzītas daudz un dažādas prasības gan finanšu rādītāju, gan iepriekšējās pieredzes ziņā. Par uzvarētāju tika atzīts uzņēmums SIA “Orange 4 IT”, kurš nodibināts mazāk nekā 50 dienas pirms datuma, kad noslēdzās pieteikšanās iepirkumā.
Palīdzēs apakšuzņēmējs
“Orange 4 IT” izveidotājs un vienīgais valdes loceklis ir Āris Āriņš, kurš iepriekš ir bijis saistīts arī ar citiem uzņēmumiem, kas iesaistījušies valsts digitālajos projektos, piemēram, bēdīgi slavenais portāls “skolas.lv”, “E-veselība”, “E-lietas”.
“Orange 4 IT” reģistrēts pagājušā gada 25. novembrī, un tagad tam izdevies uzvarēt IeVP miljonu eiro vērtajā iepirkumā.
Iepirkuma nolikumā bija izvirzītas vairākas prasības par pretendentu finanšu rādītājiem un iepriekšējo pieredzi, kam “Orange 4 IT”, kā pirms dažiem mēnešiem dibināts uzņēmums, nevarēja atbilst. Tomēr, kā liecina iepirkuma dokumenti, “Orange 4 IT” gatavs veikt tikai 20% no darbiem. Atlikušo 80% veikšanai piesaistīts vairāk pieredzējis apakšuzņēmums – 2011. gadā reģistrētais SIA “Lightsoft Solutions”, kas pilnībā pieder Remam Grinšteinam.
IeVP sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Admidiņa “Delfi Bizness” skaidro, ka tieši apakšuzņēmēja piesaiste “Orange 4 IT” ļāvusi izpildīt visus iepirkumā izvirzītos kritērijus. Saskaņā ar apakšuzņēmēja iesniegto apliecinājumu gan pretendents, gan apakšuzņēmējs apliecina, ka ir spējīgi uzņemties iepirkuma saistības.
“Konkrētais apakšuzņēmējs vienlaikus ir persona, uz kuras iespējām pretendents balstās, lai izpildītu kvalifikācijas prasības un ar iepirkuma līgumu uzņemtās saistības,” informē Admidiņa.
Personīgā pieredze
Pats Āriņš “Delfi Bizness” stāsta, ka “Orange 4 IT” ir izveidots, jo gribējis mainīt savu uzņēmējdarbības formu – no pašnodarbinātā uz SIA, kā arī paplašināt sniegtos pakalpojumus, piesaistot papildus darbiniekus.
Āriņš izceļ savu 20 gadus ilgo personīgo pieredzi IT nozarē, tajā skaitā arī “E-lietas” projektu, kur Ieslodzīto informācijas sistēma bija viena no sistēmām.
“Līdz ar to ir tikai loģiski, ka, paplašinot uzņēmuma darbību, skatījos šāda iespējamā projekta virzienā,” komentē Āriņš.
Pieņemts lēmums startēt kopā ar “Lightsoft Solutions”, kurai ir gan projekta realizācijai nepieciešamie resursi, gan pieredze. Līdz ar to izveidojies darbu sadalījums, kurā “Orange 4 IT” atbild par projekta vadību, kvalitātes kontroli un dokumentāciju (20%), savukārt “Lightsoft Solutions” – par analīzi, izstrādi un testēšanu (80%).
Āriņš kā saimnieciskās darbības veicējs ir reģistrēts kopš 2010. gada.
Dažādi iemesli
“Sorainen” zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika, vispārīgi komentējot iepirkumā izvirzītās prasības un uzvarējušā uzņēmuma pieredzi, “Delfi Bizness” norāda, ka tiesības balstīties uz apakšuzņēmēja pieredzi ir jebkuram pretendentam katrā iepirkumā, bet pasūtītājam ir jāpārliecinās, ka apakšuzņēmējs tiešām izmantos šo prasīto pieredzi, nevis tikai to aizdos. Minimālais standarts ir, ka šis pieredzējušais apakšuzņēmējs vada tos darbus vai līguma daļu, kurā pasūtītājs prasīja pieredzi. Piemēram, ja pasūtītājs prasa pieredzi smilšu skulptūru izveidē, ledus skulptūru pieredze nederēs un smilšu skulptoram jāvada darbs.
Viņa atzīst, ka pieredzējušu uzņēmumu kļūšana par apakšuzņēmējiem no biznesa perspektīvas ir racionāli, ja uzņēmums ienāk jaunā, lokāli regulētā tirgū. Šobrīd Latvijā tie ir, piemēram, “RB Rail” projekti, kur lielākā pieredzes daļa būs ārvalstu uzņēmumam, bet vietējo būvniecības prasību dēļ efektīvi ir uzticēt vietējam uzņēmumam piedalīties projektā un iztulkot ārvalstu pieredzi vietējās prasībās.
Vienlaikus iespējami gadījumi, kad uzņēmumi caur apvienošanos cer sadalīt atbildību vai riskus. Tomēr, pēc Pļaviņas-Mikas teiktā, tas šobrīd nav pārāk efektīvi, jo iepirkumu likumi ļauj pasūtītājiem katrreiz prasīt iesaistīto solidāro atbildību un pasūtītāji to dara.
“Vēl biznesa vidē klejo mīts, ka, piesaistot apakšuzņēmēju pirmajam līgumam, nākamajā jau varēs pretendēt viens pats un balstīties uz pirmā līguma pieredzi vai pārcelt pieredzi iepirkumu līgumu slēgšanā uz jaunu sabiedrību pēc tam, kad tur nonācis iepriekšējais personāls un kādi aktīvi,” saka advokāte.
Tomēr parasti to vēlas izmantot iepirkumos ar ļoti detalizētām prasībām pieredzei, un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) praksē uzdod pasūtītājam noskaidrot, kāds ir bijis uzdevumu sadalījums konkrētā iepirkuma līgumā. “Tajā brīdī viss nāk gaismā un apakšuzņēmēja dalība ir neizbēgama. Protams, ja pasūtītājs šo niansi nepamana, tad IUB prakse un likumu prasības dzīvē var neīstenoties,” saka Pļaviņa-Mika.